Verpakovskis nav nodevējs: Lai “Liepāja” vārētu izdzīvot, Māris ieķīlājis savu Jūrmalas māju

Latvijas futbola izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs Māris Verpakovskis pēc četrām sezonām un divām trofejām, tostarp čempiontitula 2015. gadā, pie Virslīgas kluba “Liepāja/Mogo” vadības grožiem nolēmis pagaidām nezināmā amatā pārcelties uz kādu no Rīgas futbola klubiem.

Par iemesliem šādam solim spekulēts daudz, kā vienu no tiem minot arī uzņēmēja Oļega Hromova ienākšana Liepājas klubā un viņa kļūšanu par vienīgo noteicēju stratēģisku lēmumu pieņemšanā. Verpakovska līdzgaitnieks futbola klubā “Liepāja/Mogo” Olafs Saulriets pieļauj, ka tā varētu būt, bet arī norāda, ka šādas pārmaiņas ir loģiskas, jo tas ir pašsaprotami, ka cilvēks, kurš iegulda klubā savus līdzekļus, vēlas sev noteiktu ietekmi.
Finanšu līdzekļi Kurzemes klubam ir bijuši ļoti nepieciešami, jo komandas pastāvēšanas pirmajās trīs, ja ne visās četrās sezonās tas regulāri saskāries ar finansiālām grūtībām.

“Gribas pajautāt – vai lielie kritizētāji var iedomāties, ka divus gadus mēs ņēmām bankā kredītlīniju par lielu naudu, lai varētu nodrošināt kluba pastāvēšanu un kā nodrošinājumu tam Māris lika ķīlā savu Jūrmalas māju? Katru gadu ap aprīli – maiju mēs ar Māri naktīs negulējām, jo tas bija brīdis, kad beidzās garantētā nauda no sponsoriem, atbalstītājiem un pilsētas. Bija jādomā, kā klubam izdzīvot līdz sezonas beigām. Katru gadu tajā laikā, ņemot vērā, ka gada beigās bija garantētā UEFA dotācija par iekļūšanu Eirokausos, bankā tika ņemta kredītlīnija. Šādas krīzes apstākļos, saprotot to, ka aizmugurē nav lielas naudas, ir šausmīgi smagi.”

“Matemātika ir diezgan vienkārša. Ja kluba budžets ir tuvu pie 700 – 800 tūkstošiem eiro, tad ir redzams tas mīnuss, kas tiek aizlāpīts ar Eirokausu naudu. Katru gadu tu veido prezentācijas, kā tiks strādāts ar atbalstītājiem, bet katru gadu tu aizvien vairāk aplauzies, saprotot, ka Latvijas sportā nav milzīgas naudas atbalstīšanai. Katru gadu esi uz naža asmens un saproti – ja neiekļūsti Eirokausos, tad klubs bankrotēs vai cīnīsies pa apakšgalu un mēģinās noturēties virslīgā,” Latvijas futbola skarbo realitāti iezīmē Saulrietis.

Stabila finansējuma trūkuma apstākļos nebūtu brīnums, ja cilvēki agrāk vai vēlāk vienkārši nogurtu no šādas spriedzes un no nepārtrauktas cīņas. Tomēr O. Saulriets nedomā, ka Verpakovska aiziešanas lēmuma pamatā ir iepriekšējo gadu grūtības: “Māra solis nav padošanās, jo šobrīd situācija ir tieši pretēja. Oļega Hramova ienākšana klubā bija labs brīdis, jo līdz ar to klubam parādījās jaunas perspektīvas. Labā ziņa ir tā, ka Māris un Oļegs šķīrās bez negācijām.”

Izmantotie resursi: “Kurzemes Vārds”