“Riga” direktors: Leģionāru limita noteikumu izmaiņas ir labs grūdiens, lai celtu Latvijas čempionāta līmeni

Aleksandrs Romašins, sportazinas.com
Aleksandrs Romašins un Aleksandrs Proņins | Foto: Zigismunds Zālmanis/"Riga"

Latvijas futbola čempionvienības “Riga” direktors Aleksandrs Romašins sarunā ar kluba preses pārstāvjiem atklājis, ka, viņaprāt, Latvijas Futbola federācijas (LFF) vēlme ieviest jaunus noteikumus leģionāru limitā tikai nākšot par labu Latvijas futbolam.

Jau vēstījām, ka izskatot virslīgas klubu lūgumu, Klubu sacensību komiteja nolēma virzīt LFF valdei uz apstiprināšanu uz trīs gadiem no 2020. līdz 2022.gadam spēlētāju limitu virslīgas čempionātā 8+3, no kuriem vismaz trim spēlētājiem ir jābūt federācijas sagatavotajiem spēlētājiem, savukārt spēlētājiem, kuri nav federācijas sagatavotie spēlētāji, piemērojama pieteikuma maksa, kas tiktu novirzīta elites futbola attīstībai. Spēlētāju pieteikuma limits virslīgas čempionātam tiktu atcelts.

Gaidāmās izmaiņas LFF noteikumos komentēja arī čempionāta līdervienības direktors Romašins.

“Daudzi šajā situācijā sniedz savus komentārus un skaidrs, ka arī mēs nevaram palikt malā. Pirmkārt, šīs izmaiņas nāks par labu visam Latvijas futbolam – izlašu, jaunatnes un klubu. Šis ir labs grūdiens, lai paaugstinātu Latvijas čempionāta līmeni. Konkurence starp futbolistiem pieaugs,” noteikumu pozitīvo ietekmi izcēla Romašins. “Gribam, lai mūsu čempionāts kļūst interesantāks visiem – līdzjutējiem, sponsoriem un pašiem futbolistiem, kuri trenēsies un spēlēs ar spēcīgiem futbolistiem.”

“Lai tiktu sastāvā Latvijas futbolistiem būs jāiegulda daudz vairāk enerģijas. Diemžēl līdz šim bija piemēri, kad futbolisti laukumā devās, pateicoties Latvijas pasei. Tā profesionālajā sportā nedrīkst būt. Esmu drošs, ka pēc šīm izmaiņām ilgtermiņā augs Latvijas futbolistu līmenis, kā rezultātā tas nāks par labu arī Latvijas nacionālajai izlasei.”

Kluba direktors atzīmēja, ka Latvijas valstsvienība šobrīd uz pasaules futbola skatuves atrodas ne tajā vietā, kur tai paredzēts, ko lielā mērā ietekmē vāji attīstītā infrastruktūra.

“Šobrīd Latvijas izlase Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) rangā ieņem 139.vietu. Tuvākajā laikā vērosim valstsvienību spēles pret pundurvalstīm. Latvijas futbola līdzjutēji ir pelnījuši ko vairāk,” kluba mājaslapā citēts Romašins. “Esam nonākuši grupā, kur mēs pēc iedzīvotāju skaita valstī būsim vieni no lielākajiem. Nesaprotu, kāpēc šajā situācijā mēs vispār runājām tikai par limitu. Esam aizmirsuši, kur šobrīd atrodamies?”

“Varbūt uzdosim sev jautājumu, kā tur esam nonākuši? Kāpēc federācijai, kuras budžets ir ap deviņiem miljoniem eiro un kuras uzdevums ir attīstīt Latvijas futbolu, nav pat sava treniņlaukuma? Nav vispār nekādas infrastruktūras, nerunājot par galveno stadionu. Nav nekā, kam vajadzētu būt normāla valstī.”

Romašins arī neslēpa neizpratni par to, kāpēc Latvijas futbols vispār saskāries ar šādām problēmām.

“Vai pie tā ir vainīgi klubi, kas iegulda milzu līdzekļus Latvijas futbolā? Vai vēl kāds cits? Nezinu. Ir divi jautājumi. Kurš ir vainīgs pie tā un kā situāciju labosim? Tagad labāk pabīdīsim malā pirmo jautājumu, bet uzreiz ķersimies pie otrā un domāsim, ko darīt! No šī punkta ir jākustas kaut kur citur,” ar cerību pilnu skatienu nākotnē raudzījās futbola kluba “Riga” amatpersona. “Latvijā ir bijušas futbola tradīcijas. Spēlējām 2004.gada finālturnīrā…Kā mēs vispār varējām nonākt tur, kur tagad esam. Tas liecina par to, ka gadu laikā ir pieņemti kādi nepareizi lēmumi.”

