VIDEO: Latvijai disciplīnas problēmas un zaudējums Čehijai

03/05/2015 07:40
Nokopēts

Latvijas hokeja izlase, veiksmīgi aizvadot cīņas sākumu, savā otrajā pasaules čempionāta spēlē sestdien ar 2:4 (1:0, 1:3, 0:1) tomēr piekāpās mājiniecei Čehijai.

Latvijas izlases labā vārtus šajā mačā guva tās kapteinis Kaspars Daugaviņš un Miķelis Rēdlihs. Tikmēr Čehijas izlases rindās izcēlās Mihals Jordans, Jans Kovāržs, leģendārais Jaromirs Jāgrs un Jakubs Vorāčeks.

Abu komandu mačs iesākās ar ātru un aizraujošu hokeju, kura laikā Latvija pat pamanījās gūt vārtus. Tiesa, tie netika ieskaitīti, jo brīdi pirms tam Guntis Galviņš bija veicis spēka paņēmienu pret Jakubu Klepišu, kā rezultātā pretinieks palika guļam uz ledus. Tā iemesla dēļ spēle tika pārtraukta, bet vārti ieskaitīti netika. Latvija turpināja uzbrukt uz Čehijas valstsvienības vārtiem, metienus veicot M.Rēdliham un Laurim Dārziņam. Pēcāk jau atguvās Čehija – no lieliskas pozīcijas metienu uz Edgara Masaļska sargātajiem vārtiem veica Jāgrs, taču vārtus gūt viņš nespēja.

Pirmās trešdaļas vidū iniciatīva jau piederēja Čehijai, kas vairākkārt apdraudēja Latvijas vārtus, taču tieši Jāgrs nopelnīja šī mača pirmo noraidījumu, ko izdevās izmantot, jo lielisku izgājienu uz vārtiem veica Daugaviņš, ar nūjas neērto pusi pārspējot mājinieku vārtsargu Aleksandru Salāku. Tādejādi Latvijas valstsvienības kapteinis guva jau savus otros vārtus šajā turnīrā. Neilgu brīdi vēlāk Latvijas hokejisti tika pie vēl vienas iespējas spēlēt vairākumā, kas gan palika neizmantots.

Jau otrās trešdaļas sākumā Čehijai izdevās izlīdzināt cīņas rezultātu, kad ar metienu no zilās līnijas nosegto Masaļski pārspēja Jordans, izceļoties 23.minūtē. Tiesa, līdz Latvijas atbildei nebija ilgi jāgaida, jo minūti vēlāk Salāku pārspēja M.Rēdlihs. Pēc šī vārtu guvuma mājinieki nolēma mainīt vārtsargu – nu Čehijas valstsvienības vārtos stājās Nacionālās hokeja līgas (NHL) klubā Vinipegas “Jets” spēlējošais Ondržejs Pavelecs. Pēcāk noraidījumu saņēma Māris Jass, ko Čehija arī izmantoja, kad vairākumu 25.minūtē realizēja Kovāržs.

Turpinājumā Čehijai piederēja pārsvars, turklāt Latvija nopelnīja noraidījumus – vispirms uz sodīto soliņa sēdās Andris Džeriņš, bet neilgu brīdi vēlāk 5+20 minūšu sodu saņēma Kristaps Sotnieks, tāpēc šī spēle viņam bija beigusies priekšlaicīgi. Lielo vairākumu Čehijai izmantot neizdevās, bet tā ilgu laiku varēja spēlēt piecatā pret četriem Latvijas hokejistiem. To mājinieki izmantoja, kad vārtus guva Jāgrs, bet arī turpmākajās minūtēs Sotnieka soda dēļ viņi varēja spēlēt vairākumā, taču Latvijas vārtos lielisks bija Masaļskis, vairākkārt efektīgi glābjot komandu no vārtu zaudējuma. Trešdaļas izskaņā lieliska iespēja bija Mārtiņam Cipulim, kurš negaidīti nonāca viens pret Pavelecu, taču latvieša metiens bija garām vārtiem.

