Māris Verpakovskis | Foto: Sanita Ieva Sparāne/RFS
No pagājušā gada marta līdz janvāra pēdējai nedēļai – tieši tik ilgi ritēja RFS “maģiskā sezona”, kurā izdevās izcīnīt Latvijas futbola virslīgas titulu, Latvijas kausu, kā arī nodrošināt dalību UEFA Eiropas līgā. Lai atskatītos uz pieredzēto tieši Eiropas līgā, kur RFS pārrakstīja Latvijas futbola vēsturi, kā arī jau ieskicētu mērķus un plānus pirms gaidāmās sezonas, portāls “Sportazinas.com” uz sarunu aicināja RFS ģenerāldirektoru Māri Verpakovski.
“Protams, mazliet žēl, ka nenoslēdzām pamatturnīru ar patīkamām emocijām, noteikti gribējās no Eiropas līgas atvadīties vismaz ar kādu punktiņu vai uzvaru,” par UEFA EL noslēdzošo spēli pret savu kādreizējo komandu Kijivas “Dynamo” sacīja Verpakovskis. “Būtu bijis daudz patīkamāk noslēgt visu ar tādu uzvaru kā pret “Ajax”, bet kopumā domāju, ka emocijas pēc šīs pēdējās spēles aizmirsīsies un paliks labi padarīta darba sajūta pēc visas šīs Eirokausu sezonas, kur mēs sasniedzām lielisku rezultātu – kā nekā iekļuvām Eiropas līgā un dabūjām piecus punktus. Arī pārsteidzām ar rezultātiem pret tādiem grandiem kā “Galatasaray”, “Anderlecht” un “Ajax”.”
Viens no RFS līderiem Roberts Savaļnieks pēc mača pret “Dynamo” izteicās, ka, ja pirms Eiropas līgas sezonas sākuma komanda izcīnīs piecus punktus, tad ar to labprāt samierinātos. “Laikam piekritīšu Robertam. Skaidrs, ka brīdī, kad iekļuvām [Eiropas līgas pamatturnīrā], mēs īsti nesapratām, kur esam nonākuši, jo pretī nāca tādi grandi un tādā līmenī mēs vēl nebijām spēlējuši. Tobrīd bija grūti prognozēt, vai mēs tiksim pie kāda punkta vai vispār spēsim gūt kādus vārtus, tādēļ es arī būtu bijis mierā, ja mums kāds piedāvātu šos piecus punktus. Tagad atskatoties atpakaļ, šķiet, ka jā… Dažās spēlēs varējām aizķert vēl kādu punktu un beigās tabulā mēs arī būtu mazliet augstāk. Protams, varēja arī būt sliktāk, tāpēc tik un tā domāju, ka šis ir labs rezultāts un būtu grēks par to sūdzēties,” secināja Verpakovskis.
RFS atkal varonīgi cīnās, taču UEFA Eiropas līgu noslēdz ar neveiksmi
Bet kādā veidā RFS spēja izcīnīt punktus pret vairākiem Eiropas futbola grandiem, bet citos mačos palika tukšā? “Grūti pateikt,” skaidrojumu centās rast Verpakovskis. “Mēs šo – būtībā fenomenu – apspriedām ar treneri, jo arī pirms diviem gadiem Konferences līgā spējām nospēlēt neizšķirti izbraukumā ar “Fiorentina”, kā arī mājās pret “Basaksehir”, bet pret “Hearts”, kas šķita kā komanda, ar kuru mēs varētu pacīnīties, mēs punktus nespējām paņemt. Šogad bija līdzīgi, jo likās, ka Kijivas “Dynamo”, rumāņi [FCSB] un tie paši “Maccabi” varētu mums būt pa spēkam… Jāizdara secinājumi. Protams, priecē, ka pret daudz augstāka līmeņa klubiem mēs spējam aizķerties, vēl tikai jāatrod recepte, kā paņemt punktus pret mūsu ranga vai nedaudz augstāka līmeņa komandām. Ja tādās spēlēs dabūtu punktus, tad jau būtu pavisam labi.”
“Noteikti varēja just, ka, nokļūstot Eiropas līgā, mums daudziem spēlētājiem jau bija pieredze Eirokausos un ir pārliecība par saviem spēkiem,” 2022. gada Konferences līgas sezonas nozīmi uzsvēra Verpakovskis. “Varbūt izņemot pirmo spēli Rumānijā [pret FCSB], kas mums izvērtās neveiksmīga, puišiem nebija tāda bijība spēlēt lielos stadionos pret lieliem pretiniekiem. Mums bija pārliecība, ka, spēlējot ar jebkuru pretinieku, varam izcīnīt punktus un gūt uzvaras, kas ļoti priecēja. Domāju, ka šī pieredze ir ļoti nenovērtējama, ir ļoti svarīgi spēlēt šāda līmeņa mačos, tāpēc ļoti ceru, ka arī šogad mums izdosies pacīnīties par dalību līgas fāzē Konferences līgā vai arī Eiropas līgā un džekiem pārliecība par saviem spēkiem būs tikai augusi.”
