Riherts emocionāli komentē problēmas Latvijas izlasē un futbolā kopumā

“Optibet Virslīgas” kluba “Metta” galvenais treneris Andris Riherts pēc izrautā neizšķirta pret “Tukums 2000/Telms” komandu preses konferencē atskatījās uz maču, kā arī emocionāli komentēja problēmas Latvijas futbolā.

Jau vēstīts, ka “Metta”, neskatoties uz divām nopelnītām sarkanajām kartītēm, šodien 30. kārtas spēlē izrāva neizšķirtu 1:1 pret “Tukums 2000/Telms”. Riherts, kurš gan šajā mačā diskvalifikācijas dēļ neatradās uz komandas tiltiņa, pēc izcīnītā punkta izcēla savu spēlētāju parādīto raksturu, taču bija neapmierināts par neizmantotajām iespējām iepriekš.

Speciālists tāpat kritizēja spēles tiesnešus par, viņaprāt, nevienlīdzīgu attieksmi pret “Metta” salīdzinājumā ar citiem “Optibet Virslīgas” klubiem. Pēcāk Rihertam tika vaicāts “Metta” sniegumu pret TOP 5 (“Riga”, RFS, “Valmiera”, “Liepāja”, “Auda”) komandām, kam sekoja trenera emocionāla atbilde par problēmām Latvijas futbolā kopumā.

“Kā lai pasaka – ja mēs [pret šīm komandām] sēdētu [aizsardzībā] kā šodien un ar mazu nazīti “kaltu”, gan jau mēs tās uzvaras dabūtu. Bet, ja mēs paskatāmies uz Latvijas futbolu kopumā, mums tie “kalēji” ir ļoti daudz. Jāmēģina spēlētājus attīstīt, motivēt viņus spēlēt viens pret viens, uzbrūkošu futbolu. Dainis Kazakevičs – viņš taču uz izlasi neņem spēlētājus no “Metta”, vai ne? Tiklīdz viņš nonāks RFS, tad uzreiz tiks paņemts – kā, piemēram, [Kirils] Iļjins šogad. Kādu futbolu spēlē RFS, “Riga”? Ar bumbu. Kas spēlē pret? Bez bumbas. Teorētiski uz izlasi vajadzētu ņemt visu “Daugavpils” komandu,” iesāka treneris.

“Dažreiz man nav īsti lietas saprotamas, tāpat U21 izlasē. Esmu jau teicis iepriekš – “badīties” [jeb spēlēt no aizsardzības] reizēm ir vajadzīgs, bet ja tu esi jauns spēlētājs, visu mūžu “badies”, pārej uz augstāku līmeni un tev pēc tam ir jāizšķir spēles, tad to paveikt praktiski nav iespējams, jo pārliecība ir ļoti iedragāta. Tiem, kas cenšas spēlēt [saturīgu futbolu], ir lielāka iespēja nonākt augstākā līmenī un pieveikt augstākas klases komandas,” turpināja Riherts.

“Par bezcerīgumu nav vērts runāt – tajā stāvoklī, kur esam šobrīd, visu laiku esam bijuši,” Latvijas izlases pēdējā laika sniegumu komentēja “Metta” stūrmanis. “Pa lielam [problēma] atkal ir tā, ka mēs gribam iestāties kaut kādā [aizsardzības] pozā un sacensties, bet spēlētāji vienkārši piekūst un ir sagrāves. Ir daudz gudri vārdi – varam teikt, ka ir profesija “koridora operators”, vai arī “apkopējs”. Tāpat ir ar vertikālo futbolu, kas vienkārši ir bumbas sišana uz priekšu. Var daudz ko gudri stāstīt, bet tas ir mentāli un fiziski ļoti grūts spēles stils. Gribētos, lai jauniešu izlasēs spēlējam futbolu, mācamies to spēlēt. Jā, varbūt dabūsim pa muti, bet – spēlējot futbolu. Dabūt pa muti, nespēlējot futbolu, ir dubultsāpīgi un rodas tā bezcerības sajūta – kas būs tālāk? Tas jau mums pietrūkst saknēs, jaunatnes čempionātos, bet kamēr mēs nesapratīsim un savā starpā kvalitatīvi viens pret otru nespēlēsim, tad būs diezgan grūti…”

“Nesen viens spēlētājs [Antonijs Černomordijs, Latvijas izlases aizsargs] teica, ka [visiem par valstsvienības sniegumu] vajag nomierināties – drausmīga intervija. Tā nevajadzēja teikt, tomēr jārespektē skatītāji. Tāpēc viņš gan jau nespēlē ārzemēs, jo viņam tur būtu ļoti grūti. Pēc tādas intervijas citviet, kādā futbola valstī viņam būtu jādomā par jaunas mašīnas iegādi, bet šeit Latvijā viņš var mierīgi braukt, viņam nav nekādu problēmu. Tas, ka izlase cenšas, man šaubu nav, bet izspiest maksimumu ir kas cits. Varbūt mums arī pietrūkst tā trakā futbola sabiedrības daļa, kas tiešām kaut ko pieprasa un ikdienā var radīt draudus. Antonijam man jāsaka tā – ir jāsaprot, ka, ja izlase kaut ko grib vinnēt, tad faniem ir taisnība. Neskaitot patriotiskās lietas kā savas valsts vārdu nešanu pasaulē, tad būtībā mēs spēlējam tikai priekš faniem,” teica Riherts.