Rihards kā mērķis, Sotnieks kā skatītājs un kļūdu atkārtošana – septiņi novērojumi pēc PČ spēles pret Norvēģiju

“Kā komanda mēs varējām nospēlēt krietni labāk, bet pats galvenais ir tas, ka izcīnījām trīs punktus,” aptuveni šādas domas, varbūt pateiktas ar citu vārdu palīdzību, skanēja pēc Latvijas un Norvēģijas izlases spēles, kurā mūsējie beidzot tika pie punktiem un uzvaras. Tas gan nav iemesls, lai neanalizētu spēli – to darīs treneri, to darīja eksperti un līdzjutēji, to izdarīšu arī es.

Skatoties pilnu maču varētu padomāt, ka kaut kādos nejaušos brīžos tiek pārslēgts tumbleris starp agresīvu Latviju, tādu, kā pirmajā periodā, un paviršu Latviju, kuru redzējām pirmās trešdaļas beigās. Vismaz pēc vārdiem Latvijas sastāvs noteikti izskatījās jaudīgāk pār pretiniekiem un diez vai izmocīta (jā, tieši tā) uzvara par šo komandu parāda Vītoliņa vadītās vienības potenciālu. Šoreiz paveicies izmantot trīs momentus, nevis vienu, taču kopumā redzētais ne pārāk iepriecināja.

Gribētos cerēt, ka dažas neprecizitātes un zaudētas divcīņas ne tik acīmredzamās situācijās ir saistītas ar to, ka tā bija trešā spēle četrās dienās. Šodien Latvijas komandai iedota brīvdiena un šī ir ļoti laba iespēja iekrāt spēkus pirms nākamās spēles 19. maijā pret Čehiju. Jābeidz laist muļķi un jāņem punkti arī tajā, ja kāds vēl grib cīnīties par ceturtdaļfinālu.

Atgriežoties pie mača pret Norvēģiju, vēl viena atziņa ir, ka labāk šāda uzvara nekā skaists zaudējums. Cita lieta ir ka, ja tev mača izskaņā ir divu vārtu pārsvars, tad noturēt to būs daudz grūtāk nekā tad, kad tev ir +1. Pretiniekos ne vienmēr būs noguruši norvēģi, kaut gan arī viņu presings pēdējās minūtēs bija labā līmenī. Gandarījumam par uzvaru nevajadzētu pārtapt par pašapmierinātības sajūtu.

Brāļu Bukartu atšķirīgie likteņi

Tāda sajūta, ka pretinieku spēlētāji Rihardu Bukartu apzināti izvēlējušies kā mērķi saviem uzbrukumiem, vai arī šajā turnīrā viņam vienkārši neveicas. Pret Somiju uzbrucējam salauza degunu, pret Norvēģiju – iesita pa ribām. Pats hokejists to uztver filozofiski, norādot, ka pats izvēlējies šādu sportu veidu un ir jārēķinās, ka tādas lietas var notikt. Bet lai divās spēlēs pēc kārtas “tiktu” pie šādiem savainojumiem… Taču Rihardu tas nav apturējis un kā īsta lauva viņš gatavs palīdzēt komandai ar visu, ar ko vien var. Tikmēr viņa brālim Robertam veicas krietni labāk – pret Norvēģiju viņš guva uzvaras vārtus ne tik acīmredzamā situācijā. Iespējams, tie nav viņa pēdējie vārti.

Head up, dialled IN 😤

Roberts Bukharts extends the @lhf_lv lead to 3-1 #LATNOR #IIHFWorlds pic.twitter.com/ZN8kiYgX8e

— IIHF (@IIHFHockey) May 16, 2022

Uz citu kļūdām nemācās. Uz savām arī?

Pēc spēles pret Somiju tik daudz tika runāts par tiesnešu it kā kļūdu epizodē ar Mārtiņa Dzierkala noraidījumu, ka dažas balsis, tajā skaitā mana, palika nesadzirdētas – mača galotnē jāizvairās no divdomīgām situācijām, un Dzierkala rīcība aiz pretinieku vārtiem ir pieskaitāma pie tādām darbībām. Arī norvēģiem tika pasniegta tāda paša dāvana, šoreiz krietni redzamāku pārkāpumu trīs minūtes pirms pamatlaika beigu sirēnas izdarot Kārlim Čukstem. Vai tiešām tas bija jādara? Vai tiešām 3:2 spēles beigās ir pārāk garlaicīgi un jādod pretiniekam iespēja panākt neizšķirtu? Ik pa laikam Latvijas komandai ir milzīgas problēmas ar disciplīnu.

