Sagrāves, pieredze un NHL skautu uzmanība – “Zemgale/LLU” debiju “Mestis” vērtē ar “plus” zīmi

24/03/2023 16:28
Nokopēts
Zemgale/LLU

Jelgavas “Zemgale/LLU” 2022./2023. gada sezona vienlaicīgi cīnās divos turnīros. Un ja “Optibet” hokeja līgā (OHL) izšķirošās cīņas vēl ir priekšā, tad “Mestis” līgā jelgavniekiem sezona jau ir noslēgusies, kas parāda, ka ielekt Somijas pēc spēka otrajā līgā nav viegli.

Nemaz nav jābūt gudriniekam, lai varētu apgalvot – pašlaik “Zemgale/LLU” ir Latvijas profesionālākais hokeja klubs šī vārda dažādākajās nozīmēs. Gan treniņprocess, gan apkalpojošais personāls, gan arī spēļu organizācija ir augstākajā līmenī, arī sastāva izvēles iespējas tiešam ir iespaidīgas, jo sezonas laikā “Mestis” līgas pieredzi ieguvuši 45 hokejisti – 41 laukuma spēlētājs un četri vārtsargi, plus piramīdā ir arī otrais sastāvs, kurš diezgan veiksmīgi spēlēja OHL. Jelgavas klubs sevi pozicionē kā vietu, kurā hokejistiem tiek dota iespēja pāriet no junioru hokeja uz pieaugušo.

Tieši tāpēc tas, ka izlases paplašinātajā sarakstā ir tikai divi “Zemgale/LLU” spēlētāji, neko būtiski neietekmē – iespējams, šie puiši valstsvienības galvenā trenera acīs iekļūs vēlāk, kad caur spēlēšanu “Mestis” čempionātā izsitīsies kādā augstākā līmenī. Kā sarunā ar “sportazinas.com” norādīja kluba direktors Aivars Zeltiņš, tad viņam kā līdzjutējam gribētos redzēt lielāku kandidātu skaitu paplašinātajā sarakstā, taču lēmumu pieņem treneris, un viņš izvēlas tos, ar kuriem viņam būs vieglāk vadīt spēli.

“Zemgale/LLU” direktors par pirmo sezonu “Mestis” līgā, diviem spēlētājiem izlasē un jauno hokejistu attīstīšanu

Līdzjutēji sportā visu pieraduši vērtēt pēc rezultāta. Tomēr šī ir aisberga redzamā, un ne jau tā lielākā daļa. Nepalikšana pēdējā vietā jau ir apmierinošs rezultāts, ņemot vērā to, ka klubam šī ir pirmā sezona un pirms tās sākuma neviens īsti līdz galam neapzinājās, kas Jelgavas komandu sagaida Somijas hokeja laukumos. “Play-off” turnīrs jeb vieta desmitniekā šoreiz palika 18 punktu jeb sešu uzvaru attālumā – “Mestis” čempionātā joprojām tiek izmantota trīs punktu sistēma.

“Sezonu vērtēju ar lielu plus zīmi. Protams, ja skatāmies no turnīra tabulas viedokļa, nevaru būt līdz galam apmierināts. Bet ja skatāmies no tāda kopējā progresa viedokļa, no katra konkrētā spēlētāja, no komandas viedokļa progresa, no tā, ko katrs spēlētājs ir ieguvis, tas ir vērtējams tikai ar plus zīmi. To visu ceļu, ko mēs paveicām gan kā klubs, gan kā daļa no Latvijas hokeja,” saka Zeltiņš. Ir labi dzirdēt tādus vārdus no kluba vadības. Jo ambīcijas ir laba lieta, bet savas spējas vienmēr jāizvērtē, kā arī jāsaprot, kas ir reāls, un kas nē. Sarunās ar kluba pārstāvjiem var dzirdēt, ka nākamgad neiekļūšana “play-off” jau tiks uzskatīta par neveiksmi, taču viss ir atkarīgs arī no komplektācijas, jo daži no komandas līderiem šovasar būs pieprasīti arī ārzemēs.

