Prioritāro sporta veidu noteikšanai piedāvā septiņus kritērijus

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi septiņus kritērijus prioritāro sporta veidu noteikšanai, kur katram ir sava metodika, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē sacīja IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Severs norādīja, ka Krišjāņa Kariņa (JV) valdības deklarācijā pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas tika noteikts konkrēts uzdevums sporta nozarē – vienoties par prioritārajiem sporta veidiem. 2019.gada jūlijā IZM izveidoja Sporta nozares attīstības darba grupu, un aizvadītā gada decembrī izstrādāja kritēriju sistēmu un metodiku prioritāro sporta veidu noteikšanai.

Ierēdnis stāstīja, ka līdz jūnijam notika kritēriju sistēmas un metodikas pilnveide, kā arī rezultātu modelēšana. “Mēs pievērsāmies kritērijiem un tam, kā noteikt prioritāros sporta veidus objektīvi, nevis subjektīvi,” piebilda IZM Sporta departamenta direktors.

Šā gada 16.jūlijā tika izstrādāta prioritāro sporta veidu kritēriju sistēma un metodika, un šos rezultātus IZM nosūtīja sporta organizācijām saskaņot. “Mēneša laikā nesaņēmām nevienu priekšlikumu. Kad medijos par to paziņojām, tad saņēmām priekšlikumus un diskusijas turpinājās,” teica Severs, piebilstot, ka pašiem ministrijas darbiniekiem rezultāts šķitis diskutabls, organizāciju iesaiste nebija liela, tāpēc tika pieņemts lēmums kritēriju izstrādē iesaistīt ārējos ekspertus.

IZM attiecīgi izsludināja iepirkumu par pētījuma “Sporta finansēšanas modeļa pilnveide” veikšanu. Pētījuma mērķis ir izvērtēt esošo sporta finansēšanas modeli un veikt ekspertīzi IZM izstrādātajiem septiņiem kritērijiem un metodikai sporta organizāciju finansēšanas modeļa projektam, sniegt priekšlikumus tā pilnveidei, kā arī sniegt vērtējumu par piemērojamiem kritērijiem un kritērijos izmantoto datu objektivitāti.

Pirmais no kritērijiem ir “Sasniegumi”. Šajā jomā, IZM ieskatā, būtu svarīgi sportistu un komandu sasniegumi sporta veidā pieaugušo līmenī, vienlaikus sasaistot sasniegumu ar sporta veida prestižu pasaulē un interesi par sporta veidu Latvijā. Kā otrs kritērijs noteikts “Nākotnes potenciāls”, kurā noteicošais būtu sportistu un komandu sasniegumi jauniešu un junioru līmenī.

Trešais kritērijs ir “Jaunatne”, kur loma ir iesaistīto jauniešu skaitam sporta veidā Latvijā. Ceturtais kritērijs ir “Masveidība”, kur noteicošais ir sportistu skaits, kas nodarbojas ar sporta veidu. Pie šī punkta Severs atzīmēja, ka nepieciešams diskutēt par sportistu licencēšanas ieviešanu visās sporta federācijās, lai precīzi uzskaitītu sportistu skaitu.

Šobrīd problēma esot sportistu skaita reģistrēšanā, jo federācijām ir atšķirīgi uzskaites kritēriji. IZM ieskatā, sportistu licencēšana būtu vienots veids, kā uzskaitīt sportistus un iegūt objektīvus datus.

Piektais kritērijs ir “Sacensības Latvijā”, kur svarīgs būtu federāciju darbības izvērtējums, bet sestajā kritērijā – “Vienlīdzība” – loma būtu abu dzimumu pārstāvniecībai un vienlīdzīgām iespējām sporta veidā. Pēdējais jeb septītais kritērijs ir “Pieejamība”, kas aplūko sporta veidam nepieciešamo infrastruktūru, sporta klubu darbību reģionos un citus aspektus.

Severs norādīja, ka 18.decembrī gaidāmi sākotnējie rezultāti no pasūtītā pētījuma, kurā būs izvērtējums un pirmā līmeņa ekspertīze par datu objektivitāti. Janvārī būšot pirmie priekšlikumi par to, kas šai kritēriju sistēmā jāmaina. Tālāk līdz 26.februārim IZM gaida kritērija – “Prestižs” – analīzi un tajā iekļaujamo informāciju.

Plānotā finansējuma modeļa projektu atbilstoši izstrādātajiem priekšlikumiem IZM sagaida līdz 2021.gada 31.martam.

Severs stāstīja, ka 2019.gadā ministrija veica nopietnu analīzi par budžeta sadalījumu dažādos griezumos. Atklājās, ka trīs sporta veidiem no sporta budžeta tiek visvairāk – Basketbola savienībai piešķīra 832 039 eiro, Hokeja federācijai – 434 474 eiro, un Bobsleja un skeletona federācijai – 342 473 eiro.

Ja datiem pievieno arī Latvijas Olimpiskās vienības sportistiem un treneriem sniegto atbalstu, tad visvairāk līdzekļu piešķirts Basketbola savienībai – 955 419 eiro apmērā, Bobsleja un skeletona federācijai – 728 086 eiro, bet Kamaniņu sporta federācijai – 484 612 eiro.

Savukārt, ja datiem pievieno arī piešķirtos līdzekļus starptautiskiem sporta pasākumiem, līdzekļus no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un citām pozīcijām, atklājas, ka kopumā visvairāk līdzekļu jeb 1,58 miljoni eiro piešķirti basketbolam, 1,08 miljoni eiro – autosportam, bet 920 363 eiro piešķirti bobslejam un skeletonam.

Severs informēja, ka IZM ieskatā 2021.gada sporta budžets ir labs, jo tas ļaus nodrošināt pamatfunkcijas. Izaicinājums gan esot 2022.gads un tālākie gadi, bet tas esot kopīgs darbs valdībā un parlamentā uz attiecīgo gadu budžetiem.

Apakškomisijas sēdes sākumā par kritērijiem runāja arī Latvijas Komandu sporta spēļu asociāciju (LKSSA) prezidents Edgars Štelmahers, kurš norādīja, ka organizācijām attiecībā uz šo jautājumu pastāv virkne bažu. Viņš stāstīja, ka ir piedalījies pāris darba grupās, kurās noritēja darbs pie prioritāro sporta veidu kritēriju izstrādes, un, viņaprāt, ir ļoti grūti uztaisīt formulu, kur vienā tabulā ielikt dažādus sporta veidus ar dažādām iekšējās darbības struktūrām un iespējām talantiem attīstīties.

“Mēs jau gadu bīdām dažādus rādītājus un pie vienota mehānisma nespējam nonākt. Ja ejam pie prioritāro sporta veidu noteikšanas vajadzētu nodalīt sporta veidus,” pauda Štelmahers.

Arī LKSSA izpilddirektors Kaspars Gorkšs minēja, ka, viņaprāt, sākotnēji būtu jānodefinē mērķi un tad sporta nozarei kopā ar sporta politikas veidotājiem būtu jāvienojas, kādi ir mērķi, un tad ar prioritāro sporta veidu palīdzību meklētu, kā mērķus realizēt.