Tikai 43 sekundes līdz perioda beigām Daugaviņš izprovocēja pretinieku uz noteikumu pārkāpumu, taču vismaz otrajā trešdaļā viena hokejista pārsvars tā arī palika neizmantots.

Latvijas hokejistiem trešajā perioda sākumā vairākumu izmantot tā arī neizdevās, bet turpinājumā tā nopelnīja vairākus noraidījumus. Vispirms gan ļoti rupji pie saviem vārtiem kļūdījās Māris Jass, kas pretiniekiem ļāva izpildīt bīstamu metienu pa Masaļska vārtiem, ar ko gan vārtsargs tika galā. Pēcāk divu minūšu noraidījumu nopelnīja Koba Jass, bet neilgu brīdi vēlāk divas minūtes nopelnīja arī Krišjānis Rēdlihs, kas Latvijai vairāk nekā minūti lika spēlēt trijatā pret pieciem. Šāds cīņas pagrieziens nāca par labu Čehijai, jo 46.minūtē Vorāčeks izvirzīja mājiniekus vadībā jau ar 4:2. Pēcāk abas komandas sāka spēlēt mierīgāk un bīstamu epizožu pie vārtiem bija mazāk.

Pamatlaika izskaņā Ondržejs Ņemecs pret Daugaviņu nospēlēja ar augsti paceltu nūju, kas Latvijai ļāva divas minūtes spēlēt vairākumā. Tas gan tika aizvadīts visai blāvi un izmantots netika. Kopumā cīņas beigas tika aizvadītas mierīgā gaisotnē, Latvijai tā arī nespējot radīt reālus draudus viesu vārtiem.

Latvijas izlases rindās par labāko šajā mačā tika nosaukts vārtsargs Masaļskis, kamēr Čehijai šo godu izpelnījās Jāgrs.

Jau vēstīts, ka Latvija piektdien šī gada pasaules čempionāta pirmajā spēlē ar 1:6 piekāpās olimpiskajai čempionei Kanādai, kamēr Čehija spraigā cīņā ar 5:6 pēcspēles metienu sērijā zaudēja Zviedrijai.

Pirms tam sestdien A apakšgrupas ietvaros Austrija pēcspēles metienu sērijā ar 4:3 apspēlēja Šveici, bet Vācija spēles izskaņā ar 2:1 pieveica Franciju.

Par A apakšgrupas līderi tagad kļuvusi Čehija, kam četri punkti divās spēlēs, bet pie trim vienā mačā tikušas Kanāda un Vācija. Divi punkti ir Zviedrijai un Austrijai, bet pie viena punkta tikusi Šveice, kas tai dod sesto vietu grupā. Tikmēr bez punktiem ir Francija un Latvija.

Nākamo cīņu Latvijas izlase šajā pasaules čempionātā aizvadīs pirmdien, kad tiksies ar Zviedriju, bet pēc tam gaidāmas cīņas ar Šveici, Vāciju, Austriju un Franciju.

Gatavojoties pasaules čempionātam, Latvijas izlase Eiropas Hokeja izaicinājuma (EHC) pārbaudes spēļu turnīru noslēdza 11.vietā 12 komandu konkurencē.

Astoņās EHC spēlēs Latvijas valstsvienība izcīnīja trīs uzvaras un piecas reizes cieta zaudējumu.

Čehijas valstsvienības sastāvā šajā pasaules čempionātā iekļauts arī leģendārais Jaromirs Jāgrs, kurš piektdien pret Zviedriju izcēlās ar gūtiem vārtiem. Vēl pērn pēc pasaules čempionāta Minskā pašlaik 43 gadus vecais uzbrucējs paziņoja par karjeras beigām valstsvienībā, taču pēcāk nolēma atgriezties.

Čehijas izlases sastāvu šajā pasaules čempionātā veido septiņi hokejisti no Nacionālās hokeja līgas (NHL), bet individuāli vissekmīgāk klājies vienam no Filadelfijas “Flyers” līderiem uzbrucējam Jakubam Vorāčekam, kurš 82 spēļu laikā pamanījās gūt 22 vārtus un veikt 59 rezultatīvas piespēles. Savukārt Kontinentālo hokeja līgu (KHL) Čehijas sastāvā pārstāv deviņi spēlētāji.