Kristapa Sotnieka paviršība

Šajā mačā atkal netrūka paviršības piespēlēs un citās darbībās – tas, kas Latvijas izlasi iegāž kopš pirmās spēles. Šoreiz gribētos īpaši izcelt Kristapu Sotnieku. Apsveicu viņu ar 86. spēli pasaules čempionātos, ar ko ir panākts visu laiku Latvijas izlases rekordists Aleksandrs Ņiživijs. Bet pavērojiet viņa darbības otrajos zaudētajos vārtos. Vai tā jāspēlē vienam no aizsardzības balstiem? Epizodei bija jābeidzas krietni ātrāk, un Kristapam bija vienkārši jāpieskaras pie ripas, lai apturētu spēli un Latvijai iedotu noraidījumu. Bet viņu par 99% uzvarētajā epizodē kā skolnieku atstūma Matiass Norstebo, Sotniekam dažas sekundes vēlāk no VIP rindas tieši aiz vārtiem vērojot, kā ripa tiek iemesta Merzļikina vārtos. Arī pirmajā Norvēģijas golā Kristapa spēle ir zem jebkādas kritikas – aizsargs tā arī nebija izlēmis, kā rīkoties.

Mats Rosseli Olsen ties it up for @norskishockey 🇳🇴#LATNOR #IIHFWorlds pic.twitter.com/cy20drdX1q

— IIHF (@IIHFHockey) May 16, 2022

“Varbūt nevajadzētu visu laiku mēģināt iemest ripu tukšos?”

Šī Oļega Sorokina starplaikā pateiktā frāze lieliski raksturo spēli un sakrīt arī ar maniem novērojumiem. Jau pirmajā trešdaļā tika izveidoti vairāki momenti un dažos no tiem bija vai nu lieka piespēle, vai arī mēģināts citā veidā sarežģīt spēli. Pirmais vārtu guvums tiešām kļuva par izspēlētās kombinācijas rezultātu (visu cieņu Ābolam), tomēr šāda spēle atņem daudz spēka, un, ja tā nedod rezultātus, tad jāspēlē vienkāršāk. Un, kas raksturīgi, pārējie divi vārti tika gūti ar metieniem no ne tik tuvās distances, tajā skaitā uzvaras gols.

Jelisejevs beidzot ir nobriedis

Īpašs prieks ir par Nikolaju Jelisejevu. Ne katram izdodas debitēt pasaules čempionātā 27 gadu vecumā, kā to izdarījis šis uzbrucējs. Varbūt vienādos sastāvos viņa loma nav tā lielākā, tajā pašā laikā hokejists tiek iespēlēts pirmajā vairākuma brigādē un pret Norvēģiju tas atnesa rezultātu. Nikolaju pēc “Dinamo” pavadītā laika esam uztvēruši kā individuāli visai meistarīgu spēlētāju, kurš savas iespējas realizē no tuvās distances un epizodēs, kad viņam apkārt ir kaut nedaudz brīvās vietas. Pret Norvēģiju Jelisejevs parādīja, ka viņš prot spēlēt arī savādāk – ne katrs aizsargs varētu iemest tā, kā to izdarīja viņš.

Nikolajs Jelisejevs FIRES it 🔥@lhf_lv with a two-man advantage and makes it 2-1 #LATNOR #IIHFWorlds pic.twitter.com/AIjXHSQOho

— IIHF (@IIHFHockey) May 16, 2022

4:35 pēc soda minūtēm

Latvijai bija vien divi noraidījumi 60 minūšu laikā, kas ir kā ir labi. Atšķirībā no notikumiem Ukrainā, šeit tiešām viss nav tik viennozīmīgi. Norvēģijas pirmais gols tika iemests 12 sekundes pēc tam, kad pretinieks sāka spēlēt pilnā sastāvā. Norvēģu otrie vārti tika iemesti uz atliktā soda – ja nebūtu gola, būtu vēl viens noraidījums. Par Čukstes noraidījumu jau ir pateikts vienā no iepriekšējām rindkopām. Noteikti vajadzētu piedomāt pie spēles mazākumā, jo pat ar minimālo noraidījumu skaitu norvēģiem bija iespējas.

Kā palīdzēt Elvim?

Norvēģijai nekas nesanāca tajos brīžos, kad pretinieku spēlētāji tika nosegti, un pirmajā periodā tas izdevās samērā labi. Pēc tam vairs ne tik labi, arī abos zaudētajos vārtos Merzļikins tika atstāts vienatnē. Spēles gaitā Elvis vairākkārt izglāba komandu no lielām nepatikšanām, bet laukuma spēlētājiem jāpalīdz vārtsargam. Tas, kas nesanāca norvēģiem, var sanākt čehiem vai zviedriem, un līdzjutēji atkal ar pirkstu rādīs uz Elvi, kurš ielaidis vairākus vārtus, nevis uz aizsargiem, kuri momentus pie saviem vārtiem vērojuši kā skatītāji, nevis kā to dalībnieki.