Zemgale/LLU līdzjutēji

Foto: “Zemgale/LLU”

Pirmo astoņu spēļu nogriezni Arta Ābola vadītā komanda aizvadīja ar bilanci 50% – četras uzvaras un četri zaudējumi. Turpinājumā sekoja sešu neveiksmju sērija, un vispār sezonas gaitā rezultāti nebija tādi, kādus gribētos redzēt līdzjutējiem – piemēram, laika periodā no 29. decembra līdz 11. janvārim jelgavnieki nospēlēja astoņus mačus, uzvarot tikai vienu. Daži zaudējumi bijuši īpaši sāpīgi, piemēram, 0:9 un 1:7 pret “Roki”. Bet bijis arī daudz spēļu, kurās zaudēts tikai ar vienu vārtu starpību. Cerams, šosezon iegūtā pieredze palīdzēs Jelgavas komandai nākotnē lauzt šādu maču gaitu.

Mēs tur bijām jaunākie, un, vienā vārdā izsakoties, mēs neizgāzāmies,” sarunā ar “sportazinas.com” pārliecību pauž Ābols. “Līmenis līgā ir labs, to, ko sagaidīju, tas aptuveni arī tika parādīts. Ar tādu komandu, ar kādu mēs tur spēlētājam, lai uzvarētu spēles, katram hokejistam bija jāparada savs maksimums. Galvenās atšķirības no OHL ir meistarība un ātrums, jo Latvijā esam palikuši tikai divi līdzvērtīgi klubi,” uzsver treneris.

158 ielaistie vārti ir sestais labākais rezultāts līgā, kas tiešām ir labs skaitlis, ņemot vērā arī vairākas sagrāves. Toties 112 gūto vārtu ailē ir visai maz, pat pēdējā vietā esošajai “Pelijtat” ir vairāk, nemaz nerunājot par 11. vietā esošu “Hokki”, kurai 163 gūtie vārti (toties ielaisti 219). Kluba prezidents uzsver, ka par iespējamām problēmām tieši uzbrukumā tika nojausts arī pirms sezonas, bet jāsaprot, ka arī tirgū nebija pieejamas daudzas opcijas, kā pastiprināt spēli priekšējā līnijā.

Pirmā lieta, ko parāda dalība Somijas pēc spēka otrajā līgā – komandai vajadzīgs tiešām labs vārtsargs, jo ar jaudīgu uzbrukumu vien uzvarai nepietiks. Tam pašam Ērikam Vītolam bijuši vairāki mači ar vairāk nekā 40 atvairītiem metieniem, kas arī palīdzējis komandai tikt pie tik vajadzīgiem punktiem. Un ja gadījumā pēc šīs sezonas latvietis dosies ārzemēs, tad viens no jelgavnieku galvenajiem izaicinājumiem būs atrast laba līmeņa vārtsargu.

158 ielaistie vārti ir samērā labs kompliments gan vārtsargiem, gan arī aizsargiem. Īpaši izceļami ir Harijs Brants un Daniels Goršanovs – abi ir līderi visā līgā pēc vidējā spēles laika, kas pārsniedz 24 minūtes. Goršanova gadījums vispār ir īpašs – kā vienā no reportāžām stāstīja kolēģis Ulvis Brože, pirms sezonas aizsargs apdomāja karjeras noslēgšanu un došanos ārzemēs. Tieši dalība “Mestis” līgā kļuva par iemeslu to nedarīt, un gribētos cerēt, ka šim stāstam būs arī turpinājums. Jo ir svarīgi ne tikai palīdzēt hokejistiem veikt soli no jaunatnes uz pieaugušo hokeju, bet arī iedot jaunās iespējas tiem, kuri tādas varbūt vairs nesaredz.

Spēlēšana “Mestis” līgā ir svarīga ne tikai tādēļ, lai mūsu hokeja piramīdai būtu kaut kāda motivējošā virsotne, bet arī tādēļ, ka šādus turnīrus, atšķirībā no OHL, skatās arī skauti no Ziemeļamerikas, kuri meklē papildinājumus NHL komandu sistēmām. Sākumā gan fārmklubiem un jaunatnes vienībām, bet, protams, ar NHL perspektīvu. Nav garantēts, ka kāds no šī vai nākamajiem “Zemgale/LLU” sastāviem iekļūs pasaules labākajā līgā, bet mums ir lielisks piemērs – Artūrs Šilovs, kurš uz Kanādu aizbrauca no Latvijas līgas, aizvadot jaudīgu U18 PČ. Sezonas laikā par dažiem spēlētājiem bijuši zvani un uz dažiem arī brauca paskatīties klātienē – grūti iedomāties labāku motivāciju.

“Komanda jau ir tā pati. Grūti spriest [par progresu], jo ar šiem puišiem strādāju katru dienu. Somijā pēc spēlēm mūs bieži slavēja, ka mēs esam auguši salīdzinājumā ar sezonas sākumu,” par progresu sezonas laikā stāsta Ābols. “Gribētos cerēt, ka tā arī ir. Spēlējot pret spēcīgākiem pretiniekiem, kaut negribot, bet maziem solīšiem hokejisti progresē. Jā, varējām dabūt vairāk punktu, bet vai varējām iekļūt desmitniekā? Liekas, ka tas būtu vairāk par mūsu maksimumu. Tajā pašā laikā esmu priecīgs, ka sportiskā veidā apsteidzām divas komandas,” uzsver treneris.

Ar spēlēšanu “Mestis” līgā Latvijas hokejisti iegūst to, ko viņi nevar iegūt vietējā čempionātā – spēles pret spēcīgiem pretiniekiem. To uzsvēra arī valstsvienības galvenais treneris Harijs Vītoliņš, norādot, ka nav iespējams spriest par Jelgavas hokejistu spēku un iemaņām pēc viņu spēlēm OHL pusfinālā. “Grūti kaut ko pateikt, kad pusfinālā rezultāts ir 11:1,” šādi izklausījās valstsvienības stūrmaņa atbilde uz jautājumu par to, vai kādam no OHL fināla dalībniekiem vēl ir iespēja iekļūt izlasē.

Vītoliņš par paaudžu maiņu, Daugaviņa atgriešanos, Dārziņu asistenta amatā un “Dinamo” sagrāvēm

Vītoliņam piekrīt Ābols, kurš ir viņa palīgs valstsvienībā. “Latvijas čempionāts ir tāds, kāds ir, tur ir viens pretinieks – “Mogo/LSPA”, ar viņiem spēlējām četras reizes sezonā un tā otrā vieta OHL bija faktiski garantēta,” saka jelgavnieku stūrmanis. “Mestis” līgā nekas nebija garantēts šosezon un nekas nebūs garantēts arī nākamsezon.

Kluba prezidents Zeltiņš vairākkārt paudis, ka šis ir ilgtermiņa projekts, un arī viss Jelgavā notiekošais skaidri parāda, ka tie nav tikai vārdi. Par tā devumu Latvijas hokejam mēs varēsim runāt pēc vairākiem gadiem, un prieks, ka Latvijas hokejā ir cilvēki, kuri spēj skatīties arī nedaudz tālāk par nākamo gadu. Būs interesanti pavērot, kā mainīsies komandas sastāvs starpsezonā, jo viens no mērķiem ir tāds, lai “Zemgale/LLU” kļūtu par tramplīnu un hokejisti saņemtu labākus (un arī naudīgākus) piedāvājumus. Jo, lai tiešām būtu par ilgtermiņa projektu, komandas sastāvam arī jāmainās, labākos aizvietojot ar tiem, kuri varbūt vēl nav tik labi zināmi plašajai hokeja sabiedrībai. Nevis piecus gadus spēlēt ar vienu un to pašu sastāvu.

    Pagaidām neviens nav komentējis

Jūsu anonīmais komentārs

TOP notikumi
1
X
2
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām