Talantīgais Vēveris: Kad Dairis aizbrauca uz NBA, sapratu, ka mums latviešiem nokļūšana tur nav nereāla

20 gadus vecais latviešu basketbola talants Valters Vēveris šovasar pirmo reizi saņēma uzaicinājumu uz Latvijas pieaugušo izlasi un, sākotnēji trenējoties ar jaunajiem basketbolistiem, pievērsa uzmanību valstsvienības galvenajam trenerim Robertam Štelmaheram.

Latviešu basketbolists kļuva atpazīstamāks pēc U18 Eiropas čempionāta pirms diviem gadiem, kad valstsvienībai ar tādiem spēlētājiem kā Artūru Kurucu, Artūru Žagaru un arī Vēveri priekšgalā izdevās izcīnīt vēsturiskas sudraba godalgas.

Basketbolists sarunā ar portālu “Sportazinas.com” pēc viena no izlases treniņiem pastāstīja par nonākšanu valstsvienības kandidātu pulkā, savu karjeru un tiekšanos pretim augstākajiem mērķiem.

“Katrs treniņš ir grūts un ir daudz jākapājas, lai izcīnītu savu vietu un respektu pie treneriem,” portālam “Sportazinas.com” sacīja Vēveris. “Cenšos parādīt sevi no labākās puses. Pirms tam divas nedēļas bija jaunajiem spēlētājiem atsevišķi treniņi, bet pēc tiem mani uzaicināja tālāk uz pieaugušo izlasi.”

Vēveris pirmo reizi tika izsaukts uz galvenās izlases treniņiem. Iepriekš viņš pārstāvējis Latvijas jaunatnes izlases, kā arī 2018. gadā bija viens no vadošajiem spēlētājiem U18 valstsvienībā, kas Eiropas čempionātā izcīnīja augsto otro vietu.

“Es kā jaunais spēlētājs atnācu [uz pieaugušo izlases treniņiem] ar ieplestām acīm. Lai arī mums te nav visi TOP spēlētāji, tomēr tik un tā ir ļoti daudz labi un pieredzējuši izlases spēlētāji un potenciālie valstsvienības basketbolisti. Līmenis treniņos un pašatdeve ir ļoti augsta. Visi kapājas par 100%.”

“Protams, pie lielajiem ir daudz fiziskāka spēle. Ja U18 es jutos spēcīgāks un pieredzējušāks, tad tagad esmu jaunākais spēlētājs kandidātu lokā un dažās situācijās man pietrūkst pieredzes. Piemēram, uztaisu vienu driblu par daudz vai citas mazas nianses. Trenerim šīs it kā nelielās nianses daudz ko izsaka un tur arī var redzēt, kuram ir lielāka pieredze un kuram nē. Pēc katra treniņa, ja esmu kļūdījies, apdomāju konkrēto situāciju un cenšos to vairs nepieļaut.”

25. jūlijā Tallinā, “Saku Suurhall” arēnā, sāksies “Baltijas ceļa” turnīrs. Vēveris trenējās kopā ar izlasi, taču galvenais treneris Roberts Štelmahers nolēma valmierieti neiekļaut 12 spēlētāju sastāvā.

Štelmahers iepriekš stāstīja, ka izlases treniņi nebija obligāti un tos varēja apmeklēt brīvprātīgi, taču Vēveris izteicās, ka jaunie spēlētāji tā vienkārši nevarēja tajos parādīties. Attiecīgi viņš saņēma uzaicinājumu.

“Jaunais gurķis te tāpat vien nevarētu pats atnākt,” nosmēja Vēveris. “Mums bija treniņi pirms tam, kurus arī vadīja Štelmahers ar Raimondu Feldmani un Uvi Helmani, bet pēc jauno spēlētāju treniņiem treneris pienāca pie manis un pateica, ka būs jāpievienojas lielajai izlasei. Daudz nedomāju, vienkārši centos izmantot savu iespēju.”

Vēveris uzteica Latvijas izlases sastāvu un draudzīgo kolektīvu. “Mani ļoti patīkami pārsteidza tas, ka visi spēlētāji ir atklāti un ikviens tev nāk klāt un palīdz. Dažkārt bija reizes, kad, manuprāt, kādam vajadzēja sabļaut uz mani, bet nekas tāds nenotika. Komandas biedri pienāca pie manis un mierīgi izskaidroja, kā labāk rīkoties. Par to man liels prieks, ka visi džeki ir saliedēti un saprot, ka jāpagrūž vienam otru uz priekšu.”

