Porziņģis: Nav daudz basketbolistu ar augumu 221 centimetrs, kuri būtu spējīgi darīt to, ko daru es

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vienības Dalasas “Mavericks” basketbolists Kristaps Porziņģis sarunā ar žurnālu “Haute Living” pastāstījis par savu attīstību pēdējo gadu laikā, basketbola spēlēšanu Dalasā un dzīvi pēc karjeras beigām.

“Tā ir kā diena pret nakti,” saka latvietis, salīdzinot sevi tagad un 2017. gadā. “Ar katru gadu es sapratu – ak mans Dievs, cik stulbs es biju pirms gada. Manā vecumā cilvēki daudz attīstās un nobriest. Iespējams, kad man paliks 30, varēšu teikt, ka tagad es kaut ko zinu. Bet, iespējams, arī nē. Katru gadu es sev jautāju, velns parāvis, par ko tu domāji pagājušajā gadā,” atceras Porziņģis.

“Kā personība pēdējos četros gados noteikti esmu kļuvis labāks. Visvairāk tas bija jūtams, kad biju savainots – patiesībā, tajos brīžos man bija laiks, lai visu kārtīgi apdomātu. Kamēr es spēlēju, viss bija lieliski, bet kad man nācās samazināt apgriezienus un saprast, ka karjera neilgs visu mūžu, tas lika uz lietām paskatīties arī ilgtermiņā. Tas mani padarīja par daudz pateicīgāku par tām lietām, kuras ir manā dzīvē. Jo vairāk jūs pateicaties par visu to labu, kas jums ir, jo vairāk jūs ar to saskārsieties dzīvē. Pozitīva domāšana man palīdzējusi pārvarēt daudzas nepatīkamas situācijas un saglabāt līdzsvaru,” atklāj liepājnieks.

“Man tiešām patīk Dalasa. Šeit ir laipni cilvēki, viss atrodas desmit minūšu brauciena attālumā, lai kur jūs brauktu. No mājām līdz treniņbāzei divas minūtes ar kājām, līdz arēnai – trīs, tas ir ļoti ērti. Ir daudzas lieliskas vietas, kur var aiziet paēst, man tas ļoti patīk. Pats esmu no piejūras pilsētas, kur cilvēki ir visai vienkārši, un Dalasa šajā ziņā ir līdzīgāka nekā Ņujorka, kur cilvēki ir agresīvāki un arī gaisotne ir saspringtāka,” stāsta basketbolists. “Daudzi cilvēki mani atpazīst, jo es nevaru paslēpties – mans augums ir 221 centimetrs. Bet viņi ir laipni un netraucē mani, kamēr es ēdu. Cilvēki šeit ļauj man izbaudīt privātumu,” uzsver latvietis.

“Basketbola spēlēšana ir nepārtraukts darbs un progress, vienmēr cenšos kļūt labāks, stiprāks, kustīgāks. Katru dienu strādāju, lai kļūtu par labāku basketbolistu. Nevaru mainīt to, kas noticis pagātnē, tāpēc tagad cenšos būt par sevis maksimāli labāko versiju. Pēc pirmajiem panākumiem NBA sāku domāt, cik labs es esmu. Bet nesapratu, ka varu spēlēt vēl labāk un attīstīties līdz pat karjeras beigām. Vienmēr būs ierobežojumi, it īpaši tad, kad kļūšu vecāks, bet zinu, ka man vienmēr jāpieturas pie izglītojošās domāšanas,” pārliecināts Kristaps.

“Dončičs ir neticami talantīgs, viņš visus apkārt padara par labākiem spēlētājiem. Nepacietīgi gaidu jauno sezonu. Mums ir jauns labs treneru korpuss, kas kļūs par svaigā gaisa malku visai organizācijai, domāju, mums tas palīdzēs. Tas būs jautrs gads. Mans mērķis ir veikt nākamo soli “play-off” virzienā. Divus gadus, kopš esmu šeit, mēs spēlējām izslēgšanas mačos. Pagājušajā sezonā bijām ļoti tuvu [otrās kārtas sasniegšanai]. Arī pirmajā sezonā mēs bijām tuvu un kārtīgi patrokšņojām konferences ceturtdaļfinālā. Domāju, šosezon mēs spersim nākamo soli,” uzskata spēlētājs.

“Daudzu sportistu problēma ir tāda, ka mēs sevi identificējam tikai kā sportistus. Kad jums to atņem, tad sākas domas – kas es esmu, ja nevaru spēlēt? Tā ir identitātes krīze. Kad es guvu smagu savainojumu, teicu sev, ka dzīvē bez basketbola ir arī citas lietas. Pienāks brīdis, kad karjera noslēgsies, un tāpēc man jau tagad jādomā par to, ko es gribētu darīt pēc tam. Acīmredzami, ka karjera ir mana prioritāte, bet es cenšos, lai palikusī enerģija tiek izmantota to lietu apgūšanai, kuras man tiešām patīk,” skaidro Porziņģis. Viņš atzīst, ka investē naudu tikai tajās lietās, kuras viņam pašam patīk.

“Nebiju sajūsmā par iesauku “vienradzis”, bet tas daļēji apraksta manu spēli. Nav tik daudz basketbolistu ar augumu 221 centimetrs, kuri būtu spējīgi darīt to, ko es daru. Līdz ar to domāju, ka “vienradzis” ir diezgan forša iesauka,” pārliecināts liepājnieks.