Uldriķis pēc zaudējuma Melnkalnei: Domāju, ka aizvadīju labu spēli

“Pēc zaudējuma sajūtas, protams, nav pozitīvas. Taču jāpatur prātā arī tas, ka aizvadījām, manuprāt, labu maču. It sevišķi pirmo puslaiku. Bija cīņasspars augstā līmenī, pašatdeve visiem čaļiem bija fantastiska. Izdevās arī izveidot vairākas vārtu gūšanas iespējas, tostarp pēc stūra sitieniem, arī no spēles. Domāju, melnkalnieši nebija gaidījuši tādu pretspēli no mums, bet ātri vien viņiem nācās saprast, ka nebūs nekāda vieglā pastaiga pa laukumu. Domāju, ka kopumā spēli var vērtēt pozitīvi,” uzbrucējs komentēja aizvadīto spēli Rīgā.

Statistika liecina, ka tieši Robertam bijis vislabākais “xGoals” rādītājs mūsu komandā (teorētiski vislielākā iespēja izcelties ar gūtiem vārtiem), taču abos sitienos no ļoti tuvas distances bija maz brīvas vietas. “Tie abi momentiņi atnāca no standartsituācijām. Paskatījos vairākas reizes atkārtojumus – nu, nebija tur vienkārši gūt vārtus. Pirmajā epizodē vārtsargs izlaida bumbu no rokām, un es paguvu stiepienā ātri uzsist. Redzēju bumbu, vienkārši situ. Viņiem uz līnijas bija spēlētājs, kurš veiksmīgi izsita to no vārtiem. Otrajā epizodē Mārcis Ošs labi pacīnījās ar vārtsargu, bumba atsitās pret stabu un atlēca manā virzienā. Mēģināju kaut vai iestumt bumbu vārtos, bet tā iestrēga zem vārtsarga. Protams, vēlējos iesist vārtus. Šoreiz nesanāca, neko darīt. Domāju, tāpat aizvadīju labu spēli, daudz cīnījos, daudz bumbu saglabāju komandai – tieši tas mums bija vajadzīgs.”

Augumā raženā uzbrucēja galvenās funkcijas Latvijas izlases modelī ir pieturēt bumbu, dodot laiku komandas biedriem pārkārtoties no aizsardzības uz uzbrukuma pozīcijām, lai tad jau komanda varētu doties daudzskaitlīgā pretuzbrukumā. “Kad mūsu komandu piespiež tuvu mūsu vārtiem, ir ļoti svarīgi aizķerties bumbā un to pieturēt viduszonā. Iepriekšējās spēlēs varbūt ne vienmēr mums tas izdevās. Domāju, ka spēlē pret Melnkalni es tieši to tīri labi paveicu, iedevu komandai laiku iziet no aizsardzības. Un tad jau nometu bumbas Jānim [Ikauniekam – aut. piez.], ar kuru mēs labi sadarbojamies un saprotamies, vai Zjuzinam, Toberam, kuri, esot ar skatu pret pretinieku vārtiem, varēja labāk redzēt laukumu un uzbrukumu tālākos risinājumus.”

Spēlē ar Melnkalni Latvijas izlase bija vadībā, bet jau trešo reizi kopš pagājušā oktobra vadību ātri izsēja. Mačā ar Melnkalni tas notika praktiski nākamajā uzbrukumā pēc spēles atsākšanās. Jautāts, vai tā ir tikai neveiksmīga apstākļu sakritība, vai tomēr tajā apstāklī ir vērts meklēt kādas likumsakarības, Roberts vairāk sliecās otrā varianta virzienā. “Varbūt tam ir divi aspekti – mūsu pašu koncentrēšanās trūkums pēc gūtajiem vārtiem un pretinieku sasparošanās. Nedrīkst atslābināties pēc gūtiem vārtiem vai pēc kādas citas pozitīvas darbības. Pirmās piecas-desmit minūtes pēc rezultāta maiņas pretinieki aktivizējas, mobilizējas. Ja tajā laikā pazūd modrība, tas nereti noved pie šādām nepatīkamām mācībām.”

Jau sestdien, 27. martā, mūsu izlasi gaida sarežģīts pārbaudījums pret spēcīgo Nīderlandes izlasi, kas kvalifikācijas ciklu iesāka ar 2:4 neveiksmi Turcijā. “Gaidu ļoti sarežģītu maču. Protams, viņi ir spēcīga komanda, tur ir daudz augstāka līmeņa spēlētāju. Ja Melnkalnes kontekstā varējām runāt par diviem-trim augstas klases izpildītājiem, tad Nīderlandei tādi ir 23 – viss pamatsastāvs, un vēl arī rezervisti. Gaidu nopietnu cīņu. Domāju, ka nīderlandieši savā pirmajā mājas spēlē šogad būs ļoti motivēti un gribēs pierādīt, ka klupiens Turcijā bija nejaušība. Mums jāspēlē ar tādu pašu pašatdevi, kāda bija mačā pret Melnkalni. Nedrīkstam viņiem atdot bez cīņas nevienu metru laukumā. Pat tad, ja spēlēsim zemākā blokā, ja presingosim ne tik augstu kā to darījām pret Melnkalni, mums jābūt aktīviem aizsardzībā, pacietīgiem un jāmeklē iespējas doties bīstamos pretuzbrukumos, pelnīt standartsituācijas.”