“Mūsu uzdevums tagad nav meklēt vainīgos. Varētu runāt, ka vainīga ir iepriekšējās federācijas vadība vai arī pašreizējā. Tomēr labāk strādāsim, lai šo situāciju labotu. Paldies tiem valdes locekļiem, kuri ir progresīvi domājoši un vēlas izmaiņas. Ja neko nedarīsim, drīz vien arī Sanmarīno aizies mums garām. Federācijai ir vismaz jāļauj attīstīt Latvijas futbols, nevis jāliek kaut kādi ierobežojumi naudas ieguldīšanai mūsu futbolā.”

Kluba direktors futbola sabiedrībai ieteica pamācīties no Islandes piemēra, kas pēdējos gados lēnām, bet stabili kāpusi augšup futbola izaugsmē.

“Bieži ir runāts par Islandes piemēru, bet par to ir jāturpina runāt. Valstī ir ap 300 000 iedzīvotāju. Laikapstākļi ir vēl sliktāki nekā Latvijā. Futbols valstī nav populārākais sporta veids, bet ir veikts gigantisks izrāviens,” Islandes panākto slavēja Romašins. “Pareizi tika salikti akcenti, uz ko ir jāstrādā. Infrastruktūra un treneru apmācība. Kur bija Islande 2004.gadā un kur mēs? Ja pareizi paši būtu salikuši akcentus, arī mēs būtu citur.”

“Islandē ir 18 futbola manēžas, katram bērnam ir iespēja visu gadu kvalitatīvi trenēties. Varbūt tur ir panākumu noslēpums? Par to ir jārunā, nevis visu laiku par limitu. Mēs no savas puses pievērsīsim uzmanību tieši tam. Strādāsim pie treneru apmācības un infrastruktūras,” nākotnes plānus atklāja Romašins. “”Riga” mērķis ir pierādīt, ka arī Latvijas klubi var būt nopietns drauds Eiropas līmenī.”

Romašins arī uzsvēra, ka izmaiņas noteikumos nenozīmēs, ka laukumā spēlēs tikai leģionāri.

“Atbildot cilvēkiem, kas bija pret limita izmaiņām, atgādināšu, ka Eiropas līgā, kur vispār nav nekāda limita un laukumā varējām sūtīt kaut vai 11 leģionārus, spēli Kopenhāgenā noslēdzām ar deviņiem Latvijas futbolistiem laukumā. Kāpēc? Viņi konkrētajā brīdī bija spēcīgāki, labāk gatavi spēlei, neskatoties uz to, ka mums sastāvā bija 12 ārzemnieki,” reālo ainu klubā ieskicēja direktors. “Pēc tam, kad uzzinājām par izmaiņām leģionāru sakarā, esam ar prieku pagarinājuši līgumus ar vairākiem Latvijas futbolistiem.”

“Tie ir konkrēti piemēri. Iepriekšējā sezonā par labāko virslīgas futbolistu tika atzīts latvietis Roberts Ozols, nevis kāds leģionārs. Mūsu puisis, kurš līdz tam nekad netika saukts uz Latvijas izlasi. Armands Pētersons šovasar bija futbolists, kurš Eirokausos aizvadīja visvairāk minūtes mūsu komandā. Mēs esam klubs, kas cenšas sagatavot futbolistus Latvijas izlasei. Četri – Ozols, Antonijs Černomordijs, Pētersons un Elvis Stuglis – no mūsu komandas pirmo reizi tika izsaukti uz valstsvienību. Tas liecina par to, ka daudz uzmanības tam pievēršam, pie tam tikai divi ir gados jauni, bet divi pietiekami pieredzējuši. Ceram, ka Latvijas futbolisti konkurences apstākļos progresēs un spēlēs galvenās lomas komandā.”

Kluba direktors ar prieku arī atklāja, ka noteikumu izmaiņas kaut kādā mērā palīdzējušas komandai parakstīt ļoti lielus sponsorēšanas līgumus.

“Pēc vakardienas lēmuma vairāki mūsu sponsori pazvanīja un parakstīja lielākos sponsorēšanas līgumus “Riga” vēsturē. Nauda, ko “Riga” iegulda Latvijas futbolā, arī paliek šajā zemē. Nekas netiek nests prom,” futbola kluba “Riga” mājaslapā citēts Romašins. “Stadiona rekonstrukcija, bāzes būvniecība – tās ir investīcijas ne tikai futbolā, bet arī Latvijas ekonomikā, kas nav mazsvarīgi.”

