Vairākas sporta federācijas norāda uz neskaidrībām LNSP lēmumā par finansējumu

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) vērsušās 15 sporta veidu federācijas, norādot uz neskaidrībām Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) lēmumā par finansējumu prioritāri atbalstāmo sporta federāciju programmām.

Vēstuli parakstījušas handbola, kērlinga, kanoe, slidošanas sporta veidu, svarcelšanas, regbija, sērfošanas un SUP, beisbola un softbola, alpīnisma, bobsleja un skeletona, boksa, galda tenisa, paukošanas, badmintona un golfa federācijas. Atbilstoši IZM un biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” (LSFP) valsts budžeta finansējuma sadales kritērijiem 2 760 000 eiro paredzēti prioritāri 20 atbalstāmo sporta federāciju programmām. No šīm 20 federācijām šo vēstuli parakstījusi tikai Latvijas Bobsleja un skeletona federācija.

Federāciju vēstulē norādīts, ka šāds lēmums ir pretrunā ar pamatnostādnēs noteikto rīcības plānu un nav vērtēta šāda lēmuma ietekme attiecībā uz pamatnostādnēs noteiktajiem sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Pēdējos pāris gados neesot notikusi kritēriju pārskatīšana un pilnveidošana ar Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK), LSFP, Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) un Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas (LSSA) iesaisti. Tāpat vēstules autori norāda, ka IZM nav organizējusi tikšanos ar šīm četrām organizācijām un arī Jaunatnes sporta fondu, lai pārrunātu iespējamās izmaiņas 2012.gadā minēto nevalstisko sporta organizāciju vidū panāktajā vienošanās par valsts kapitālsabiedrību ziedojumu sadales principiem.

Šīs federācijas arī vērš uzmanību uz to, ka, ja par pamatu 20 prioritāro sporta veidu noteikšanai ir ņemti LSFP izstrādātie kritēriji, tad pašlaik nav skaidrs, kura gada rādītāj tiek ņemti vērā. LSFP mājaslapā neesot pieejama informācija par 2023.gadā notikušajām valdes sēdēm, un, izvērtējot 2022.gada LSFP valdes sēžu protokolus, varot secināt, ka kritēriji 2023.gadam nav apstiprināti.

Vēstulē arī teikts, ka, tā kā informācija par plānotajām valdes sēdēm netiekot izsūtīta LSFP biedriem, tad neesot iespējams uzzināt, vai 2023.gadā ir organizēta kāda LSFP valdes sēde. Ja tikusi organizēta viena vai vairākas valdes sēdes, tad LSFP biedri neesot informēti par tajās pieņemtajiem lēmumiem.

Šīs federācijas arī norāda uz iespējamo interešu konfliktu LSFP valdē, jo no 11 valdes locekļiem septiņi pārstāv sporta federācijas, kas ir iekļautas starp 20 prioritāri atbalstāmajiem sporta veidiem, kas ir nosaukti publiskajā telpā. Tādējādi šo federāciju ieskatā būtu jāvērtē, vai LSFP kritēriji nav pielāgoti atsevišķu federāciju vajadzībām. Vēstulē arī norādīts, ka IZM mājaslapā arī nav publicēts neviens no 2023.gadā notikušo LNSP sēžu protokoliem, kas ļautu federācijām gūt priekšstatu par pieņemto lēmumu virzību.

Vēstuli parakstījušās federācijas arī aicina IZM jebkuras izmaiņas sporta organizāciju finansēšanas kārtībā no valsts budžeta līdzekļiem nostiprināt normatīvajos aktos, nevis pieņemt ar necaurskatāmiem, apšaubāmiem lēmumiem. Tāpat ministrija tiek lūgta sekot “Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam” noteiktajam rīcības plānam un rīkoties atbildīgi, lai tiktu sasniegti pamatnostādnēs norādītie sasniedzamie kritēriji.

Plānots, ka šo finansējumu, nepārsniedzot 200 000 eiro katrai, saņems Latvijas Futbola federācija, Latvijas Vieglatlētikas savienība, Latvijas Volejbola federācija, Latvijas Basketbola savienība, Latvijas Hokeja federācija, Latvijas Riteņbraukšanas federācija, Latvijas Kamaniņu sporta federācija, Latvijas Orientēšanās federācija, Latvijas Motosporta federācija, Latvijas Florbola savienība, Latvijas Šaušanas federācija, Latvijas Automobiļu federācija, Tenisa savienība, Latvijas Peldēšanas federācija, Latvijas Sporta deju federācija, Latvijas Šaha federācija, Latvijas Slēpošanas federācija, Latvijas Dambretes federācija, Latvijas Jātnieku federācija, kā arī Latvijas Bobsleja un Skeletona federācija.