“Kad aizslēdza visas zāles ciet Covid-19 dēļ un nebija iespējas spēlēt basi, es individuāli turēju sevi formā, trenējoties mājas apstākļos. Man bija savs treniņu plāns skriešanai un svaru zālei. Tiklīdz valsts regulējumi atļāva treniņus zāles, es uzreiz atsāku trenēties ar Robertu Zeili un biju jau atguvis formu. Nebiju plānojis, ka būs kaut kas saistībā ar izlasi šovasar, bet nāca negaidīts uzaicinājums un ļoti labi, ka biju formā. Priecājos par to, ka mani uzaicināja.”

“Man ikdiena pandēmijas laikā īsti nemainījās. Tā vietā, lai brauktu uz basketbola zāli, es gāju skriet ārā. Pirmās divas nedēļas ļoti aktīvi darbojos, bet pēc tam, kad sapratu, ka sezona neatsāksies, tad paņēmu mazliet mierīgāk. Protams, turpināju trenēties katru dienu, bet sāku saprast, ka vajag mazliet atpūsties arī. Brīvajā laikā apbraukāju dabu un ļoti daudz staigāju. Ar draudzeni un ģimeni pabijām vietās, kur nebija laiks aizbraukt normālos apstākļos. Tā bija ļoti interesanta pieredze, domāju, ikvienam no mums.”

Talantīgajam basketbolistam šī bija pirmā pilnvērtīgā sezona pieaugušo basketbolā “Valmiera Glass”/ViA komandas sastāvā. “Aiziešana uz Valmieru bija ļoti pareizs solis,” noteica Vēveris. “Skatoties uz statistiku, varbūt varētu domāt, ka aizvadīju labu sezonu, bet man personīgi šķita, ka tā nebija laba. Es noteikti varēju izdarīt vairāk…”

Vēveris aizvadītajā sezonā no 25 mačiem 22 gāja sākumsastāvā, vidēji izceļoties ar 12 punktiem, 2,1 rezultatīvu piespēli un 2,6 atlēkušajām bumbām. Pirms pievienošanās Valmierai viņš savas prasmes slīpēja Andoras “MoraBanc” komandā, pārstāvot šī kluba jauniešu vienību.

“Pirmajās spēlēs, protams, mazliet nervozēju, taču uzreiz sapratu, ka pieaugušo basketbolā viss notiek daudz fiziskāk, kā arī mazās kļūdiņas maksā daudz vairāk nekā junioru basketbolā. Pēc pirmajiem mačiem es jau biju iespēlējies un vieglāku šo procesu padarīja tas, ka spēlēju Valmierā – pie saviem līdzjutējiem, komandas biedriem un treneriem. Jutos ļoti komfortabli, jo arī pats esmu no Valmieras.”

“Vienu gadu pavadīju Andorā, bet, atgriežoties mājās, bija pavisam cita sajūta. Ja tur es spēlēju vairāk sev, tad Valmierā vēlējos pierādīt līdzjutējiem un komandai, ka varu laukumā izdarīt kaut ko vairāk. Neteikšu, ka biju līdzjutēju favorīts, bet bija patīkami, kad, izsaucot pirms spēles, dzirdi kliedzienus un redzi draugus tribīnēs. Valmiera ir pilsēta, kas mīl basketbolu.”

Vēveris vēl nezina, kur varētu turpināt savu karjeru. “Jāskatās, kā būs ar visu šo koronavīrusa situāciju. Ir varianti arī Latvijā. Kad visas opcijas tiks saliktas uz galda, pieņemšu prātīgāko un drošāko lēmumu. Šajā brīdī, manuprāt, vajadzīga stabilitāte un drošība.”

Vēveris ir viens no Latvijas ietekmīgā aģenta Artūra Kalnīša klientiem, kura paspārnē ir arī tādi pazīstami spēlētāji kā Dāvis Bertāns, Jānis Strēlnieks, Rodions Kurucs, Dairis Bertāns, Anžejs Pasečņiks un Artūrs Kurucs, kurš šogad ir pieteicies Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) draftam.

