Foto: Unsplash
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisija aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) turpināt sarunas ar iesaistītajām pusēm par risinājumiem nepietiekamajam finansējumam sporta treneru darba samaksai.
Treneru darba samaksai šogad paredzēti 28,5 miljoni eiro apmērā, kas ir par 21,79% vairāk nekā pērn, apakškomisijas sēdē otrdien informēja IZM Sporta departamenta pārstāvji.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pārmet, ka piešķirtais finansējums esot nepietiekams, jo normatīvais regulējums paredzot paaugstināta koeficienta piemērošanu treneru algām nozares specifikas dēļ. Arodbiedrība aicina “skaidri un precīzi noteikt”, ka treneru algām ir divi finansējuma avoti, attiecīgi esot jāparedz vēl otrs finansējuma avots, ka segtu trūkstošo finansējumu.
“Sanāk, ka viņiem ir pienākums darīt savu darbu 100%, bet finansējumu pilnvērtīgai darba veikšanai mēs atļaujamies nodrošināt 94% apmērā, neizpildot Ministru kabineta noteikumus,” neapmierinātību ar esošo situāciju pauda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Apakškomisijas sekretārs, opozīcijas deputāts Raimonds Bergmanis (AS) uzskata, ka vienreizējs pabalsts situāciju neuzlabos – tā vietā esot jāsakārto sistēma, kas esot raksturojama kā komplicēta. Viņš aicināja IZM tikties ar iesaistītajām pusēm, lai vienotos par iespējamiem risinājumiem.
Vanaga atgādināja, ka šāda saruna notika vēl pērnā gada nogalē, taču palikušas bez rezultātiem. Sarunu turpināšanos ietekmējusi arī iepriekšējā IZM Sporta departamenta direktora Vladimira Šteinberga aiziešana no darba ministrijā šī gada sākumā. IZM Sporta departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs Juris Zīvarts apliecināja, ka ir gatavs tikties ar arodbiedrību, lai atgrieztos pie risinājumu meklēšanas.
Profesionālās ievirzes izglītības iestāžu pedagogi nedēļā 26 darba stundas velta kontaktstundām un četras stundas – citiem pienākumiem. Atbilstoši šādai proporcijai strādā 1265 treneri, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) aktuālākie dati. 289 treneriem tarificētā slodzes proporcija ir “28:2”, bet 97 – “27:3”.
Lielākā daļa treneru darba slodze pārsniedz vienu slodzi – 545 treneru darba slodze ir 1,33. Viena slodze ir 481 trenerim, 0,5 līdz viena slodze – 360, bet 0,2 līdz 0,5 slodze – 221 trenerim. Mazāk par 0,2 slodzi strādā 44 treneri.
IZM pārstāvji atzīmēja, ka valsts finansējuma efektīvākam izlietojumam finansēšanas modelis mainīts no finansējuma atbilstoši audzēkņu skaitam uz izglītības programmas finansēšanas modeli. Savukārt dotācija attiecīgajā budžeta gadā tiek piešķirta par izglītojamo dalību ne vairāk kā vienā izglītības iestādē un ne vairāk kā vienā grupā. Precizēti arī mācību treniņu grupu nosacījumi attiecībā uz izglītojamo skaitu un vecumu un noteikti augstāki, savstarpēji līdzvērtīgāki rezultativitātes kritēriji sporta veidos.
Ministrija piedāvā pilnveidot sporta programmu īstenošanas uzraudzību, kā arī atzīto sporta federāciju līdzdarbību rezultativitātes kritēriju izpildes uzraudzībā. Izskanēja arī iecere pārskatīt profesionālās ievirzes rezultativitātes kritērijus, īpaši komandu sporta veidos, un kontaktstundu skaitu mācību treniņu grupām.
Atbilstoši IZM sniegtajai informācijai, profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas Latvijā īsteno 89 izglītības iestādes, 3475 grupas un 1751 treneris. Normatīvajam regulējumam par kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, gan atbilst mazāk – 87 sporta skolas.
Atbilstoši IZM sniegtajai informācijai, šogad sporta skolās reģistrēti 38 977 audzēkņi jeb par 54 vairāk nekā pērn. Kopš 2017.gada lielākais audzēkņu skaits reģistrēts 2022.gadā – 39 830 audzēkņi. Lielākais audzēkņu īpatsvars ir futbolā, basketbolā un vieglatlētikā – attiecīgi 27%, 18% un 14% no kopējā jauno sportistu skaita.