Porziņģis: Esmu cilvēks, kurš pats vēlas visu atrisināt

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Dalasas “Mavericks” basketbolists Kristaps Porziņģis parasti pats vēlas visu atrisināt, taču viņam apkārt ir cilvēki, kas vienmēr gatavi palīdzēt.

Jau ziņots, ka aizvadītajā naktī “Mavericks” ar rezultātu 107:106 spraigā cīņā pārspēja Orlando “Magic”. Porziņģis šajā spēlē guva desmit punktus un sakrāja astoņas atlēkušās bumbas, bet “Mavs” tā bija piektā uzvara sezonas pirmajās septiņās spēlēs.

“Esmu cilvēks, kurš pats vienmēr vēlas ar visu tikt galā,” pēc ne tās veiksmīgākās spēles medijam “Nydailynews” atzina Porziņģis. “Dažkārt pārāk daudz turu sevī, jo pats gribu atrisināt situācijas, tomēr man apkārt ir lieliska atbalsta grupa. “Mavs” organizācijā ir lieliski cilvēki un man daudz palīdz arī fiziskās sagatavotības treneris Manolo. Vēlos uzteikt arī psihologu Donu Kalksteinu.”

“Man apkārt ir daudz cilvēku, ar kuriem varu aprunāties,” turpināja Porziņģis. “Man viss ir kārtībā, bet dažkārt ir nepieciešams vienkārši parunāt ar kādu. Kā jau teicu – vienmēr cenšos pats tikt galā, bet man blakus nepieciešamības gadījumā allaž ir atbalsts.”

Šosezon Porziņģis vidēji sakrājis 19 punktus un ticis pie 8,1 atlēkušās bumbas. Latvietis tic, ka viņš var spēlēt vēl labāk.

“Man šajā sezonā ir bijuši vairāki labi momenti, bet ir arī lietas, kas man vēl ir jaunas un tādēļ ar tām ir jātiek skaidrībā,” komentēja latvietis. “Pagājušajā spēlē neskaitāmas reizes pretinieki man izsita bumbu no rokām, tādēļ man jāuzmanās no šādām situācijām. Pozīcijas, no kurām izdaru metienus, ir mazliet citādākas nekā tas bija tad, kad spēlēju Ņujorkā.”

Nākamo spēli Porziņģis aizvadīs tieši pret bijušo komandu “Knicks”. No plašākiem komentāriem par to gan viņš atturējās. “Vēlos nākamajā spēlē iziet laukumā un izlabot iepriekšējās spēles nepilnības. Apzinos, cik ļoti komandas biedri par mani uztraucas – viņi man palīdz, bet beigās viss tik un tā gulstas uz maniem pleciem.”

“Vēlos turpināt uzvarēt, bet mums vēl ir, kur augt,” turpināja Porziņģis. “Varbūt es un mani komandas biedri ik pa laikam nespēj demonstrēt labāko sniegumu, bet mēs tik un tā spējam izcīnīt uzvaras.”

Latvietis arī atzina, ka 20 mēnešu dīkstāve, kas bija radusies viņa ceļgala traumas dēļ, lika aizdomāties par vairākām lietām. “Tobrīd šķita, ka ir atņemta liela  manas dzīves sastāvdaļa. Bija dīvaini un nācās sev uzdot jautājumu – ko man tagad darīt? Apzinos, ka visi kādreiz beigs savas karjeras, taču traumas laikā sapratu, ka ir daudzas citas lietas, ko darīt ārpus basketbola.”