Pasaules čempions skeletonā Vestons par tituliem, sadarbību ar Dukuru un skatu uz Milānu
Lai gan Latvijas skeletonisti Pasaules kausa apritē šogad nepiedalījās, taču tas kādam latvietim neliedza plūkt panākumu laurus. Pasaules skeletona leģenda Martins Dukurs pēc sportista karjeras noslēgšanas kļuva par treneri, uzsākot darbu Lielbritānijas izlasē – valstī, kuras sportisti vīriešu sacensībās kopš 2008. gada bija izcīnījuši vienu zelta medaļu. Tomēr šajā sezonā viss mainījās.
Lielbritānijas skeletonists Mets Vestons aizvadīja savu karjeras labāko sezonu, izcīnot piecas uzvaras Pasaules kausa posmos, kā arī triumfējot pasaules čempionātā. Sarunā ar “sportazinas.com” britu sportists atskatījās uz aizvadīto gadu, vērtēja sadarbību ar Dukuru un raudzījās jau 2026. gada ziemas olimpisko spēļu virzienā.
“Šobrīd es joprojām trenējos. Mēs joprojām esam 2022./2023. gada sezonas ciklā. Pārtraukums sāksies aprīlī, līdz tam dažiem no Lielbritānijas komandas sportistiem ir atlikušas dažas sacensības Ziemeļamerikā. Bet joprojām aktīvi darbojos, pauze būs aprīlī, bet tad maijā viss treniņprocess atsāksies, lai atkal kļūtu spēcīgs, ātrs un gatavs nākamajai sezonai,” par savu pašreizējo situāciju stāsta Vestons. “Šī sporta veida specifika ļauj uz ledus atrasties no septembra līdz martam, tāpēc svarīgākais ir sprinti, darbs svaru zālē, lai uz nākamo sezonu būtu pēc iespējas labākā kondīcijā.”
“Šajā sezonā bija lielas izmaiņas – gan jauni treneri, gan iegūts aprīkojums. Domāju, ka jūs Latvijā zināt par Martinu, bet jā, viņš mūsu komandā ir radījis lielas pārmaiņas. Patīkami tagad ar viņu kopā strādāt, iepriekšējos gados pret viņu sacenšoties. Pārmaiņas patiešām bijušas milzīgas, taču tās notikušas uz labo pusi, un tas tikai parāda, kāds ir potenciāls mūsu komandai, kad rīcībā ir laba tehnika. Ceru, ka šis viss ir tikai sākums tam, ko varēsim sasniegt nākotnē,” sezonu rezumēja britu skeletonists.
Vestona sezonas augstākais punkts bija tieši gada svarīgākās sacensības – pasaules čempionāts Sanktmoricā. Tajā brits saviem konkurentiem neatstāja nekādu cerību, tuvāko sāncensi Amadeo Banji apsteidzot par 1,79 sekundēm. “Grūti noraksturot to [lielo pārsvaru], taču tehnika Sanktmoricā tiešām spēlē lielu lomu un mūsu skeletoni šai trasei bija piemēroti. Tāpat to var sasaistīt ar to, ka man arī tur ļoti patīk braukt – tā ir viena no manām iecienītākajām trasēm. Viena no manām stiprajām pusēm kā sportistam ir tā, ka es ļoti ātri aprodu ar jaunām trasēm, un Sanktmorica katru gadu mainās, trase vienmēr ir jāmācās. Tātad ne tikai mūsu tehnika tur labi strādā, bet arī trase atbilst manām stiprajām pusēm, proti, spējai diezgan ātri apgūt jaunas lietas un pielāgoties tām. Tie tiešām varētu būt vienīgie iemesli – negaidīju, ka es varētu uzvarēt ar tik lielu pārsvaru, taču es zināju, ka man ir labas izredzes tikt pie medaļām. Tiešām esmu laimīgs par to, kā viss beidzās,” pasaules čempionātu raksturoja Vestons.
