Vai smagu svaru celšana var ietekmēt acu veselību?

Spēka treniņi un smagu svaru celšana bieži rada jautājumus par to iespējamo ietekmi uz veselību, tostarp uz redzi un acīm. Lai labāk izprastu, kā intensīva fiziska slodze ietekmē acu veselību, portāls “Sportazinas.com” aprunājās ar Dr. Ali Acu centrs.

Dr. Ali Acu centrs piedāvā mūsdienīgu acu slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi. Līdztekus profesionalitātei un kompetencei, Dr. Ali Acu centra galvenās vērtības ir empātija, rūpes un sabiedrības izglītošana.

Dr. Ali Acu centrs specializējas vairāku sarežģītu acu slimību, piemēram, diabētiskas retinopātijas, glaukomas, uveītu, acs priekšējā segmenta un acs mugurējā segmenta slimību diagnostikā un ārstēšanā.

Vai intensīvi spēka treniņi vispār ietekmē acis?

Jā. Pietupieni ar lielu svaru, “deadlift”, “bench press” un citi intensīvi spēka vingrinājumi īslaicīgi ietekmē spiediena dinamiku organismā. Slodzes laikā paaugstinās asinsspiediens, intratorakālais spiediens un venozais spiediens, īpaši tad, kad cilvēks aiztur elpu un sasprindzina muskulatūru. Acs ir tieši saistīta ar šo sistēmu, tādēļ arī tajā iespējamas fizioloģiskas izmaiņas.

Vai smagu svaru celšana var neatgriezeniski bojāt acis?

Lielākajai daļai veselu cilvēku – nē. Pašlaik nav pārliecinošu pierādījumu, ka spēka treniņi paši par sevi izraisītu neatgriezenisku acu bojājumu vai tīklenes atslāņošanos. Tomēr medicīnā aprakstīti atsevišķi stāvokļi, kas retos gadījumos var būt saistīti ar ļoti intensīvu slodzi, īpaši pie maksimālas sasprindzināšanās un elpas aiztures.

Kādas acu problēmas teorētiski var rasties?

Viens no pazīstamākajiem piemēriem ir Valsalva retinopātija – stāvoklis, kad ļoti spēcīgas sasprindzināšanās laikā plīst sīki tīklenes asinsvadi un rodas asiņošana.

Dažkārt pēc smagas slodzes iespējami arī:

• subkonjunktivāli asinsizplūdumi jeb “sarkans plankums” acī;
• īslaicīgas intraokulārā spiediena svārstības;
• ļoti retos gadījumos – tīklenes plīsumi predisponētiem pacientiem.

Kas ir Valsalva manevrs?

Tas ir mehānisms, kad cilvēks sasprindzināšanās laikā aiztur elpu un vienlaikus rada ļoti augstu spiedienu krūškurvī un vēdera dobumā. Tas bieži notiek pie ļoti smagu svaru celšanas. Tieši šis mehānisms tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem faktoriem, kas intensīvas slodzes laikā ietekmē arī acu asinsriti un spiediena dinamiku.

[Alternatīvi, vairāk paskaidrojoša rindkopa: Valsalva manevrs ir piespiedu izelpas mēģinājums pret slēgtiem elpceļiem – piemēram, kad cilvēks intensīvas sasprindzināšanās laikā aiztur elpu un vienlaikus spēcīgi sasprindzina krūškurvja un vēdera muskulatūru. Tas strauji paaugstina intratorakālo un venozo spiedienu, īslaicīgi ietekmējot arī asinsriti un spiediena dinamiku acīs.]

Vai cilvēkiem ar tuvredzību risks ir lielāks?

Dažos gadījumos – jā. Augsta tuvredzība biežāk saistīta ar strukturālām tīklenes izmaiņām, tādēļ teorētiski acs var būt jutīgāka pret papildu slodzi.

Lielāka uzmanība būtu jāpievērš cilvēkiem ar:

• augstu tuvredzību;
• perifērām tīklenes deģenerācijām;
• iepriekšējiem tīklenes plīsumiem;
• glaukomu;
• acu operāciju anamnēzi.

Vai tas nozīmē, ka cilvēkiem ar tuvredzību nevajadzētu trenēties?

Nē. Lielākajai daļai cilvēku fiziskās aktivitātes ir drošas un veselīgas arī acu veselības kontekstā. Svarīgākais ir saprātīga pieeja slodzei, pareiza tehnika, elpošana un regulāras acu pārbaudes, ja pastāv paaugstināti riska faktori.

Kādi simptomi pēc slodzes var būt bīstami?

Steidzama oftalmologa pārbaude nepieciešama, ja pēkšņi parādās:

• gaismas zibšņi;
• izteikti “peldoši punkti”;
• pēkšņa redzes miglošanās;
• tumšs aizsegs redzes laukā;
• strauja redzes pasliktināšanās.

Šādi simptomi ne vienmēr nozīmē nopietnu bojājumu, taču tos ignorēt nevajadzētu.

Kāds ir galvenais secinājums?

Internetā bieži sastopami pārspīlēti apgalvojumi, ka smagu svaru celšana “bojā acis”. “No evidence-based” medicīnas viedokļa šāds apgalvojums ir pārāk vienkāršots. Intensīvas slodzes laikā acīs tiešām notiek izmērāmas fizioloģiskas izmaiņas, tomēr lielākajai daļai veselu cilvēku spēka treniņi ir droši. Vislielākā nozīme ir individuāliem riska faktoriem, tehnikai, elpošanai un vispārējam acu veselības stāvoklim.