Pasaules čempionātā startējošās 16 komandas sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei apakšgrupas sacensībās garantē septiņas spēles. Pēc viena apļa grupu spēlēm, kas ilgs no 1. līdz 12.maijam, katras apakšgrupas četras labākās komandas ceturtdaļfinālā turpinās cīņu par medaļām, bet turnīra divas vājākās komandas būs spiestas pamest augstāko divīziju. Viņu vietā nākamajā gadā nāks Kazahstāna un Ungārija, kas augstākajā divīzijā atgriezīsies pēc septiņu gadu pārtraukuma.

Latvijas izlase pasaules čempionātā spēlē Prāgā, kur tiks aizvadītas arī izšķirošās cīņas, bet otra apakšgrupa spēkosies Ostravā.

Pasaules čempionāts pēc 11 gadu pārtraukuma atgriezies Čehijā. 2004.gadā turnīrā, kas arī norisinājās Prāgā un Ostravā, triumfēja Kanādas hokejisti, kuri finālmačā ar 5:3 pārspēja zviedrus.

Latvijas valstsvienība spēcīgāko izlašu sabiedrībā startē jau 19.gadu pēc kārtas.

Kā zināms, jau pēc šī gada pasaules čempionāta kļūs zināmas astoņas komandas, kas kvalificēsies Phjončhanas olimpiskajām spēlēm. Tā kā Latvija pašlaik pasaules rangā ieņem devīto vietu, lai izvairītos no olimpiskās atlases, nepieciešams meistarsacīkstēs būt četras vietas augstāk par Slovākiju vai piecas vietas virs Šveices.

Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) rangā pašlaik pirmās astoņas vietas ieņem Zviedrija, Somija, Krievija, Kanāda, ASV, Čehija, Šveice un Slovākija, bet Latvija atrodas devītajā pozīcijā. Savukārt uzreiz aiz Latvijas seko Norvēģija, Baltkrievija un Francija.

Šajā čempionātā tiesā 16 galvenie tiesneši un 16 līnijtiesneši. Visvairāk soģi ir no Zviedrijas un Čehijas – pa pieciem no katras valsts. Uz pasaules čempionātu devies arī igauņu līnijtiesnesis Antons Semjonovs.

Starp tiesnešiem iekļauts arī bēdīgi slavenais čehu arbitrs Vladimirs Šindlers, kurš Latvijas hokejistiem labā atmiņā palicis no 2005.gada pasaules čempionāta, kad Latvijas valstsvienība ar rezultātu 1:3 zaudēja ASV izlasei. Toreiz Šindlers spēles laikā neieskaitīja divus Latvijas izlases gūtos vārtus, lai gan ripa pusotras minūtes laikā divas reizes acīmredzami šķērsoja vārtu līniju.

Šobrīd izlases rīcībā ir 26 spēlētāji, turklāt vienība joprojām saglabā cerības arī uz Ziemeļamerikā esošo vārtsargu Kristeru Gudļevski, kuram noslēgusies sezona Amerikas Hokeja līgā (AHL). Tikmēr kļuvis skaidrs, ka komandai nepievienosies NHL komandas Vankūveras “Canucks” uzbrucējs Ronalds Ķēniņš, kurš iedzīvojies ceļgala savainojumā.

Pasaules čempionātā debiju šogad piedzīvo aizsargs Maksims Širokovs, uzbrucēji Rodrigo Ābols, Ņikita Jevpalovs, Gunārs Skvorcovs, Lauris Bajaruns, kā arī vārtsargs Jānis Kalniņš.

Šis Aleksandram Beļavskim ir pirmais pasaules čempionāts pie Latvijas valstsvienības stūres kā galvenajam trenerim. Sākotnēji Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans pavēstīja, ka speciālists izlases treneris pēc Teda Nolana tiks meklēts Eiropā, kā arī, “domājot par nākotni”, treneru kolektīvā varētu tikt piesaistīts Beļavskis, bet vēlāk jau viņš kļuva par galveno treneri, kā vēl vienam pretendentam publiski parādoties vien Latvijā labi zināmajam slovākam Jūliusam Šupleram.

