Samoilovs par debiju basketbolā: Negrasījos šeit atnākt šova pēc un vienkārši pastāvēt laukuma stūrī

11/02/2024 22:41
Nokopēts
Aleksandrs Samoilovs

Latvijas pludmales volejbolists Aleksandrs Samoilovs sarunā ar “Dienu” komentējis debiju profesionālajā basketbolā.

Iepriekš vēstīts, ka vakar, 10. februārī Samoilovs “Rīgas Zeļļu” sastāvā devās laukumā Latvijas-Igaunijas basketbola līgas (LIBL) mačā pret “Viimsi”. Viņš nospēlēja trīs minūtes un 34 sekundes, atzīmējoties ar diviem punktiem un divām atlēkušajām bumbām.

“Neesmu pavisam cilvēks no malas. Tomēr esmu profesionāls atlēts. Visas fiziskās kustības, koordinācija un tādas lietas man ir pietiekami labā līmenī. Es jau arī savulaik gadus desmit spēlēju jaunatnes basketbolu. Pamati kaut kādi ir, tehnika arī, vajadzēja tikai mazliet atcerēties. Un es arī ļoti nopietni gatavojos. Kad mani uzrunāja, es to visu jau no paša sākuma uztvēru nopietni. Negrasījos šeit atnākt šova pēc un vienkārši pastāvēt laukuma stūrī. Nē! Es mēnesi katru dienu gāju uz treniņiem, aktīvi piedalījos. Vēl vakar speciāli biju treniņā Arēnā, lai sajustu to apmēru,” stāsta Samoilovs.

Edgars Buļs [kluba prezidents] jau līdz galam neticēja, ka es tiešām iziešu laukumā. Tas sākās kā sava veida joks, jo viņš kacināja – nu, iesi laukumā? Es pārliecinoši atbildēju, ka iešu, par ko viņš pamatīgi apmulsa. Nopietni!? Teicu, lai saorganizē tā, lai spēle ir pret ne pārāk jaudīgu komandu, lai pretī ir jaunie, kuri nav tik fiziski spēcīgi un ir mazāka iespēja traumēties. Sanāca arī ideāls laiks, jo janvārī es neriskētu, kamēr mans ķermenis vēl nav gatavs. Šis bija perfekts laiks, pāris mēnešu pirms sezonas, tieši pretī bija Viimsi komanda, bet viņš teica – nu, būs jāspēlē Arēnā… To tik man vajadzēja dzirdēt (ar lielu entuziasmu)! Kad vēl būs tāda iespēja? Es tik daudz esmu sēdējis šajās tribīnēs un skatījies hokeju, basketbolu, koncertus. Būt iekšā, spēlēt, tādas emocijas!” stāsta pludmales volejbolists.

“Man jau visi rakstīja, cik daudz punktus vajadzētu iemest, kā jānospēlē (smejas – aut.). Ļoti labi apzinājos savu lomu un iespējas šādā spēlē. Kad treniņā palūdzu trenerim, lai uzspēlējam pieci pret pieci, lai es sajūtu to, ka pie tā groza ir desmit cilvēku, septiņās minūtēs ne reizi pa grozu neizmetu. Zināju, ka spēlēšu trešā numura pozīcijā, būšu stūrī. Vienīgā reālā iespēja gūt grozu, ja man izmetīs ārā, bet es jau arī savā jaunatnes basketbolā nekāds metējs nebiju. Vairāk strādāju groza apakšā.

Ļoti cerēju, ka komanda noturēs un palielinās pārsvaru beigās, lai es vēl varētu tikt laukumā. Skaidrs, ka līdzīgā spēlē mani laukumā nelaistu. Tad nu sēdēju, kā uz adatām. Redzu, ka ir jau vienpadsmit punktu pārsvars, bet tad viņi kaut ko atspēlē, atkal nāk klāt… Es jau neesmu pieradis tā sēdēt malā. Parasti iesildos un ķermenis jau uzņem apgriezienos. Pat fiziski jutu, ka sirds ritms jau kurinās, nevaru vairs nosēdēt,” par emocijām stāsta Samoilovs.

 

logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām