Kas hokejā ir soda metiens jeb bullītis?
Soda metiens hokejā ir viena laukuma spēlētāja iespēja gūt vārtus pret vārtsargu bez citu spēlētāju iesaistes. Tiesnesis to piešķir, lai atjaunotu reālu vārtu gūšanas iespēju, kas zaudēta noteikumu pārkāpuma dēļ. Sarunvalodā soda metienu bieži sauc par bullīti.
Ko hokejā nozīmē soda metiens?
IIHF noteikumu izpratnē soda metiena mērķis nav vienkārši sodīt pārkāpēju. Tas atdod uzbrūkošajai komandai iespēju, kuru pretinieks ar pārkāpumu tai atņēma. Tāpēc soda metienu izpilda viens laukuma spēlētājs pret vienu vārtsargu, sākot kustību ar ripu no laukuma centra.
Vārds “bullītis” ir plaši lietots sarunvalodas apzīmējums. Oficiālajos dokumentos precīzāk lietoti termini “soda metiens” un “pēcspēles metiens”. Ikdienas sarunās par bullīti mēdz saukt abus, taču noteikumos tās ir atšķirīgas situācijas.
Kad tiesnesis piešķir soda metienu?
Vispazīstamākais piemērs ir pārkāpums pret spēlētāju, kurš izslidojis viens pret vārtsargu. Tomēr ar faktu, ka uzbrucējs atradies atrāvienā, vien nepietiek. IIHF noteikumi vērtē vairākus apstākļus:
- pārkāpums noticis neitrālajā vai uzbrukuma zonā;
- uzbrucējs kontrolējis ripu vai acīmredzami būtu ieguvis tās kontroli;
- starp uzbrucēju un vārtsargu nav bijis cita pretinieka;
- pārkāpums no aizmugures ir liedzis saprātīgu iespēju gūt vārtus.
Soda metienu var piešķirt arī citās īpaši noteiktās situācijās. Piemēram, ja laukuma spēlētājs savas komandas vārtu laukumā aizsedz vai piespiež ripu ar roku, kā arī noteiktos gadījumos, kad aizsargājošā komanda tīši izkustina savus vārtus. Tātad soda metiens nav piesaistīts tikai atrāvienam.
Vai par katru pārkāpumu atrāvienā pienākas bullītis?
Nē. Tiesnesis vērtē, vai pārkāpums patiešām atņēmis labu vārtu gūšanas iespēju un vai bija izpildīti pārējie noteikumu kritēriji. Ja uzbrucējs pēc kontakta atgūst kontroli un saglabā saprātīgu iespēju pabeigt uzbrukumu, soda metiens var netikt piešķirts. Atkarībā no epizodes tiesnesis var piemērot parasto sodu.
Arī izdarīts metiens pats par sevi automātiski neizslēdz soda metienu. Ja pārkāpums būtiski pasliktināja uzbrucēja iespēju, tiesnesis joprojām var secināt, ka sākotnējā vārtu gūšanas iespēja tika liegta.
Kā izpilda soda metienu?
IIHF noteikumu 24. punkts nosaka skaidru procedūru:
- Ripu novieto centra iemetiena punktā, un izpildītājs sāk kustību pēc tiesneša svilpes.
- Ripai jāturpina kustība pretinieka vārtu līnijas virzienā.
- Vārtsargam jāpaliek savā vārtu laukumā, līdz izpildītājs ir pieskāries ripai.
- Kad spēlētājs ir izdarījis metienu, mēģinājums ir pabeigts; parastu atlēkušo ripu atkārtoti mest nedrīkst.
- Ja ripa šķērso vārtu līniju vai pilnībā apstājas, soda metiens ir beidzies.
Pastāv šaurs izņēmums atlēkušās ripas situācijai: vārtus var ieskaitīt, ja ripa atsitas pret stabu vai pārliktni, pēc tam pret vārtsargu un no viņa tieši nonāk vārtos. Savukārt 360 grādu “spin-o-rama” apgrieziens IIHF soda metiena laikā nav atļauts.
Kurš drīkst izpildīt soda metienu?
Soda metiens nav obligāti jāizpilda tam spēlētājam, pret kuru tika pārkāpti noteikumi. Saskaņā ar IIHF 24.3. punktu treneris vai komandas kapteinis izvēlas izpildītāju no komandas nesodītajiem laukuma spēlētājiem. Izvēle jāpaziņo tiesnesim, un pēc tam to mainīt nedrīkst.
Ar ko soda metiens atšķiras no pēcspēles metieniem?
Soda metiens vai pēcspēles metienu sērija?
Abi izskatās līdzīgi — viens laukuma spēlētājs dodas pret vārtsargu. Atšķiras iemesls un nozīme.
| Jautājums | Soda metiens | Pēcspēles metienu sērija |
|---|---|---|
| Kāpēc notiek? | Lai atjaunotu pārkāpuma dēļ zaudētu vārtu gūšanas iespēju. | Lai noteiktu spēles uzvarētāju pēc neizšķirta rezultāta un papildlaika. |
| Kad notiek? | Spēles laikā pēc konkrēta noteikumu pārkāpuma. | Pēc papildlaika, ja to paredz konkrēto sacensību nolikums. |
| Cik metienu? | Viens piešķirts mēģinājums; atkārtojums iespējams tikai noteikumos paredzētā pārkāpuma gadījumā. | Metienu skaitu un turpinājumu nosaka sacensību nolikums. |
| Ko tas izšķir? | Konkrētu spēles epizodi un iespējamu vārtu guvumu. | Spēles gala uzvarētāju. |
Sacensību formāts var atšķirties. Piemēram, OHL 2026./2027. gada nolikums regulārajā čempionātā un ceturtdaļfinālā pēc neizšķirta papildlaika paredz piecu pēcspēles metienu sēriju. Savukārt pusfinālos un finālā komandas spēlē atkārtotus 20 minūšu papildlaikus pieci pret pieci līdz uzvaras vārtiem. Tāpēc pēcspēles metienu kārtība vienmēr jāpārbauda konkrētā turnīra nolikumā.
Biežākie pārpratumi
“Bullītis vienmēr jāmet spēlētājam, kuru pārkāpa.”
Nē. IIHF noteikumos izpildītāju no nesodītajiem laukuma spēlētājiem izvēlas treneris vai kapteinis.
“Ja uzbrucējs paspēja uzmest, soda metiena vairs nevar būt.”
Ne vienmēr. Izšķiroši ir tas, vai pārkāpums atņēma saprātīgu vai labāku vārtu gūšanas iespēju.
“Pēc neprecīza metiena drīkst savākt atlēkušo ripu.”
Nē. Soda metiens pēc metiena ir pabeigts, un parastu atlēkušo ripu atkārtoti spēlēt nedrīkst.
“Soda metiens un pēcspēles metiens ir viens un tas pats.”
Izpildījums ir līdzīgs, taču soda metiens kompensē konkrētu pārkāpumu, bet pēcspēles metieni nosaka uzvarētāju.
Kāpēc šo atšķirību ir vērts zināt skatītājam?
Izprotot soda metiena loģiku, vieglāk novērtēt tiesneša lēmumu atrāvienā un saprast, kāpēc citā šķietami līdzīgā epizodē piešķir tikai divu minūšu sodu. Soda metiena signāls ir abu tiesneša roku sakrustošana virs galvas.
Tas arī palīdz precīzāk lasīt spēļu aprakstus. Ieraksts “vārti ar soda metienu” attiecas uz spēles laikā piešķirtu iespēju, bet “uzvara pēcspēles metienos” nozīmē, ka uzvarētājs noteikts pēc neizšķirta papildlaika.
