Ralfs Freibergs: Nevēlos katru sezonu mainīt klubus

Latvijas izlases aizsargs Ralfs Freibergs divas sezonas ir pavadījis Čehijas Ekstralīgas klubā
Zlīnas “PSG Berani”. Ieguvis pieredzi ārzemēs, aizsargs atzīst, ka viņam labākie gadi hokejā vēl tikai priekšā.

Čehijā runājot, ka īstais hokejista vecums sākas no 30 gadiem. Ja var ticēt šiem
stāstiem, tad Ralfs vēl trīs gadus var īpaši nesatraukties par notiekošo laukumā, bet tiklīdz
būs iekāpis ceturtajā desmitā, tad no hokeja būs jāsāk ņemt visu.

Kad saņēmi izsaukumu uz izlasi?
Latvijas izlasē tāds īsts izsaukums netika man sūtīts. Spēlētāji bieži jau zina, ka tiks izsaukti. Spēlētāju ir tik, cik ir. Ja esi spēlējis iepriekšējā čempionātā, tad saproti, ka tiksi uzaicināts arī šogad uz nometni. Pārbaudes turnīrā Norvēģijā jau bija runas, kad aptuveni sāksies izlases treniņnometne.

Kāds ir tavs veselības stāvoklis, traumu nav? Varbūt bija pārdomas pirms nolēmi doties palīgā izlasei?
Ja vērtējam sezonu no statistikas viedokļa, tad tā bija laba, taču fiziski ļoti smaga, jo laukumā pavadīju daudz minūšu. Jutu, ka esmu fiziski izsmelts. Pēc pēdējās “play-off” spēles biju zaudējis daudz kilogramu, kurus joprojām mēģinu atgūt. Sezonā uz ledus vidēji pavadīju 23 – 24 minūtes. Bija pat tā, ka desmit dienās jāaizvada septiņas spēles. Jūtu, ka ir bijušas lielas slodzes, bet izlase ir izlase, jāpacieš un jāspēlē.

Pieminēji sezonā sakrātos punktus. Ja statistika nemelo, tad šosezon tev regulārajā čempionātā bija par diviem punktiem mazākā nekā pērn.
Jā, tā ir, savukārt vairāk vārtu guvumu. Šogad ar mani vairs kopā nespēlēja Roberts Bukarts, ar kuru jutu labu saikni. Arī viens no līderiem – Deivids Stastnijs – aizgāja prom. Nebija šo spēlētāju un bija jāatrod kopsaucējs ar pārējiem komandas biedriem. Bet punkti viegli nenāca. Salīdzinot ar pērno sezonu, spēles ziņā šī bija labāka sezona.

Foto: hokej.zlin.cz

Edgara Kuldas pievienošanās komandai ir tavs nopelns? Varbūt tu ieteici viņu kluba vadībai?
Es daudziem latviešiem mēģinu palīdzēt. Man ir aģents, ar kur strādāju. Viņš mani iekārtoja
Zlīnā. Kulda šeit tika caur manu aģentu, tāpat arī Māris Bičevskis. Trenera asistents man
apjautājās par Edgaru. Latviešu Zlīnā pazīst, zina mūsu mentalitāti. Esam sevi šeit pierādījuši.

Jūs ar Edgaru bijāt vienīgie leģionāri klubā.
Jā. Seši hokejisti nāk no Zlīnas, kas ir maza pilsēta, desmitā lielākā Čehijā. Klubs mēģina
sastāvā ņemt vietējos spēlētājus vai arī tos, kuri spēlē citur, bet nāk no Zlīnas. Arī treneris
būs no Zlīnas. Viens otru pazīst jau daudzus gadus. Ja spēj iejusties komandā, esi kā savējais.

Līdzīgi kā iepriekšējā sezonā, arī šogad izslēgšanās spēlēs netikāt tālāk par pirmo kārtu.
Jā, bet bijām nedaudz tuvāk, lai iekļūtu nākamajā kārtā. Komandai minimālais uzdevums ir noturēties līgā. Ja tas izdodas, ir OK. Iekļūšana play-off tiek vērtēts kā labs sasniegums, bet, ja izdodas aizķerties tālāk, tas ir ļoti labi. Katru gadu pirms sezonas eksperti paziņo reitingu un Zlīnai tabulā atvēl pirmspēdējo vai pēdējo vietu. Nekad neviens mums neparedz vietu play-off.

Vai sanāca sezonas laikā satikt arī citus latviešu hokejistus?
Biju ciemos pie Roberta Bukarta un pēc vienas spēles satikos arī ar Oskaru Cibuļski. Vienā no sezonas pārtraukumiem vairākas mūsu ģimenes satikās lidostā – mana ģimene, Kulda ar draudzeni, Māris Bičevskis ar savu ģimeni, Cibuļska ģimene un Guntis Galviņš. Vienīgi Bukarta nebija klāt. Un tā mēdz notikt bieži, kad dodamies uz Rīgu.

Foto: hokej.zlin.cz

Minēji, ka pirms sezonas Zlīnai paredzēja autsaidera lomu. Vai provizoriskais sadalījums, kura augšgalā, visticamāk, ir Libereca, Tršineca, Plzeņa atbilst realitātei?
Čehijā mēs stipros klubus bieži vien uzvaram un dažreiz tas izdodas tieši izbraukumos.
Piemēram, Triņecu mēs uzvarējām trīs no četrām spēlēm, savukārt Liberecu pārspējām divas reizes. Katra komanda var uzvarēt katru un līdz regulārās sezonas pēdējai kārtai notiek cīņa par vietu play-off. Var just atšķirību ar vadošajiem klubiem, kuriem ir vairāk līdzekļu, lai paņemtu labākus spēlētājus. Mums play-off pēdējā spēlē nepiedalījās vairāki pamatsastāvi hokejisti un nācās piesaistīt deviņus spēlētājus no 1. līgas.

Par čempionāta līmeni lieki kaut ko jautāt. Vadošajos klubos ir spēlētāji ar NHL, KHL un pasaules čempionāta pieredzi, kas apliecina, ka Čehijas līga ir ļoti spēcīga.
Liberecai ir pieci kandidāti no Slovākijas izlases. Arī Tršinecas rindās ir izlases kandidāti, kuri spēlējuši KHL. Viņi atgriežas mājās. Jā, Čehijā varbūt viņi saņem mazāk kā Krievijā, taču tās ir mājas. TOP spēlētājiem Čehijā maksā lielas algas. Brīvdienās var aizbraukt pie ģimenes.

Tālākais brauciens komandai ir uz Karlovi Vari pilsētu, kas atrodas Čehijas otrā galā?
Homutova vai Karlovi Vari abas ir tālu blakus Vācijas robežai. Aptuveni piecas ar pusi
stundas jābrauc līdz abām pilsētām.

Vai izbraukumos dodaties tikai spēļu dienās vai arī komanda ierodas kādreiz iepriekšējā vakarā?
Ja Karlovi Vari spēle būtu trijos dienā, tad varbūt mēs dotos dienu iepriekš, taču šogad tā
nebija. Mums ir viens no mazākajiem budžetiem visā līgā, tāpēc nevaram atļauties lielus
tēriņus, un uz mačiem ierodamies spēles dienā. Citas komandas kā, piemēram, Triņeca visu
laiku izbrauc uz spēlēm dienu iepriekš un nakšņo viesnīcā, bet mēs to darām ļoti reti.

Foto: hokej.zlin.cz

Lasīju, ka renovēs Zlīnas halli, kura celta 1957. gadā.
Halli plāno remontēt divos posmos. Cik zinu, pusi no naudas jāiegulda pilsētai. Jāatzīmē, ka
Zlīnā salīdzinoši maz bērnu trenējas hokejā. Ar lielām grūtībām var izveidot U – 14 zēnu
komandu. Bērni tomēr izvēlas futbolu. Kluba budžetā pusi no līdzekļiem arī dod pilsēta.

Zlīna pēdējo reizi kausu dabūja 2014. gadā. Vai pilsēta un līdzjutēji gaida kaut ko vairāk no komandas nekā tikai iekļūšanu play-off?
Fani viennozīmīgi gaida no komandas kaut ko vairāk. Tajā laikā, kad klubs pēdējo reizi tika
pie kausa, komandā spēlēja Petrs Čajaneks, kurš iepriekš arī uzspēlēja Sanktpēterburgas
SKA. Toreiz klubs bija spēcīgs. Ja Zlīna spētu savākt savus spēlētājus, kuri spēlē citos klubos, tad komandai būtu iespēja pacīnīties par augstām vietām. Tagad klubos ir spēlētāji, kuriem ir individuālie sponsori. Tie piedāvā noslēgt līgumu, piemēram, ar Janu Kovaržu, sakot, ka mēs maksāsim par viņu. Kompānija sedz spēlētāja algu, bet tās ir lielas summas.

Zlīna ir turīgs klubs?
Nē, mēs esam apakšgalā. Mēs, Olomouca, Karlovi Vari un Homutova. Homutovā ar algu
izmaksu bija problēmas gan pērn, gan šosezon. Dzirdēju, ka pēdējo algu viņi saņēma par
oktobri.

Tu nākamsezon paliec arī šajā klubā?
Jā, līgums ir uz diviem gadiem, kuru parakstīju jau iepriekš.

Vai bieži piedāvā līgumus uz divām sezonām?
Ja piedāvā uz diviem gadiem un viss apmierina, tad kāpēc gan nepalikt. Mani viss apmierina šeit, man patīk hokejs un Zlīnā esmu iedzīvojies. Regulārajā sezonā bija daudz zaudējumu, bet par to nepārdzīvojām. Mums ir labs kolektīvs, visi ir savējie.

Ģimene ar tevi dzīvo Čehijā?
Jā. Es savu sievu ļoti labi saprotu, viņai šeit ir garlaicīgi dažreiz. Varbūt nedaudz grūtāk viņai ir, jo nav kā citos klubos, kad hokejistu ārzemnieku sievas ikdienā turas kopā. Zlīnā hokejistu ģimenēm ir savi vietējie draugi un vide ir mazliet citādāka. Zlīna tomēr nav Prāga, toties viss ir salīdzinoši tuvu šeit.

Foto: hokej.zlin.cz

Atceries to laiku, kad tev nebija ģimenes. Kādas ir atšķirības?
Ja es būtu šeit viens pats… Es redzēju kā Edgars Kulda dzīvoja te – viņam bija ļoti garlaicīgi. Viņš mācījās, bet tik un tā bija garlaicīgi. Mums ar sievu viss bija kārtībā, bet bija arī tādas dienas, kad bija grūti, jo biju noguris. Taču jāatrod laiks ģimenei tik un tā. Ir patīkami redzēt, kā bērns izaug. Man tāda iespēja ir dota katru dienu. Mazā meita iedod enerģiju.

Kā tev pietrūkst hokejā?
Es nevaru sūdzēties par kaut ko. Man uzticas šeit. Man ir sava loma komandā un liels spēles laiks. Esmu pateicīgs un ļoti to novērtēju. Domāju, ka jebkurš spēlētājs to vēlas, lai treneris viņam uzticētos. Tā ir patīkama sajūta. Esmu priecīgs būt šeit.

Bet, Ralf, atzīsti, ka tomēr iekšēji ir vēlēšanās karjerā uzspēlēt arī kādā komandā, kurai uzstādīti paši augstākie mērķi?
Pašreizējā situācijā jā, bet, ja nokļūtu klubā, kur man priekšā būtu trīs augsta līmeņa
spēlētāji, no kuriem viens ir čehs, tad var būt situācija, kad lielāka uzticība ir vietējam
hokejistam. Protams, es būtu apmierināts, ka spēlēju, piemēram, Liberecā, bet, ja mans
spēles laiks būtu krietni mazāks nekā Zlīnā, tad varbūt es tik labi tur nejustos. Ja man
piedāvātu ļoti izdevīgu līgumu, tad ir citādāk. Bet, lai es no Zlīnas ietu prom uz citu komandu, tad jābūt ļoti labam līguma piedāvājumam. Zlīnā man ļoti patīk un esmu iejuties. Es negribu katru sezonu mainīt klubus.

Noslēdzot sarunu vēlējos pajautāt par šādu faktu: ASV prezidenta Donalda Trampa pirmā sieva Ivana nāk no Zlīnas. Vai šajā sakarā ir tev kāds komentārs? Varbūt pilsētā viņas vārdā ir kaut kas nosaukts?
Nemācēšu teikt, bet to, ka viņa nāk no Zlīnas, zina visi. Tas ir vispārzināms fakts. Zlīnas
iedzīvotāji ir lepni par savu pilsētu.