Piecas lietas, kuras tu nezini par Bobu Hārtliju

Bobs, jeb īstajā vārdā Roberts, nekad nav spēlejis profesionālu hokeju. Protams, kā jebkurš Ontārio audzis puisis Bobs spēlēja hokeju uz dīķa, ielas vai hallē, bet treneros viņš lielas ovācijas neizsauca. 23 gadu vecumā viņš strādāja vietējā Hauksburijas automašīnu vējstiklu rūpnīcā, apzinīgi gāja uz darbu un pat nesapņoja par hokeja trenera karjeru, par Stenlija kausu nerunājot.

Hārtlijs saviem kolēģiem organizēja hokeja turnīrus. Viņš prata “aizdegt” daudzu rūpnīcas darbinieku sirdis, organizējot sacensības, kurās viņš parūpējās pat par muzikālo grupu, kas spēlēja pavadošo mūziku. Hārtlijs palīdzēja arī vietējai zēnu komandai – viņš pildīja vārtsargu trenera pienākumus. Par to gan atlīdzību viņš nesaņēma, bet, ja bija brīvs no darba rūpnīcā vienmēr bija klāt Hauksburijas “Hawks” komandas treniņos. Līdz vienu dienu kluba prezidents un labs Boba draugs piedāvāja uz laiku pārņemt galvenā trenera pienākumus. Ļoti negribīgi, bet ar norunu, ka darbs būs vien uz pāris nedēļām, Bobs piekrita.

Viņš atminas, ka nav sapratis kā vajadzētu vadīt treniņus. Komandai viņš allaž teicis, ka ir tikai pagaidu vadītājs, un, ka kuru katru dienu komandu vadīs cits, daudz pieredzējušāks speciālists. Tāda diena nepienāca. Komandai nebija naudas, lai algotu citu treneri un Bobam nācās klausīties vadības solījumos vairākus mēnešus, bet tad jaunais treneris saprata, ka darbs viņam tiešām ir iepaticies un jauniegūto amatu viņš vēlas paturēt. Arī komandas vadība vēlējas Hārtliju redzēt uz komandtiltiņa, jo rezultāti bija krasi uzlabojušies. Tā 27 gadu vecumā sākas viņa trenera karjera. Šobrīd Hauksburijas hokeja arēna ir nosaukta par godu viņam – Roberta Hārtlija sporta komplekss.

Hārtlijs ir kaislīgs dārznieks. Ainavu veidošana un dārzkopība ir lietas ar ko treneris aizraujas brīvajā laikā. Savās mājās Kanādā viņš paša rokām ir izveidojis fantastisku dārzu. Viņam patīk gan stādīt kokus, gan puķes un veikt jebkādus citus dārza darbus. Interesanti, ka zvanu ar piedāvājumu kļūt par Kolorādo “Avalanche” galveno treneri Hārtlijs sagaidījis būdams līdz galvai dubļains un rušinoties pa savu dārzu.

“Avalanche” leģendas – no kreisās – Rojs Burks, Bobs Hārtlijs, Patriks Ruā un Džo Sakiks

Viņa trenera karjera nav iztikusi bez skandāliem. Jaunizceptais NHL kluba Kolorado “Avalanche” treneris sagāja ragos ar leģendāro un supertalantīgo vārtsargu Patriku Ruā. 1999. gadā, par trenera lēmumu noņemt viņu no spēles, Ruā “ielidoja” treneru kabinetā. Kautiņu izšķīra trenera asistenti un nomierināja satrakojušos vārtsargu, kurš gan treneru kabinetu neatstāja bez “padarīta darbiņa” – ar hokeja nūjas palīdzību viņš sadauzīja televizoru. Vēlak abi vīri salīga mieru un Patriks Ruā izteica pateicību Hārtlijam par sapratni, kad pēc diviem gadiem abi kopīgi virs galvas cēla hokeja prestižāko trofeju – Stenlija kausu.

Hārtlija dēls Stīvs, tāpat kā tēvs, ir hokeja treneris. Šobrīd 31 gadu vecais Stīvs ir trenera asistens Ontario hokeja līgas komandā Drumonvilas “Voltigeurs”. Stīvs izsakās, ka par treneri kļuvis iedvesmojoties no tēva, kad kā mazs puika apmeklēja Kolorado “Avalanche” spēles un piedzīvoja komandas uzvaru Stenlija kausa izcīņā. Līdzīgi kā tēvs, Stīvs par izcilu hokejistu nekļuva, pēc divām sezonām Miami Universitātes komandā viņš izlēma pievērsties trenera darbam. Stīvs Hārtlijs spēlēja vārtsarga pozīcijā.