U-21 Latvijas izlases futbolists Tobers: Esam gatavi holandiešu izaicinājumam

Futbola Aizsargam/pussargam Kristeram Toberam ir tikai 17 gadu, bet viņš jau iekļāvies Latvijas U-21 izlases pamatsastāvā un ir SynotTip Latvijas futbola Virslīgas čempionāta komandas FK Liepāja/Mogo kapteinis. Latvijas futbola federācija pirms U-21 izlases spēles pret Nīderlandi piedāvā interviju ar liepājnieku.

Iepriekšējā izlašu logā no U-19 izlases pārcēlies uz U-21 komandu. Kas mainījies tavā spēlētāja ikdienā?

Ir daudz augstāks līmenis – viss notiek daudz ātrāk. Viss pārējais ir tas pats – jāstrādā un jāpierāda sevi trenerim. Paldies viņam, ka uzticēja vietu starta sastāvā jau pirmajā spēlē pret Ukrainu. Biju gatavs spēlēt, un viņš deva man iespēju!

Septembrī U-21 izlase izpelnījās daudz atzinīgu vārdu arī par spēli pret Angliju, ar kuru cīnījās par punktu līdz pat pēdējām spēles sekundēm. Ar ko šis mača paliks tavā atmiņā?

Pirmkārt, ar faktu, ka tā bija Anglijas izlase, kam lielākā daļa futbolistu spēlē Anglijas Premjerlīgā. Otrkārt, ka mēs kā maza valsts spējām ātri iesist vārtus un turēties kā līdzīgs ar līdzīgu. Žēl, ka beigās mazliet pietrūka. Noteikti atcerēšos arī atmosfēru un visu gatavošanās posmu spēlei.

Nākamais mačs būs pret Nīderlandi, kam pirmajā riņķī piekāpāmies viesos. Ko domā par šo pretinieku?

Būs ļoti smaga cīņa – tā ir ļoti ātra un tehniska komanda. Noteikti jāspēlē disciplinēti, jāparāda mūsu labākais sniegums, tad visam jābūt labi.

Kvalifikācijas ciklu noslēgsim ar spēli Andorā. Lieki bilst, kā gribam to izdarīt…

Par to nav šaubu! Jādara viss, lai uzvarētu. Zinot, ka spēle būs izbraukumā, tā varētu būt sarežģīta cīņa – būs daudz divcīņu, sišanās. Galvenais ir uzvarēt divcīņās, pieturēt bumbu un izveidot pēc iespējas vairāk vārtu gūšanas momentu jau ar pirmajām spēles minūtēm.

Novembrī steigsi palīgā U-19 izlasei Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēs Kiprā?

Es ļoti ceru, ka mani palaidīs, ceru un gribu palīdzēt.

Tev šī ir pirmā sezona Virslīgā. Kā līdz šim ir veicies?

Pagaidām sezonu noteikti varu vērtēt ar plusa zīmi. Esmu nostiprinājies komandā, ir regulāra spēļu prakse. Esmu pateicīgs, ka varu spēlēt. Šis brīdis ir jāizmanto – katrā spēlē jāparāda labākais, uz ko esmu spējīgs.

Pastāsti, kā tas ir 17 gadu vecumā būt Virslīgas komandas kapteinim?

Kad mūs sāka trenēt Gordons un pienāca pirmā spēle, pašam tas mazliet bija pārsteigums, ka iecēla par kapteini. Taču varu teikt, ka šāds pavērsiens man ir ļoti palīdzējis, dod papildu motivāciju. Tas tikai pierāda, ka darbs nes augļus.

Tev kā gados jaunam spēlētājam tas nav zināms slogs? Tomēr kādā brīdī vajag uzkliegt arī tiem, kuri desmit piecpadsmit gadus vecāki par tevi!

Mums komandā ir tāda atmosfēra, ka laukumā visi ir vienlīdzīgi. Ārpus tā, protams, ir citādi – vecākie ir jārespektē, bet laukumā ikviens var ko pateikt, ja ir kāda kļūda, taču tas parasti nav sliktā tonī. Ja kāds kļūdās, viens otram palīdzam – kaut ko pasaka gan man, gan es – citiem. Mums ar šo nav problēmas.

Pastāsti par sevi! Kur var izaugt tāds lietas koks, kurš 17 gadu vecumā spēlē Virslīgā un U-21 izlasē?

Esmu dzimis Dobelē, bet divu gadu vecumā ar vecākiem pārcēlāmies uz mazo ciematiņu Rucavu, kas atrodas 50 kilometrus no Liepājas. Visu pamatskolas laiku braukāju katru dienu uz Liepāju uz treniņiem. Vidusskolas laikā pārcēlos uz Liepāju. Kad mācījos 11. klasē, mani uzaicināja trenēties uz pirmo komandu. Kopš tā laika esmu pirmajā komandā un tagad – arī spēlēju.

Izmantotie resursi: Latvijas futbola federācija.