Starkovs: Mūsu uzdevums UEFA Nāciju līgā būs uzlabot pašreizējo situāciju

Latvijas nacionālās futbola izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs kopā ar citiem pašmāju kolēģiem šī gada sākumā devās uz Turcijas pilsētu Antāliju, kur piedalījās UEFA PRO treneru kopīgā seminārā, savukārt pēc tam klātienē apmeklēja vairāku Eiropas pazīstamo klubu treniņnometnes. Valstsvienības vadītājs intervijā LFF.lv padalījās ar saviem iespaidiem un gūtajām atziņām no redzētā Antālijas futbola laukumos.

Vienlaikus Aleksandrs Starkovs sniedza nelielu ieskatu valstsvienības sastāva komplektēšanas procesā pirms 3. februārī paredzētās pārbaudes spēles pret Dienvidkoreju. Nacionālās futbola izlases oficiālais kandidātu saraksts tiks paziņots preses konferencē 26. janvārī Rīgā.

Portāla Lff.lv intervija ar Aleksandru Starkovu

Kādas ir Jūsu galvenās atziņas pēc klātienē redzētajiem ārzemju klubu treniņiem Antālijā?

Kā zināms, Antālija ir kūrortpilsēta, taču šajā gada posmā janvārī tur tūristu praktiski nav. Toties ir futbolisti no daudzām valstīm. Tur ir labs klimats, labs ēdiens, ļoti kvalitatīvi laukumi un komandām tiek nodrošinātas pārbaudes spēļu iespējas. Antālijā trenējas vairāki Krievijas un Kazahstānas klubi, kam ir budžeta iespējas to darīt. Savas starpsezonas nometnes te rīko arī vadošie Turcijas klubi – “Beşiktaş”, “Fenerbahçe”, “Antalyaspor” un citi, kuros sapulcināti ļoti spēcīgi futbolisti. Piemēram, francūži Valbuenā un Nasrī, slovāks Škrtels, spānis Negredo, portugāļi Pepe, Netu un Kvarežma, šveicietis Džurū, holandieši Van Pērsijs un Bābels, čīlietis Medels, Togo futbolists Adebajors, brazīlieši Žuliano, Adriano un Maikons, hortāvs Vida vai arī mums labi zināmais turks Arda Turans, kurš šajā periodā no Barselonas atgriezās dzimtenē un pievienojās galvaspilsētas klubam Stambulas “Başakşehir”.

Dzīvojām vienā viesnīcā kopā ar Bulgārijas klubu “Ludogorets”, kas gatavojas savas valsts čempionātam un kuram ir pieredze Eirokausos. Paskatījāmies viņu treniņprocesu. Pievērsām uzmanību detaļām, pie kā strādā treneri. Novērtējām, kādus principus un kādas vērtības viņi ievieš darbā ar futbolistiem. Personīgi es atzīmēju futbolistu augsto individuālo meistarību un labus fiziskos dotumus. Futbola iemaņu ziņā tie ir ļoti apdāvināti spēlētāji. Valstsvienības spēlēs mēs saskaramies tieši ar šāda līmeņa futbolistiem.

Šo klubu treniņi ir ļoti smagi. Viņi trenējas divas reizes dienā kā minimums. Visa komanda reāli kapā uz laukuma. Futbolisti pēc smaga treniņa nereti knapi varēja atgriezties savā viesnīcas numuriņā… Bija ļoti noguruši. Vienlaikus bija vērojama veselīga darba atmosfēra. Viņi saprot, ka, ieguldot pamatīgu darbu pirms sezonas un tādā veidā izveidojot arī saikni starp komandas biedriem, vēlāk viņiem viss izdosies arī oficiālo spēļu laikā.

Antālijā paskatījāmies pietiekoši daudz treniņu. Redzams, ka klubos spēlē individuāli spēcīgi futbolisti, kas turklāt nepārtraukti strādā pie savas meistarības līmeņa un kvalitāšu uzlabošanas. Attiecīgi, lai mēs varētu konkurēt ar šādiem futbolistiem izlašu spēļu līmenī, mums jāstrādā, kā minimums, ne mazāk vai pat vairāk.

Arī Latvijas izlase dosies uz Antāliju, kur 3. februāri notiks pārbaudes spēle pret Dienvidkoreju. Ar kādu mērķi tika apstiprināta spēle šajā laikā, no valstsvienības interesēm raugoties?

Kā zināms, visas sezonas garumā ir noteikti FIFA starptautiskie datumi, kad klubiem jāpalaiž spēlētāji uz izlasēm. Protams, katru šādu reizi gan nacionālās, gan U-21 izlases treneri sapulcina labākos futbolistus. Ir nepieciešams, lai futbolisti visa gada garumā satiktos un dzīvotu kopā. Tas nepieciešams, lai komanda trenētos, aizvadītu spēles, iespēlētu saiknes, pārrunātu aizvadītās spēles utt.

Attiecībā uz pārbaudes spēlēm ārpus šiem FIFA datumiem, uzskatu, ka arī tās ir ļoti nozīmīgas. Jo vairāk futbolists aizvadīs spēles nacionālajā izlasē, jo lielāku pieredzi starptautiskā līmenī viņš gūs. Jo lielāka būs pārbaudes spēļu pieredze, attiecīgi to viņš varēs vēlāk pielietot oficiālās kvalifikācijas spēlēs. Katra aizvadītā minūte valstsvienībā futbolistam ir ļoti svarīga. Tieši šī iemesla dēļ mēs sapulcēsimies un aizvadīsim nometni arī februāra sākumā, kas nav FIFA izlašu spēļu laiks.

Bijām saņēmuši izdevīgu piedāvājumu no Dienvidkorejas federācijas, kuram piekritām. Šajā mačā būs iespēja uzspēlēt valstsvienības pamatspēlētājiem, kam šobrīd vēl nav lielas spēļu pieredzes izlasē. Jau iepriekšējās intervijās esmu atzīmējis, ka pozitīva rezultāta sniegšanai izlases rindās oficiālos turnīros mums nepieciešams, lai futbolistam būtu pieredze pārbaudes spēlēs. Tā var būt gan pozitīva, gan negatīva pieredze. Tomēr spēlētāja meistarība vienlaikus šādās spēlēs aug.

Šī spēle būs svarīga arī visai komandai kopā, lai nostiprinātu saiknes gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Arī mentalitātes faktors. Šādās spēlēs parādās līderi, kas uzņemas atbildību. Pārbaudes spēles ir nepieciešamas jaunajiem futbolistiem, kuriem tieši šādā mačā būs iespēja pierādīt sevi. Jo kvalifikācijas mačos viņam var arī nebūt šādas iespējas.

Kādam spēle pret Dienvidkoreju var kļūt arī par debijas spēli valstsvienībā. Kā zināms, pagājušajā gadā izlasē debitēja Dāvis Indrāns, kam šobrīd ir 22 gadi. Debitēja Edgars Vardanjans, kam ir 24 gadi. Sarakstu var turpināt – Jevgēņijs Kazačoks, Ņikita Koļesovs, Roberts Uldriķis, Daniils Ulimbaševs, Dmitrijs Hmizs. Esam varbūt pieraduši, ka šie spēlētāji vēl ir jauni. Taču atcerēsimies mūsu zelta laika komandu… Juris Laizāns, Imants Bleidelis, Andrejs Rubins, Andrejs Štolcers, Igors Stepanovs un citi – šie spēlētāji valstsvienībā debitēja 19, 20 vai 21 gada vecumā. Attiecīgi līdz 24 gadu vecumam viņi jau bija sakrājuši nozīmīgu starptautisko spēļu pieredzi.

Šodien mūsu jaunajiem futbolistiem ir jādod iespēja. Atklāšu, ka gaidāmajā nometnē vēlos piesaistīt Latvijas U-21 izlases spēlētāju Raivi Jurkovski. Man simpatizē viņa spēles maniere. Kāds varbūt teiks, viņš vēl ir jauns… Atcerēsimies Imantu Bleideli, kas valstsvienībā debitēja šajā vecumā. No U-21 puišiem šobrīd arī Eduards Emsis ir manā redzeslokā, kuru vēlos izsaukt uz gaidāmo spēli. Ir pienācis īstais laiks, lai šos futbolistus uzaicinātu uz nacionālo izlasi. Spēle pret Dienvidkoreju būs iespēja debitantiem parādīt sevi. Šiem puišiem šodien jābūt noskaņotiem sevi apliecināt un izmantot sev doto iespēju!

Vai ir spēlētāji, kurus objektīvu iemeslu dēļ neredzēsim valstsvienības rindās?

Teikšu pavisam godīgi. Es Latvijas izlasē vienmēr vēlos redzēt pašus labākos spēlētājus. Taču, tā kā šis nav FIFA starptautisko spēļu logs, tad jau šobrīd ir zināms, ka, piemēram, Andrim Vaņinam tieši februāra sākumā atsākas Šveices čempionāta spēles. Aizsargam Vladislavam Gabovam pašlaik rit Kipras čempionāta spēles. Tieši šobrīd rit komunikācijas process ar mūsu spēlētājiem. Man priecē, ka futbolisti vēlas atbraukt uz nacionālo izlasi, un viņi patiešām raujas palīdzēt komandai. Ja arī nesapulcināsim šoreiz maksimāli spēcīgāko sastāvu, ļoti ceru, ka tas būs kaujas spējīgs.

Kopš atkal kļuvu par galveno treneri, 2017. gadā aizvadījām pietiekoši daudz spēles, tostarp, bija arī trīs pārbaudes mači. Ja ir tāda iespēja, nekad nelaižu garām tās. Lai arī pārbaudes spēlēs piedzīvojām zaudējumus, nevarētu teikt, ka mūsu futbolisti tajās necentās. Jā, viņi noteikti varēja nospēlēt labāk. Turpinot kopā strādāt pie mīnusu novēršanas turpmākajā darbā izlasē, esmu pārliecināts, ka mēs ar katru spēli pieliksim klāt.

Ko Jūs sagaidāt no UEFA Nāciju līgas izlozes, kas 24. janvārī notiks Šveices pilsētā Lozannā?

Pirms katras izlozes ir interesanti. Kopumā UEFA Nāciju līga ir radīta kā iespēja valstsvienībām uzvarēt miniturnīru. Ar to šis turnīrs mums arī ir interesants. Spēlēsim pret reitinga ziņā sava līmeņa pretiniekiem. Daudzi varbūt apšauba reitingu, tomēr tas zināmā mērā ir pašreizējo valstsvienību futbola stāvokļa objektīvs rādītājs. Mūsu uzdevums šajā turnīrā būs uzlabot pašreizējo situāciju un iet uz priekšu!

Futbola līdzjutējiem pirms un pēc izlozes vienlaikus būs interesanti veikt savas prognozes. Es ar prognozēm pats šobrīd nevēlos nodarboties. Atceros, 2003. gadā pirms Eiropas čempionāta pārspēlēm man arī prasīja par to, ar ko gribētu vai tieši otrādi – negribētu spēlēt… Toreiz gandrīz visas komandas negribēja tiksies ar Turciju. Pirmkārt, tie ir dienvidnieki – tehniska komanda, kas neļauj spēlēt pretiniekam, tobrīd pasaules trešā spēcīgākā komanda. Taču mēs spēlējām un divu spēļu summā uzvarējām. Šīs spēles joprojām atceramies, kā jaunāko laiku Latvijas futbola labākās spēles. Tāpēc allaž viss ir atkarīgs no mūsu pašu komandas un mūsu sagatavotības.

Vienlaikus ceru, ka UEFA Nāciju līgas izlozes rezultāti dos papildus impulsu un entuziasmu ikdienas darbā gan mūsu spēlētājiem, gan mūsu līdzjutējiem un futbola sabiedrībai kopumā. Kā mēs izskatīsimies septembrī, būs atkarīgs no tā, kā mūsu spēlētāji trenēsies visu cauru gadu katru dienu savos klubos. Jāņem vērā, ka mūsu potenciālie pretinieki arī trenējas tikpat cītīgi, kā to dara komandas Antālijā, par kurām stāstīju intervijas ievadā.

Mums kā komandai vēl ir daudz ir pie kā strādāt un tiekties. Es to pilnībā apzinos. Tāpēc mēs darām visu, lai efektīvi izmantotu pieejamo laiku mūsu komandas izaugsmei.