Verpakovskis: Mums uzaugusi futbolistu paaudze, kas baidās apspēlēt

Latvijas futbola leģenda Māris Verpakovskis intervijā “Sporta Avīzei” dalījies iespaidiem par to, kāda ir pašreizējā futbolistu paaudze Latvijas izlasē, kādas ir problēmas spēlētāju sagatavotībā un vispār pašmāju futbola sistēmā. Bijušais futbolists tagad ir “Liepāja/Mogo” kluba prezidents, kā arī LFF Valdes loceklis.

“Izlases kontekstā situācija, protams, ir bēdīga. Bet kāpēc tad īsti ir tas viedoklis, ka esam pilnīgā pakaļā? Visus šos gadus, cik vien esmu federācijā kā funkcionārs, visu laiku tiek pozicionēts, ka Latvijas futbols ir tikai izlase. Manuprāt, tā ir kļūda. Un kļūda no federācijas puses komunikācijā ar līdzjutējiem. Netiek paskaidrots, ka izlase nav viss Latvijas futbols. Var taču akcentēt arī to, ka mums ir, piemēram, diezgan kvalitatīvs Latvijas futbola čempionāts,” saka “Liepāja/Mogo” prezidents Verpakovskis, kurš ir ieinteresēts SynotTip virslīgas parādīšanā labākā gaismā.

Tai pat laikā viņš neslēpj, ka izlases spēlētāju līmenis negatīvi iespaido visu Latvijas futbola prestižu, arī klubu līmenī. “Uzskatu, ka ir kļūdas arī tagad jauniešu izlasēs. Es nezinu, kāpēc tā ir noticis, bet mums ir uzaugusi tāda futbolistu paaudze – un tas nav šogad vai pērn, tas bija arī, kad es aizvadīju pēdējos gadus izlasē –, kura baidās uzņemties atbildību, kura baidās apvest viens pret vienu. Mums ir futbolisti, kuri baidās no bumbas, jo bez tās ir mazāk iespēju kļūdīties. Tas droši vien ir nācis no jaunatnes izlasēm vai klubu treneriem. Bet tā ir problēma – apvest spēlētāju, ņemt uz sevi iniciatīvu… Jā, varam jau teikt, ka neesam stipra izlase un ka mums tas arī nebūtu jādara, bet tad es redzu, ka, piemēram, tās pašas Fēru salu, Luksemburgas, Lihtenšteinas izlases nebaidās spēlēt futbolu. Jā, viņi kļūdās, bet viņi spēlē. Viņi mēģina spēlēt futbolu. Mums diemžēl tā nav. Protams, ir izņēmumi, nevēlos to attiecināt uz visiem mūsu spēlētājiem, bet lielākā daļa dodas laukumā, un ar neapbruņotu aci redzams, ka tās viņiem ir mocības. Viņu galvenais mērķis laukumā ir nekļūdīties – tāda sajūta paliek.”

Tāpat Verpakovskis atklāja, ka gados jaunajiem futbolistiem trūkst motivācijas sasniegt augstāku līmeni. Gan tāpēc, ka viņi nav pietiekami mērķtiecīgi, gan tāpēc, ka virslīgas klubi leģionāru limita dēļ spēj piedāvāt futbolistiem pietiekami komfortablus apstākļus arī tepat uz vietas Latvijā. “Kad mēs augām, man liekas, ka tas mums vairāk interesēja (iesmejas). Bija kārdinājums aiziet uz naktsklubu, varbūt iedzert kādu aliņu un aiziet meitenēs. Es pat neteiktu, ka šī paaudze būtu neprofesionāla, ka viņi negatavotos spēlēm, aizietu piedzerties klubā. Nē! Es redzu, ka viņiem ir cits azarts, citas intereses dzīvē un, kas galvenais, motivācijas līmenis kļūt par labu futbolistu ir daudz zemāks. Tā attieksme apmēram ir tāda – ja sanāks, labi, ja nesanāks, iešu strādāt. Nav tā, ka ies un grauzīs zemi, ka par katru cenu pierādīs, ka ir labākais. Sēž puisis mājās, spēlē PlayStation, tad pēkšņi attopas, ka jāiet patrenēties futbolā. Ja būs labs garastāvoklis, labi trenēsies. Ja būs slikts, treniņā laidīs luni. Tā ir šobrīd galvenā problēma.”

Verpakovskis atklāja, ka pagājušajā sezonā viņa komandas “Liepāja/Mogo” viesspēlētājs no Argentīnas Lionels Strumija bija gatavs doties laukumā pat ar lauztu kaulu, jo viņš gribēja cīnīties un nosargāt vietu sastāvā, turpretim vietējie futbolisti mēdz prasīt maiņu pat pēc kājas saraušanas krampī. Turklāt Latvijas futbolisti neesot gatavi pieņemt kritiku. “Diemžēl lielākā daļa no mūsu jaunās paaudzes pēc kritikas saņemšanas nokar degunus un uzmet lūpu. Pasaka: „Viņš uz mani kliedza, es nejūtos komfortabli, es tad labāk eju strādāt vai pie dublieriem.” Viņi nav gatavi kritikai, to uztver ļoti asi. Ir ļoti grūti izspiest no viņiem maksimumu, ja pat īsti nedrīksti pateikt kādu skarbāku vārdu, jo, redz, mūsdienās nav pieņemts tā darīt. Arī treneriem un klubuvadītājiem ir ļoti grūti atrast zelta vidusceļu, kas uzturētu spēlētāju motivāciju augstā līmenī, bet neliktu padoties.”

Visu interviju ar Māris Verpakovski lasiet “Sporta Avīzes” marta numurā. “Liepāja/Mogo” prezidents stāsta arī par LFF Valdes funkcijām un lomu pašmāju futbola attīstībā, par problēmām Latvijas jaunatnes izlasēs, kā arī par lietām, ko Latvijā varētu aizgūt no Islandes veiksmīgā piemēra, lai mūsu futbols atkal pieredzētu uzplaukumu.

Izmantotie resursi: “Sporta Avīzes” marta numurs