Interesanti, ka Vestons ar skeletonu sāka nodarboties vien 2017. gadā. Dažu gadu laikā viņš jau ir ticis līdz pasaules elitei, ko pats sportists skaidroja ar savu mentalitāti. “Godīgi sakot, man vienmēr ir bijis domāšanas veids, kas ir diezgan līdzīgs Martinam. Pēc mūsu sarunām esmu secinājis, ka mēs abi vēlamies uzvarēt, un mēs nevēlamies uzvarēt tikai ar nelielu pārsvaru – mēs vēlamies dominēt. Nebiju gaidījis, ka manā karjerā tas notiks tik ātri, bet tā es vienmēr esmu domājis,” par savu straujo progresu stāstīja 25 gadus vecais skeletonists. “Šis ir tikai mans sestais gads skeletonā, kamēr sacensībās esmu braucis tikai četrus gadus, tāpēc atrasties tādā vietā, kādā esmu šobrīd, ir neticami. Ņemot vērā to, ka viss manā karjerā noticis tik agri, ceru, ka arī turpmāk būs vieta progresam.”
Savā salīdzinoši īsajā karjerā Vestons kā savus lielākos sasniegumus izcēla triumfu šī gada PČ, kā arī uzvaras PK posmos Altenbergā. “Protams, pasaules čempiontituls bija īpašs, jo tajās sacensībās es braucu gandrīz perfekti, gāju uz maksimumu, tāpat tiku galā ar spiedienu. Bet arī panākums Altenbergā bija nozīmīgs, jo šajā trasē allaž dominē vācieši. Pārspēt [Kristoferu] Grothēru, kurš šobrīd ir patiešām lieliskā formā, man tiešām daudz nozīmēja. Un, lai gan tā ir viena no manām iecienītākajām trasēm, PČ pirms diviem gadiem tur piedzīvoju kritienu. Bet vai tas pārspēj uzvaru Sanktmoricā ar 1,80 sekunžu pārsvaru – šaubos. Lai tas notiktu, jānotiek kam tiešām iespaidīgam,” teica brits.
Interesanti, ka pirms nonākšanas skeletonā Vestons slīpēja savas prasmes regbijā un taekvondo, un ziemas sporta veidā, kurā Lielbritānijai nemaz nav nav savas trases, viņš nonāca visai negaidīti. “Mums [Lielbritānijā] tas ir nedaudz savādāk, jo, atšķirībā no tādām vietām kā Latvija vai Vācija, mums nav savas trases, tādēļ mums nav sava veida komandas un no agra vecuma iesaistīties sportā īsti nav iespējams. Lielbritānijas sporta programma darbojas tādā veidā, ka tiek rīkotas atlases, uz kurām cilvēki var ierasties un pārbaudīt savas fiziskās spējas. Tajā tu veic daudzus testus, kā, piemēram, tika pārbaudīts, cik ātri varu skriet, cik augstu varu lekt. Tad šie testu rezultātu tiek izsūtīti dažādu sporta veidu vadībām. Skeletona komanda redzēja manus rezultātus un teica, ka es šai disciplīnai esmu piemērots. Tas notika būtībā pirms sešiem gadiem, un tādā veidā gandrīz visa komandas pārstāvji – Laura Dīsa, Markuss Vjats, citi atlēti – ir nonākuši šajā sportā,” stāstīja Vestons.
Viņš tāpat bija pārliecināts, ka fiziskā bāze ir iemesls, kāpēc Lielbritānijas skeletonisti allaž ir konkurētspējīgi. “Mēs koncentrējamies uz ātrāko startētāju piesaisti, bet tikai pēc tam viņiem mācām braukt. Savukārt citām valstīm ir braucēji, kurus māca ātri skriet. Mums tāpēc jāizmanto viss pārējais, jo man vienkārši nav tāda pieredze uz ledus kā, piemēram, Grothēram. Šo zaudēto pieredzi es nekad neatgūšu, tāpēc man ir jākoncentrējas uz citām lietām, kas ir saistītas ar skeletonu,” atzina Vestons.