“Bāzes izveide ļaus uzaicināt uz Latviju labākos Eiropas jaunatnes trenerus, ar kuriem kopā strādās mūsu pašu speciālisti. Par bāzes izveidi nav nekādu noslēpumu. Tā būs lielākā futbola bāze Baltijā. Ļoti moderna, pēc visām jaunākajām Eiropas tendencēm. 12 hektāru zeme, projekts jau ir gatavs. Rupēsimies par to, lai aug ne tikai futbolisti, bet arī treneri. Tā ir viena no problēmām. Gluži vienkārši pietrūkst kvalitātes darbā ar jauniešiem.”

“Iepriekš vienkārši nav bijusi nauda, lai varētu jaunos trenerus apmācīt, kaut gan federācijai arī tam vajadzētu atrast kādu papildus naudu. Ar bāzes izveidošanu mēs strauji attīstīsim savu akadēmiju. Tie ir lieli ilgtermiņa plāni, lai palīdzētu visam Latvijas futbolam, nevis tikai sev kā klubam. Jau nākamgad būs daži gatavi laukumi,” nākotnes darba plānu aprakstīja “Riga” direktors.

Romašins gan neslēpa cerību, ka ieguldītās investīcijas nākotnē ne tikai nesīs peļņu, bet arī pacels Latvijas futbolu citā līmenī.

“Redzam nākotni. Bāze paliks Latvijā. Tur trenēsies mūsu pašu bērni,” uzsvēra Romašins. “Runājot par nākamo sezonu, jau tagad esam vienojušies ar vairāk nekā desmit Latvijas futbolistiem. Tajā pašā laikā tagad ir atvērti ceļi, lai kaut ko nopelnītu, pareizi ieguldot naudu. Investoriem būs lielāka interese par Latvijas čempionātu.”

“Lai uzbūvētu bāzi, ir vajadzīga nauda. Lai nopelnītu naudu, ir jātiek Eiropas līgas grupu turnīrā. Jā, mēs paši ieguldīsim lielu naudu, taču kaut kas ir jādabū arī atpakaļ. Pārdot futbolistus ir iespējams, ja komanda spēlē augsta līmeņa Eiropas turnīros.”

Veiksmīgas darbības gadījumā Latvijā drīz varētu parādīties arī nesen futbolā ieviestā VAR sistēma.

“Gribam kļūt par pirmo klubu Baltijā, kas par savu naudu stadionā ieviesīs VAR sistēmu. Esam gatavi veikt visas nepieciešamās investīcijas, lai “Skonto” stadions tiktu licencēts Eirokausu grupu turnīru spēļu aizvadīšanai, kas attiecīgi dotu iespēju atgriezties “Skonto” stadionā Latvijas valstsvienībai,” piebilda kluba direktors. “Jau ilgāku laiku esam pārrunās ar federāciju par to. Citādi var, protams, turpināt Daugavas stadionā bez jumta un skatītājiem. Negribam apvainot šo stadionu, bet tas tomēr ir vairāk domāts vieglatlētikai, nevis futbolam.

“”Skonto” stadionā, pateicoties futbola atmosfērai, iespējams, arī izlasei izdotos sasniegt labākus rezultātus. Tās atkal visas ir investīcijas Latvijas futbolā. Pats galvenais tagad ir pēc iespējas ātrāk federācijai un klubiem spēt apsēsties pie viena sarunu galda, lai risinātu svarīgos jautājumus, jo pagaidām visi dzīvojam atsevišķi. Ja strādāsim visi kopā, tad arī šie jautājumi risināsies ātrāk.”

Futbola klubs “Riga” šosezon 27 spēlēs iekrājis 60 punktus un atrodas visai drošās pozīcijās, lai jau drīz tiktu kronēti par Latvijas čempioniem jau otro gadu pēc kārtas. Komanda šogad debitēja arī UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas turnīrā, kurā pirmajā kārtā divu spēļu summā tikai pēc spēles soda sitienu sērijā piekāpās Īrijas klubam “Dundalk”.

“Riga” aizvadītajā sezonā arī izcīnīja Latvijas kausu, tomēr šogad viņi pusfinālā ar rezultātu 1:3 piekāpās sīvākajiem konkurentiem RFS.

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par