Beļavskis Latvijas izlases rindās spēlēja sešos pasaules čempionātos, kopumā valstsvienībā aizvadot 104 spēles, kurās guva 47 vārtus un veica 48 rezultatīvas piespēles. Zīmīgi, ka trenera statusā viņam pirmais nopietnais darbs bija tieši Latvijas izlasē, kad speciālists 2004.gada pasaules čempionātā bija zviedra Kurta Linstrēma palīgs, turklāt toreiz meistarsacīkstes Latvijas izlase aizvadīja tieši Prāgā un “O2” arēnā, kur sacentīsies arī šogad.

Kā zināms, Latvijas izlase netiek uzlūkota kā favorīte arī šajā čempionātā – bukmeikeru kantoris “viensviens.lv” prognozē, ka Latvija apakšgrupā uzvarēs “vienā vai divos” mačos, paliekot sestajā vai septītajā vietā, bet par turnīra galveno favorīti tiek nosaukta Krievija, kurai lielākā konkurente būs Kanāda. Arī “Optibet” un “Olybet” bukmeikeri par galvenajiem pasaules čempionāta favorītiem uzskata Krieviju un Kanādu, bet Latvijas izlasei turnīra noslēgumā dod desmito vietu.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase iekļuva 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā, bet pēdējos četros čempionātos labākais sasniegums ir desmitā vieta, kas iegūta 2012.gadā, bet pērn valstsvienība turnīru otro gadu pēc kārtas noslēdza 11.pozīcijā.

Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš – PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 43 reizes – 27 zelta, deviņas sudraba un septiņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 46 medaļas (24 zelta, 13 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk – Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.

Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, līdz pat 2013.gadam pie medaļām pasaules čempionātos tika tikai septiņas valstis – Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija, taču tad šo kārtību izjauca Šveice. Savukārt vēl šo abu lielvalstu ērā pie medaļām kāda no izlasēm ārpus vadošā septītnieka pēdējo reizi tika vien tālajā 1953.gadā. Arī pērn par pasaules čempioni tika kronēta Krievija, kas finālā apspēlēja Somijas izlasi. Savukārt bronzas godalgas izcīnīja zviedri.

Latvijas hokeja izlases sastāvs dalībai pasaules čempionātā:

vārtsargi – Ervīns Muštukovs (Olborgas “Pirates”, Dānija), Edgars Masaļskis (“Ambri-Piotta”, Šveice), Jānis Kalniņš (Dunaūjvārošas “Acelbikak”, Ungārija);

aizsargi – Kristaps Sotnieks, Oskars Cibuļskis, Krišjānis Rēdlihs, Aleksandrs Jerofejevs (visi – Rīgas “Dinamo”), Māris Jass (Znojmo “Orli”, Čehija), Maksims Širokovs (Martiņī “Red Ice”, Šveice), Guntis Galviņš (Bolcāno “Foxes”, Itālija), Toms Andersons (Trenčīnas “Dukla”, Slovākija);

uzbrucēji – Rodrigo Ābols (“Rīga”), Andris Džeriņš, Mārtiņš Cipulis, Roberts Bukarts, Lauris Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Kaspars Saulietis, Gunārs Skvorcovs, Miks Indrašis (visi – Rīgas “Dinamo”), Koba Jass (Liberecas “Bili Tygri”, Čehija), Lauris Bajaruns (Hersholmas “Rungsted”, Dānija), Jānis Sprukts (“Fribourg-Gotteron”, Šveice), Armands Bērziņš (Bruniko “Val Pusteria”, Itālija), Kaspars Daugaviņš (Maskavas “Dinamo”, Krievija), Ņikita Jevpalovs (Blēnvilas-Buābriānas “Armada”, Kanāda).

Avots: LETA

Foto: Ekrānšāviņš

TOP notikumi
1
X
2
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām