Spēlētāji tiek mainīti kā apakšbikses jeb stāsts par to, kā Skudra pievīla Rīgas “Dinamo”

Kad par Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Rīgas “Dinamo” galveno treneri tika iecelts Pēteris Skudra, pašmāju speciālistam tika uzticēts pildīt arī ģenerālmenedžera pienākumus, proti, nokomplektēt sastāvu gaidāmajai sezonai. Taču vien nedaudz vairāk ka divus mēnešus līdz regulārās sezonas beigām komandu ir pametusi jau gandrīz puse piesasitīto ārzemju hokejistu.

Skudra nosprauda ambiciozu mērķi – izveidot no “Dinamo” izslēgšanas spēļu komandu. Taču, kāds ir latviešu speciālista veikums vienā no vēsturiski sliktākajām KHL komandām?

Skudra ātri viļas hokejistos

Sastāva “tīrīšanu” Skudra uzsāka vien divus mēnešus pēc sezonas sākuma, atlaižot pieredzējušos pašmāju spēlētājus Gintu Meiju un Miķeļi Rēdlihu. Līdzjutēju aprindās šāds lēmums radīja neizpratni, jo abu hokejistu sniegums nebija tas sliktākais uz gaužām neizteiksmīgo leģionāru fona. Turklāt gaisotni savirmoja arī “sausā” atvadīšanās no līdzjutēju mīluļiem.

Ģints Meija un Miķelis Rēdlihs | Foto: Kaspars Volonts / Rīgas “Dinamo”

Tiesa, tiek baumots, ka pats Skudra līdz pēdējam brīdim nav vēlējies atbrīvoties no latviešiem, bet gan uz to uzstājusi kluba vadība. Hokejistiem esot “paslīdējusi kāja” vienā no izbraukumiem, par atlaišanas iemeslu kalpojot disciplīnas pārkāpumiem.

Kā pirmais no ārzemniekiem tika atlaists kanādietis Endrjū O’Braiens, kurš Rīgā aizvadīja savu neveiksmīgāko Eiropas karjeras posmu, pelnot visai neattaisnotus noraidījumus praktiski katrā spēlē. Septiņos mačos aizsargs pie punktiem netika, taču sakrāja 24 soda minūtes.

Endrjū O’Braiens | Foto: Rīgas “Dinamo”

O’Braiens jau iepriekš bija pazīstams kā visai nedisciplinēts spēlētājs, jo pagājušajā sezonā Norvēģijas čempionātā nopelnīja 309 soda minūtes 41 spēlē. Skudra, visticamāk, skaidri apzinājās, ko var sagaidīt no nedisciplinētā aizsarga, taču cerēja, ka spēs kanādieti savaldīt.

Kā nākamajam uz izejas durvīm tika norādīts citam kanādiešu aizsargam Morganam Elisam. Šķiet, viņš tā arī līdz galam nespēja izsprast Skudras hokeja filozofiju un uzdevumus laukumā. Rezultātā, situācijās, kad tika ielaisti vārti, visbiežāk laukumā atradās tieši kanādietis. Eliss jau gandrīz mēnesi nav komandas sastāvā, taču ar 17 spēlēs iekrātu lietderības koeficientu -12 joprojām ir dalīti sliktākais rīdzinieku spēlētājs šajā statistikas rādītājā.

Morgans Eliss | Foto: Kaspars Volonts / Rīgas “Dinamo”

Vēlāk sekoja arī citu leģionāru atlaišana. Tā, piemēram, decembra sākumā atteikumu draftā tika ievietoti Mičels, Komareks un Vaits, bet jau tās pašas nedēļas laikā ar visiem trim tika pārtrauktas līgumattiecības.

Zeks Mičels, Konstantīns Komareks, Mets Vaits | Foto: Kaspars Volonts / Rīgas “Dinamo”

“Skudru atteikumu draftā ievietot nevēlaties?”

Decembra vidū atteikumu draftā atradās nu jau neviens cits kā krievu vārtsargs Iļja Proskurjakovs, kuru uz Rīgu personīgi atveda pats treneris. “Skudru atteikumu draftā ievietot nevēlaties?” retorisku jautājumu kluba vadībai sociālajos tīklos uzdeva kāds neapmierināts līdzjutējs.

Vārtsarga un trenera attiecības var nosaukt par īpašām, jo savulaik no 2015. līdz 2017.gadam Iļja spēlēja Skudras vadītajā Ņižņijnovgorodas “Torpedo”. Tieši latviešu speciālista paspārnē vārtsargs uzstādīja savu labāko karjeras rezultātu, 2016./2017.gada sezonā atvairot 92,7% metienu un mačā vidēji ielaižot 1,74 ripas.

Iļja Proskurjakovs | Foto: Rīgas “Dinamo”/Kaspars Volonts

Pēteris tik ļoti vēlējās redzēt Proskurjakovu Rīgā, ka “nozaga” vārtsargu Krievijas augstākās hokeja līgas (VHL) klubam Hantimansijskas “Yugra”, ar kuru pirms pāris dienām hokejists bija paspējis parakstīt līgumu. Kā tolaik norādīja kluba ģenerālmenedžeris Sergejs Gusevs, “Iļja saņēma uzaicinājumu turpināt spēlēt pie trenera, kura vadībā viņš savulaik uzrādīja izcilus rezultātus,” tāpēc līgums tika lauzts pēc abpusējas vienošanās.

Kad Skudra stājās pie “Dinamo” vadības stūres, laika nebija daudz. Lai uzdevumu padarītu vieglāku, treneris nolēma pasaukt hokejistus, ar kuriem viņš bija lieliski pazīstams. Kā vēlāk atklāja pats latviešu speciālists, uz “Dinamo” tika uzaicināti hokejisti no Krievijas, uz kuriem speciālists var paļauties. Nav šaubu, ka runa bija par uzbrucēju Denisu Paršinu un vārtsargiem Iļju Proskurjakovu ar Staņislavu Gaļimovu.

Nav zināms, kā izvērstos sezona, ja Rīgas  “Dinamo” cietoksnī stātos kāds cits, taču, atskatoties uz sezonu, kļūst skaidrs, ka ar šādiem vārtsargiem grūti cerēt uz vietu izslēgšanas spēlēs vai vispār kaut kādiem rezultātiem. Proskurjakovs Rīgā aizvadīja 14 mačus, kuros vidēji spēlē ielaida 3,09 vārtus un atvairīja 88,7% metienu. Savukārt Gaļimovam, kuram nu uzticēta pirmā vārtsarga loma komandā, veicies ne labāk, jo 15 spēles ielaistas vidēji 3,56 ripas un atvairīti vien 89,1% pretinieku metienu.

Tādās viduvējās komandās kā “Dinamo”, kas ierasti sitas pa tabulas lejasgalu, īpaši patiess ir teiciens, ka vārtsargs ir puse no komandas. Komplektējot sastāvu, Skudra sāka ar šo svarīgo pozīciju, taču nošāva greizi. Protams, komandas sniegumā nevar vainot vārtsargus vien, jo ne mazāk svarīgu lomu spēlē aizsargu sniegums, taču patiesi labs vārtsargs ir spējīgs “izvilkt” kādu neticamu metienu un iedot komandai tik ļoti nepiciešamo drošības sajūtu. Grūti gūt pārliecību, ja ik spēli no vārtu tīkliņa tiek izvilktas vismaz trīs ripas.

Jau pirms sezonas hokeja eksperti nevairījas izteikt viedokli, ka Skudras vārtsargu izvēle ir, maigi izsakoties, apšaubāma. “Godīgi sakot, es vispār nesaprotu, kāpēc Skudram ir vajadzīgs Proskurjakovs. Pēdējā sezonā viņš spēlēja vāji, turklāt sezonu pirms tam viņš aizvadīja Vācijā, kur arī spēlēja slikti. “Sochi” viņš izskatījās tāpat,” viedokli pauda hokeja apskatnieks Aleksejs Ševčenko. Treneris, savukārt, sev pazīstamajam vārtsargam nolēma uzticēties. Rezultātā nedaudz vairāk kā divus mēnešus līdz regulārās sezonas beigām Proskurjakovs komandā vairs nav atrodams.

Covid-19 nav attaisnojums

Protams, koronavīrusa uzliesmojums attaisno komandas neveiksmes konkrētā sezonas posmā. Hokejistiem nebija iespejas aizvadīt pilnvertīgus treniņus, turklāt “Dinamo” piedzīvoja divas piespiedu karantīnas, kuru dēļ saņēma vairākus tehniskos zaudējumus. Taču tam visam nav nekā kopīga ar sastāva “tīrīšanu”, kuru īsteno galvenais treneris.

Jā, arī savos iepriekšējos klubos Skudra nemitīgi parakstīja un atlaida hokejistus, taču Rīgas “Dinamo” šāda stratēģija neder. Klubam vienkārši nav pietiekami finansiālo resursu, lai sastāvu komplektētu ar domu – ja nederēs, nomainīsim. Spēlētāju atbrīvošana sezonas laikā nozīmē aizvietotāju meklēšanu un neparedzētus izdevumus, kuriem rīdzinieki nav gatavi.

Pēteris Skudra | Foto: Helsinku “Jokerit”

Latviešu hokeja speciālists Harijs Vītoliņš vēl pirms sezonas pauda viedokli, ka “katram trenerim, kurš dodas uz “Dinamo, ir jāsaprot, ar ko viņam būs jāstrādā.” Arī Skudra noteikti apzinājās riskus, un, piesaistot pārbaudītus hokejistus, vēlējās tos minimizēt.

Pirms  sezonas likās, ka Skudra komplektēs sastāvu ar domu, ka kļūdas cena ir pārāk liela. Šķita, ka speciālists strādās ar tiem hokejistiem, kurus pats ir savācis, jo atlaist pusi no sastāva vienkārši nebūs iespējams. Skudras plānos noteikti neietilpa sevis izvēlēto spēlētāju sistemātiska atbrīvošana, turklāt vienā no pirmssezonas intervijām pats speciālists atklāja, ka ir mainījies un nepieļaus līdzšinējās kļūdas.

Taču nedaudz vairāk ka divus mēnešus līdz KHL regulārās sezonas beigām komandu ir pametuši deviņi no 21 piesaistītajiem leģionāriem, bet dievs vien zina, cik vēl ārzemnieku gaida pie “izejas durvīm”. Hokejisti, kurus negulētajās pirmssezonas naktīs steigā komplektējot sastāvu, piesaistīja neviens cits kā pats Skudra, nu tiek atlaisti viens pēc otra, pašam speciālistam parakstoties savā nekompetencē.

Skudra atzīstas savā bezspēcībā

Skudra Rīgas “Dinamo” ieradās kā glābējs – pieredzējis speciālists, kuram tika uzstādīts uzdevums ne vien izvilkt klubu no neveiksmju bedres, bet arī pacīnīties par ko vairāk. Jau savā pirmajā preses konferencē Skudra norādīja, ka viņa mērķis ir beidzot atgriezt klubu izslēgšanas spēlēs. “Neapšaubāmi – “play-off”,” atbildot uz jautājumu par mērķi gaidāmajai sezonai noteica Skudra, kurš izklausījās visai pārliecināts savos spēkos.

Pēteris Skudra | Foto: Raimonds Volonts/Rīgas “Dinamo”

“Dinamo” vēl joprojām ir teorētiskas izredzes iekļūt izslēgšanas spēlēs, taču pēc gūto punktu procenta rīdzinieki ir sliktākie līgā. Tikai brīnums palīdzēs Skudram mainīt situāciju un atgriezt komandu uz uzvaru takas. Šķiet, to sapratis ir arī pats treneris, jo, sezonai sezonai strauji tovojoties noslēdzošajam posmam, mainījusies ir arī Skudras retorika salīdzinājumā ar sezonas sākumu.

“Uzdevums mums principā ir viens – mēs viennozīmīgi vēlamies vairāk uzvarēt,” decembrī uz jautājumu par atlikušās sezonas mērķiem atbildēja Skudra. Jā, Jūs izlasījāt pareizi – nevis cīnīties par punktiem katrā mačā, mēģinot iekļūt izslēgšanas spēlēs kamēr vien pastāv teorētiskas izredzes, bet gan vienkārši pēc iespējas vairāk uzvarēt. Ja sezonas sākumā latviešu speciālists nevairījās atkārtot, ka mērķis ir iekļūt “play-off”, tad tagad, šķiet, arī pats vairs netic, ka sezonu vēl ir iespējams glābt.

Jo, kā gan lai savādāk izskaidro “sastāva tīrīšanu”, dīvaino spēlētāju ievietošanu atteikumu draftā un komandas līderu atlaišanu? Kā viens no pēdējiem “Dinamo” rindas pametis komandas labākais centra uzbrucējs Pāvels Černovs, kuru rīdzinieki aizmainīja uz Oļega Znaroka trenēto Maskavas “Spartak”. Černovs Rīgā sevi apliecināja kā vienu no labākajiem iemetienu izpildītājiem, kurš prot spēlēt abos laukuma galos, turklāt var būt noderīgs komandai arī vairākumā. Izskatās, ka “Dinamo vairs neplāno uzvarēt, aizmanot vienu no saviem atslēgas spēlētājiem.

Pāvels Černovs | Foto: Kaspars Volonts/Rīgas “Dinamo”

Arī Mičels, Komareks un Vaits noteikti nav bezcerīgi spēlētāji, un pēc atlaišanas no “Dinamo” jau diezgan ātri ir atraduši sev jaunas darba vietas. Lai arī minētie hokejisti pavisam noteikti neattaisnoja uz viņiem liktās cerības, rīdzinieku rindās demonstrēja ne to sliktāko sniegumu. Sezonas gaitā atlaistajiem ārzemniekiem nav viegli atrast pienācīgus aizstājējus, tāpēc Skudra, iespējams, labprāt būtu paturējis vismaz kādu no uzbrucējiem, ja vēl joprojām censtos sasniegt sezonas sākumā nosprausto mērķi – “play-off”.

Tas pats attiecināms arī uz Proskurjakovu, kurš tika ievietots atteikumu draftā, bet vēlāk atlaists pavisam. Labi vārtsargi hokejā ir deficīta “produkts”, tāpēc lielākajā daļā līgas komandu vārtsargu brigāde jau ir nokomplektēta un aizstājēji sezonas laikā netiek meklēti. Iespēja, ka pēc tik ļoti neveiksmīgas sezonas Rīgā, kāda no KHL vienībām izvēlētos Proskurjakovu atteikuma draftā, bija tuvu nullei, un to noteikti apzinājās arī pats Skudra.

Tad kāpēc ievietot hokejistus atteikuma draftā un pēc tam viņus atlaist, ja līgumattiecības var pārtraukt uzreiz? Atbilde ir vienkārša un kā nekad “Dinamo” atbilstoša. Saskaņā ar KHL reglamentu, ja atteikumu draftā ievietoto spēlētāju 48 stundu laikā neizvēlās neviena cita no līgas vienībām, komanda ir tiesīga samazināt līgumā noteikto spēlētāja algu par 20%. Tieši tā notika ar Elisu, Mičelu, Komareku, Vaitu, Proskurjakovu un Makintairu, atvadīšanās no kuriem ļāva “Dinamo” nedaudz ietaupīt finansiālos resursus. Arī Černovs uz “Spartak” devās apmaiņā pret naudas kompensāciju, kas liek noprast, ka “Dinamo” mēģina atbrīvot vietu algu resursos.

Trenera un ģenerālmenedžera pienākumu nodalīšana

Pēteris ir pieredzējis speciālists, kurš ik sezonu spēja aizvest sevis trenēto “Torpedo” līdz izslēgšanas spēļu turnīram. Tāpat Skudra ir lielisks motivators, kurš prot saliedēt komandu cīņai par rezultātu ikkatrā spēlē. Taču, lai sasniegtu visaugstākos mērķus, ir nepieciešami arī meistarīgi izpildītāji un rezultāta veidotāji – ja šādu spēlētāju trūkst, pat vislieliskākais treneris-motivators var izrādīties bezspēcīgs.

Pēteris Skudra | Foto: Kaspars Volonts/Rīgas “Dinamo”

Rīgā komandas treneris un ģenerālmenedžeris jau ilgus gadus ir viena un tā pati persona. Šķiet, jau esam pie tā tik ļoti pieraduši, ka nemaz neatminamies, ka tā ir bijis ne vienmēr. Kad rīdzinieki tikai uzsāka savu dalību KHL, par atjaunotā Rīgas “Dinamo” pirmo ģenerālmenedžeri kļuva bijušais Latvijas izlases aizsargs Normunds Sējējs, kurš atbildēja par sastāva komplektāciju no 2008. līdz 2012.gada sezonai. Pēc pārcelšanās uz Prāgas “Lev”, kur Sējējs nostrādāja vienu sezonu, 2013.gadā speciālists atgriezās Rīgā ģenerālmenedžera amatā, kurā nostrādāja līdz 2017.gada vasarai. Tieši šajā laika posmā, kad “Dinamo” trenera un ģenerālmenedžera amati tika nodalīti, rīdzinieki sasniedza savus labākos rezultātus, piecas reizes iekļūstot izslēgšanas spēles.

2016.gadā Sējējs kļuva par komandas galveno treneri, apvienojot amatus klubā. Lai arī rīdzinieki “play-off” pēdējo reizi spēlēja vēl pirms abu amatu apvienošanas, proti, 2013./2014.gada sezonā, zīmīgi, ka tieši sākot ar šo laiku ik gadu klubs iegrima ar vien lielākā bezizejā.

Laika gaitā pieaugošā vajadzība pēc atbildības sadalīšanas mudināja sporta komandas nošķirt trenera un ģenerālmenedžera amatus. Lai izveidotu spēcīgu komandu, ģenerālmenedžeris sadarbojas ar treneru korpusu, tāpēc nereti komandas stūrmanim var būt nozīmīga loma sastāva lēmumu pieņemšanā. Taču tieši ģenerālmenedžeris ir persona, kas parasti ir atbildīga par spēlētāju atlasi un sastāva komplektēšanu. Trenera uzdevums, savukārt, ir sagatavot spēlētājus katrai nākamajai spēlei, atrast tiem vietu sastāvā un pareizos maiņas partnerus. Ne velti pastāv izteiciens “uzvar komanda, bet zaudē treneris”.

Skudra – labs treneris, slikts ģenerālmenedžeris

Iespējams, nepieciešamību nodalīt abus atbildīgos amatus pēdējos gados beidzot ir sapratis arī pats kluba padomes priekšsēdētājs. “Manuprāt, mums vajag meklēt ģenerālmenedžeri. Gribētu nodalīt abus šos amatus,” atklāja Savickis 2019.gada februārī. Iespējams, šis nodoms tiktu īstenots dzīvē, ja vien ne Skudra, kurš Rīgā ieradās ar savu situācijas redzējumu.

Vēl pirms Skudras stāšanās pie “Dinamo” vadības stūres, ar provizoriskā sastāva komplektēšanu nodarbojās Savicka padomnieks Guntars Paste. Viņš skaidri zināja, kādus spēlētājus vēlas piesaistīt komandai, kurai uz to brīdi bija parakstīti līgumi vien ar pieciem pašmāju spēlētājiem. Turklāt Pastem bija visai reālas iespējas savas ieceres īstenot dzīvē, jo aizkulisēs viņš ir pazīstams ar savu visai plašo hokeja kontaktu loku. Pastem bija skaidra gaidāmās sezonas “Dinamo” vīzija, tāpēc parādījās pat baumas, ka tieši viņš varētu kļūt par “Dinamo” ģenerālmenedžeri jaunajā sezonā. Taču tad ieradās Skudra un Pastes “iestrādnes” tika atliktas tālākā plauktiņā.

“Viss jau būs atkarīgs no trenera – varbūt pateiks, ka man tāds spēlētājs nav vajadzīgs,” vienā no intervijām atklāja “Dinamo” padomnieks. Tā arī notika, jo Skudra bija iztēlojies citu sastāvu un sāka to komplektēt no jauna pēc saviem ieskatiem.

Pēteris Skudra | Foto: Raimonds Volonts/Rīgas “Dinamo”

Jau pirmajā preses konferencē Skudra atklāti pateica, ka ģenerālmenedžeris nebūs nepieciešams un ka viņš pats var pildīt šos pienākumus:“Man jau ir šāda pieredze ar Ņižņijnovgorodas “Torpedo”, un “Dinamo” komandas kodols būs kas līdzīgs, bet vēl spēlējošāks.”

Skudra nolēma būvēt sastāvu ap pārbaudītajiem krieviem, piesaistot arī spēlētājus no Eiropas un Ziemeļamerikas. Rīgā Pēterim tika uzticēti ģenerālmenedžera pienākumi, lai treneris varētu izveidot tādu sastāvu, kādu viņš vēlas. Taču, sezonai lēnām tuvojoties beigām, ikvienam kļuvis skaidrs, ka Skudra ar šo uzdevumu nav ticis galā.

Latviešu speciālists, kurš savulaik pats ir bijis visai veiksmīgs ripu ķērājs, vārtsargu situāciju Rīgā ir novedis līdz traģiskam stāvoklim. Atlaižot Makintairu un Proskurjakovu, Skudra pirms mača pret Sočiem atstāja komandu tikai ar diviem vorotčikiem – līdz galam traumu nesadziedējušo Gaļimovu un KHL debiju līdz šim vēl nepiedzīvojušo Bruno Brūveri. Rezultātā, pēdējā spēlē pret “Sochi” krievu vārtsargam atsvaidzinot savainojumu, vienības ierindā ir palicis tikai viens vesels vārtsargs. Gadījumā, ja līdz nākamajai spēlei netiks atrasts jauns ripu ķērājs, iespējams, savas iemaņas vārtos nāksies atsvaidzināt nevienam citam kā pašam Rīgas “Dinamo” galvenajam trenerim.

Pēteris Skudra | Foto: Artūrs Stabulnieks / Rīgas “Dinamo”

“Nevaru teikt, ka atradām tos labākos hokejistus,” vienā no decembra intervijām atklāja Savickis. “Ja runājam par leģionāriem, tad šosezon viņu līmenis ir zems, no tā arī ir problēmas,” piebilda arī iepriekš minētais Savicka padomnieks Paste. “Uzmetot aci uz komandu, nav redzams līderis. Sastāvs ir ļoti vienāds, nav cilvēka, kurš vestu uz priekšu.” Sastāvu komplektēja Skudra un tieši viņam jāuzņemas atbildība.

Rīgas “Dinamo” – Skudras pēdējais KHL klubs?

“Sasteigtu lēmumu saistībā ar Skudru nebūs, nekādu ultimātu viņam neesam uzstādījuši,” decembrī komentējot rīdzinieku rezultātus atklāja Savickis. Skaidrs, ka līdz sezonas beigām latviešu speciālists komandu nepametīs, turklāt trenera maiņa tik neveiksmīgas sezonas laikā varētu vēl tikai vairāk sarežģīt jau tā saspringto rīdzinieku situāciju.

Tāpat nav zināms, vai Skudram tiks dota iespēja vadīt “Dinamo” arī nākamajā sezonā un vai komanda vispār pastāvēs. Taču, visticamāk, skaidrs ir viens – darbu citā KHL klubā latviešu speciālistam turpmāk būs grūti atrast.

Kad 2018.gada pavasarī šķīrās Skudras un “Torpedo” ceļi, grūti bija iztēloties, ka trenerim darba meklējumos būs jāpavada vesels gads. Taču arī nākamajā pieturvietā Čeļabinskas “Traktor” latvietis nespēja izpildīt komandas vadības nospraustos uzdevumus un tika atlaists vien divus mēnešus pēc sezonas sākuma. Tagad Skudra savam CV ir pievienojis arī neglaimojošo Rīgas “Dinamo” ierakstu, kura neveiksmēs lielā mērā ir vainojams arī pats latviešu speciālists.

Rīgas “Dinamo” galvenais treneris Pēteris Skudra | Foto: Čeļabinskas “Traktor”

“Domāsim, kā Latvijā attīstīt hokeju,” nesenā intervijā atklāja Savickis, kurš norādīja, ka komandas sastāvā gaidāmas izmaiņas. To apliecina arī pašmāju hokejistu Gunāra Skvorcova un brāļu Bukartu pievienošanās. Tāpat tiek baumots, ka kluba rindas varētu papildināt Andris Džeriņš un vārtsargs Jānis Voris, kurš, starpsezonā nesagaidot piedāvājumu no “Dinamo”, nolēma doties spēlēt uz Dāniju.

Situācijā, kad iekļūšana izslēgšanas spēlēs ir praktiski neizpildāms uzdevums, dārgie ārzemnieki  kļūst vienkārši nevajadzīgi un šķiet tikai loģiski viņu vietā paņemt jaunos pašmāju censoņus. Izskatās, ka “Dinamo” jau ir atmetusi cerības par iekļūšanu “play-off”, darbības virzienu fokusējot latviešu hokejistu sagatavošanai nākamgad gaidāmajam Pasaules hokeja čempionātam Rīgā. Šķiet, Skudra ir sapratis savu kļūdu, taču šādas kardinālas sastāva izmaiņas nebūtu nepieciešamas, ja sastāvs tiktu veidots ne pēc pazīšanās principa.