Verpakovskis vienlaikus atklāja, ka spēlēšana Eiropas pēc spēka otrajā klubu turnīrā nav strauji palielinājusi apetīti. “Ir vēl par agru mūs nosaukt par Eiropas līgas līmeņa komandu, ka mums tur katru gadu vajadzētu spēlēt. Redzam, kādas tur ir komandas, un mums vēl ir mazliet jāpaaugas. Mēs pavisam noteikti būsim priecīgi ar dalību Konferences līgas pamatturnīrā, kas šogad būs viens no mūsu galvenajiem mērķiem – ja izdosies kaut kas vairāk, tas būs skaisti,” atzina Latvijas futbola leģenda.
Kazakevičs: Ticu, ka tuvākajā nākotnē Latvijas čempione katru otro-trešo gadu spēlēs KL pamatturnīrā
RFS aizvadītā sezona Eiropas līgā nebija gluži kā rožu lauks, jo komanda gan neilgi pirms pamatturnīra sākuma, gan līgas fāzes laikā veselības problēmu dēļ pazaudēja vairākus spēlētājus. “Jā, diemžēl traumas mūs nesaudzēja, tādēļ mums bija diezgan limitētas sastāva variēšanas iespējas. Trenerim nebija rocības pastiprināt spēli vai mainīt taktisko zīmējumu. Dažās spēlēs mums vispār uz soliņa bija tikai divi vai trīs spēlētāji, kuri varēja iziet laukumā…”
“Divi lielākie zaudējumi, protams, bija Emersons un [Ismaels] Diomandē – tie bija divi no mūsu bīstamākajiem pamatsastāva spēlētājiem uzbrukumā un šos zaudējumus bija grūti aizvietot,” stāstīja Verpakovskis. Kaut kādā brīdī [Petrs] Marešs bija izkritis, arī [Darko] Lemajičs nespēlēja, taču pieteikums UEFA spēlēm [Eirokausu pamatturnīros] jau ir jāaizsūta septembra sākumā un to mainīt nevar mainīt līdz pat janvāra pēdējām spēlēm [pamatturnīra beigām]. Dažās spēlēs šīs problēmas ar sastāvu tiešām izjutām.”
Verpakovskis sarunā ar “Sportazinas.com” arī ieskicēja sastāva aprises pirms gaidāmās sezonas, ko var lasīt rakstā ŠEIT. Viņš gan norādīja, ka problēmas ar spēlētāju veselību neietekmēs sastāva komplektāciju pirms gaidāmās sezonas. “Mums jau bija pieredze no Konferences līgas, kur mēs cīnījāmies trīs frontēs [virslīgā, kausa izcīņā un KL grupu turnīrā]. Šogad mēs zinājām, ka sastāva dziļums mums būs vajadzīgs un principā mēs ļoti labi ar to tikām galā. Kā jau redzējāt, Latvijas kausā mēs būtībā spēlējām ar tādu kā rotācijas sastāvu un daudzi spēlētāji, kas spēlēja Eiropas līgā, kausa mačos spēlēja maz, nāca tikai uz maiņu,” atgādināja Verpakovskis.
RFS vēsturiskās sezonas beigas – Verpakovskis ieskicē sastāva aprises
“Mēs Latvijas kausu tāpat izcīnījām un puiši, kas virslīgā vai Eirokausos spēlēja mazāk, sevi ļoti labi parādīja. Problēma jau ir tāda, ka nevari uzminēt, kurš izlidos vai neizlidos ārā uz Eirokausu spēlēm. Virslīgā un kausā ar visu ļoti labi tikām galā, abos turnīros uzvarējām, kā arī iekļuvām Eiropas līgā. Tāpēc domāju, ka no tā gada, kad bijām Konferences līgā, bet neizcīnījām čempiontitulu un kausu, bijām izdarījuši secinājumus, jo mums pietika spēka cīnīties visās trīs frontēs, tikai vienīgā problēma bija ar to, ka Eirokausu pieteikumu nevar pamainīt un uzminēt, kurš salūzīs vai ne, ir diezgan neiespējami.”
Līdzīgi kā ar sastāvu, arī RFS treneru korpusā pārmaiņas, visdrīzāk, nenotiks un komandu turpinās vadīt Viktors Morozs, ar kuru pirms pāris mēnešiem tika pagarināts līgums līdz 2027. gada beigām. Lai gan RFS ar rezultātiem Eiropas līgā pārsteidza visus, noprotams, ka pats Morozs ūdeņus treneru tirgū nav sašūpinājis. “Cik es zinu, tad šobrīd [interese no citiem klubiem par Morozu] nav, viņš pats arī neko nav teicis. No mūsu skatpunkta jāsaka paldies Dievam, ka nav nekāda interese, jo mēs, protams, esam ļoti apmierināti un šobrīd Viktoru nekur negribētu laist prom. Varbūt viņam tas jājautā, bet cik man zināms, tad nekādi oficiāli piedāvājumi nav bijuši,” atklāja RFS ģenerāldirektors.
RFS vienojusies ar Morozu par jaunu ilgtermiņa līgumu
“Spilgtākais moments… Šogad spilgto brīžu tiešām bija ļoti daudz, jau sākot ar spēli Frankfurtē pret “Eintracht”, kur gan minimāli zaudējām, bet sniegums un spēle man patika vislabāk. Zinu, ka nav skaistu zaudējumu, taču tur parādītais, spēlējot pret viņiem kā līdzīgs ar līdzīgu… Mazliet nepaveicās. Divreiz trāpījām pa stabu un pārliktni, bijām tuvu vārtu gūšanai un neizšķirta panākšanai. Protams, arī izcīnītā uzvara mājās pret “Ajax” – pilnā stadionā pirmā Latvijas kluba uzvara Eirokausu pamatturnīrā. Tāpat uzvara Latvijas kausā, kur ceturtdaļfinālā, pusfinālā un finālā principā spēlējām ar rotācijas sastāvu – tas arī deva ļoti spilgtas un patīkamas emocijas,” atcerējās RFS ģenerāldirekotrs.

RFS pēc triumfa Latvijas kausā | Foto: Sanita Ieva Sparāne
Interesanti, ka spilgtāko brīžu topā Verpakovskis neiekļāva spēli Kiprā pret Nikosijas APOEL, kur izdevās kvalificēties Eiropas līgas pamatturnīram. “Pirms mača Kiprā jau bijām garantējuši dalību Eiropas līgā vai, sliktākajā gadījumā, Konferences līgā, tāpēc varbūt tās emocijas nebija tādas, kādas tās bija pirms diviem gadiem, kad spēlējām pret “Linfield” un pirmo reizi vēsturē varējām iekļūt pamatturnīrā,” skaidroja Verpakovskis. “Toreiz mums patiešām grūti gāja un uzvarējām 11 metru sitienos, tādēļ nevar salīdzināt, kādas bija emocijas Ziemeļīrijā un šoreiz Kiprā, kur jau mums bija garantēta vieta Eirokausos. Protams, Eiropas līga bija patīkams bonuss, pret APOEL bija emocionāla spēle, pēdējā minūtē ielaidām vārtus un tāpat izcīnījām uzvaru. Ja būtu jāsarindo, tad to varbūt arī varbūt ieliktu TOP 5 sezonas spēlēs, taču spilgtākas bija tās spēles, kuras iepriekš nosaucu.”
Lai gan RFS sezona ritēja vairāk nekā desmit mēnešus, laiks atpūtai ir pavisam maz, jo jau martā sāksies jaunā virslīgas sezona. Neskatoties uz to, ka vairāki pamatsastāva futbolisti šajos desmit mēnešos arī nepārtraukti piedalījušies spēlēs, RFS plāns ir sākt sezonu kaujas sastāvā.
“Vairāk nekādas papildu atpūtas nebūs. Pēc “Dynamo” spēles spēlētājiem bija iedotas četras, piecas brīvdienas, un tas principā arī ir viss. Otrdien mums [vēl Latvijā] būs pirmais treniņš pēc šīs mazās atpūtas, bet trešdien jau dosimies uz Turciju, kur sāksies pilnvērtīga gatavošanās virslīgas sezonai. Eiropas līga ir jāaizmirst un visi džeki jau gatavojas nākamajai sezonai. Nebūs kaut kādas sastāva rotācijas – jau no sezonas sākuma spēlēsim ar spēcīgāko sastāvu, kas pārsvarā spēlēja Eiropas līgā. Visi gatavosies virslīgas sezonai un nekāds speciālais grafiks vairāk viņiem [Eiropas līgā spēlējušajiem] nebūs,” plānu ieskicēja Verpakovskis.
“Kas tālāk? Čempionu līga! To gan ir ļoti grūti sasniegt, varbūt tikai ar kaut kādām sakritībām, ja mums ļoti paveicas ar izlozi un varbūt izdodas uzvarēt kādu spēcīgāku pretinieku. Mēs gan saprotam, ka Čempionu līga šobrīd attālinās un tur iekļūt ir arvien grūtāk un grūtāk, jo lielajām komandām un lielajiem čempionātiem budžeti aug,” sākotnēji ambiciozs, bet pēcāk nedaudz piezemētāks par nākotnes mērķiem bija Verpakovskis.
“Jau būsim ļoti priecīgi, ja izdosies sasniegt ko līdzīgu kā aizvadītajā sezonā [proti, iekļūšanu Eiropas līgā], taču nākamais solis varētu Eirokausu pamatturnīrā iekļūt TOP 24, lai piedalītos “play-off” spēlēs pavasarī, ko arī nevienam Latvijas klubam vēl nav izdevies izdarīt. Tas, manuprāt, ir visai reāli sasniedzams mērķis, uz ko tiekties – ja to izdarītu, tad RFS vārds atkal tiktu ierakstīts vēsturē, kas būtu ļoti skaisti.”
Uzvaras vārtu autors Marhijevs: RFS ir cienīga spēlēt Eiropas līgā un kādu dienu… varbūt arī Čempionu līgā