“Novēlu viņam [A.Kurucam] izdošanos. Artūrs ir pierādījis, ka var spēlēt augstā līmenī, neskatoties uz viņa vecumu. Šis gads viņam “VEF Rīga” komandā tiešām bija lēciens. Šosezon viņam CV ir ierakstīts gan Latvijas, gan Spānijas čempiontituls. Artūrs zina, ka domās esmu ar viņu un ceru, ka viņam izdosies.”

“Sākumā negaidīju, ka viņš tik ātri pieteiksies NBA draftam, bet, skatoties kā attīstījās Artūra sezona, es vairs nebiju pārsteigts, ka viņš veica šādu soli [pieteicās NBA draftam]. Manuprāt, tas bija pareizi, neskatoties uz to, vai Artūra mērķis ir tikt draftētam vai vienkārši likt par sevi runāt. Jo vairāk klubi par viņu interesēsies, jo labāk un izdevīgāk viņam pašam būs.”

Tikmēr Vēveris pagaidām nedomā par NBA draftu.

“Šī līga ir katra spēlētāja sapnis. Man ir augsti mērķi, kurus es vienmēr paturu pie sevis. Protams, NBA man varbūt kaut kur ir prātā, bet es koncentrējos uz tagadni. Jāiet uz priekšu soli pa solim. Man ir jāaizvada tiešām laba sezona un to ceru izdarīt nākamajā sezonā. Ja man būs labi statistikas rādītāji un ja es laukumā parādīšu, ka esmu pieredzējušāks un spēcīgāks, tad varbūt apsēdīšos un padomāšu par tādu variantu, bet tagad es tādas lietas galvā sev nelieku un koncentrējos uz to, kas šajā brīdī ir svarīgs.”

Vēveris piekrīt, ka latviešu spēlētāju pieplūdums NBA ir veicinājis citos šīs valsts spēlētājos lielāku ticību, ka viņi var cīnīties par vietu planētas spēcīgākajā turnīrā. “Viss sākās ar Kristapu Porziņģi. Viņa piemērs lika domāt, ka tev jābūt džekam ar lieliem parametriem. Man personīgi pagrieziena punkts, saprotot, ka spēlēšana NBA mums latviešiem nav nemaz tik nereāla, bija brīdis, kad Dairis Bertāns tika uz Ņūorleānas “Pelicans”. Tajā brīdī es sapratu, ka ar smagu darbu, veiksmīgu sezonu un pareizajiem cilvēkiem blakus tas tiešām ir iespējams. Galvenais ir spēlēt, trenēties, atpūsties un gaidīt izdevības, kuras nepieciešams izmantot.”

Nesen intervijā raidījumam “Basketstudija 2+1” Latvijas kluba “VEF Rīga” galvenais treneris Jānis Gailītis izteicās, ka labs aģents ir tāds, kurš spēj iekārtot NBA vai Eirolīgā tādu spēlētāju, kurš tur nemaz nav pelnījis būt. Vēveris, nosmejot, piekrita šādai replikai. “Lai aģents varētu mani kaut kur iekārtot, man ir jāizdara, pirmkārt, darbs laukumā, tā kā pēc tam arī domāsim.”

“Es vairāk sekoju Eiropas basketbolam. NBA es nopietnāk pievēršos tikai tad, kad sākas “play-off”. Līdz tam es labāk ieslēdzu ACB līgu vai Eirolīgu. Ar Eiropas basketbolu, manuprāt, man ir lielāka saikne, jo te ir vairāk man līdzīgu basketbolistu, uz kuriem es varētu paskatīties. Kaut vai tas pats Dairis Bertāns, no kura es ļoti daudz esmu mācījies vai arī Džeisijs Kerols.”

“Es vairāk sajūtu saikni ar Eiropas basketbolu, jo, skatoties enbiķi, pa lielam jau var paredzēt, kas notiks un kurš uzvarēs. Eiropā gan nav nekā tamlīdzīga. Ja neesmu redzējis kādu spēli, kuru iepriekš vēlējos, cenšos vismaz noskatīties hailaitus, kaut vai tikai tāpēc, lai pamanītu šīs mazās nianses. Mēs ar Robertu Zeili filmējam arī manu metienu, kas man ļauj pēc tam salīdzināt to ar citiem Eiropā spēlējošiem basketbolistiem.”