Lai gan britu sportists iepriekšējos gados strauji progresēja, 2020./2021. gada sezonā pirmo reizi kāpjot uz goda pjedestāla, bet 2021./2022. gada sezonā izcīnot savu pirmo uzvaru, 2022. gada Pekinas olimpiskās spēles bija vilšanās – Vestons palika vien 15. vietā. “Tas bija diezgan smagi ne tikai man, bet arī visai pārējai Lielbritānijas komandai, jo uz pagājušo olimpisko gadu mums bija jauni skeletoni. Pēdējos gados bijām strauji progresējuši gan trasē, gan ārpus tās. Uzskatu, ka lielākā problēma bija tehnika – tā mūs patiešām pievīla. Pēc visas komandas pagājušā gada rezultātiem varēja redzēt, ka vienkārši nebijām tur, kur vajadzēja būt, un tas ievilkās līdz Pekinas olimpiskajām spēlēm. Tas sagādāja vilšanos, jo tā bija mana pirmā Olimpiāde un, lai gan ceru, ka varēšu startēt arī [2026. gada OS] Milānā, nekad nav garantēts, ka būs iespēja piedalīties arī nākamajā. Taču Pekinas OS izmantoju kā motivāciju, lai kļūtu labāks.”
Par Dukura iesaistīšanos Lielbritānijas izlasē ziņas nāca klajā pagājušā vasarā. Kā pauda Vestons, tad tas spēlēja lomu par viņa nākotni izlasē. “Pēc katras olimpiādes komandas treneru un darbinieku sastāvā notiek lielas izmaiņas, beidzas līgumi. Zināju par dažiem treneriem, kas bija kandidāti, tāpēc es vienkārši gaidīju, kas notiks, lai nolemtu, kādā ceļā es došos, kā arī vai mani apmierinās mūsu izvēlētā programma. Bet kad izplatījās ziņas, ka Martins un Gugijs [Matiass Gugenbergers, bijušais Austrijas skeletonists un Latvijas izlases treneris – aut.] strādās ar mums – par šo ideju biju ļoti priecīgs. Biju gandarīts, ka mūsu komanda varēja vienoties ar viņiem un tas pavisam noteikti ir viens no labākajiem lēmumiem, kāds pēdējos gados ir pieņemts.”
Martins Dukurs un Mets Vestons | Foto: IBSF
“No kopā pavadītā laika varu secināt, ka Martins nedara neko īpaši citādāk. Tas, kā viņš runā par braukšanu ar skeletonu, ir līdzīgi tam, kā pats pirms tam trenējos, taču atšķirība ir viņa zināšanu bagāža, kuru es varu izmantot. Viņam aiz muguras ir tik daudz gadu skeletonā, viņa pieredze ir neatsverama, kā arī tehnikas uzlabošanā un treniņu procesā viņš ir ieguldījis ļoti lielu darba apjomu. Viņš ir lielisks visās papildus lietās ap skeletonu,” Dukuru vērtēja Vestons, norādot, ka treneris viņam visvairāk palīdzējis uzlabot mentalitāti. “Martins man patiešām ir palīdzējis kļūt mierīgākam un uzticēties procesam. Viņš pats savas karjeras laikā vienmēr bija stabils un nosvērts, tāpēc arī to no viņa mēģinu paņemt.”
Vestons arī pauda sajūsmu, ka tik īsā laika periodā ar Dukuru kā treneri jau sasniegts tik daudz. “Tas, ko mēs, kopā strādājot tikai vienu gadu, jau esam sasnieguši, ir patiešām pozitīva zīme. Protams, ka šajā sportā galvenais mērķis ir olimpiskās spēles. Mēs tikai pilnveidosimies, un ceru, ka Milānā spēšu atkārtot to, ko šogad paveicu Sanktmoricā. Martins arī, visticamāk, uz to tēmē. Domāju, ka arī viņš vēlētos izcīnīt zeltu OS kā treneris un uzskatu, ka viņam ir spējas to izdarīt,” par saviem karjeras “griestiem” sacīja Vestons, atzīstot, ka ne tikai triumfs nozīmīgākajās četrgades sacensībās ir viņa mērķis. “Ļoti arī vēlētos atrasties uz pjedestāla augstākā pakāpiena ar Lielo kristāla globusu virs savas galvas. Biju 55 punktu attālumā, lai to paveiktu jau šogad – neizcīnīt Pasaules kausu bija vilšanās. Bet lielais mērķis ir Milāna, un, cerams, pa ceļam izcīnīšu vēl dažas medaļas.”
CITAS ZIŅAS NO ŠĪS KATEGORIJAS
