Harijs Vītoliņš (pa labi) | Foto: Maskavas "Spartak"
Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Maskavas “Spartak” galvenā trenera asistents Harijs Vītoliņš sarunā ar Valdi Valteru atskatījās uz aizvadīto sezonu, novērtēja tiesnešu darbu un atklāja, kas katram trenerim būtu jāzina pirms doties strādāt uz Rīgas “Dinamo”.
Pēc tam, kad pasaulē strauji sāka izplatīties koronavīruss Covid-19, Vītoliņš mēģināja doties uz Šveici, kurš viņš pastāvīgi dzīvo. Taču tas izdevās tikai ar otro mēģinājumu, jo pirmajā reizē viņu neielaida lidmašīnā. “Iepriekš nekad neprasīja uzturēšanas atļauju, vienmēr laida iekšā tikai ar pasi. Šoreiz man pie iekāpšanas lidmašīnā prasīja apstiprinājumu, ka es dzīvoju Šveicē, kas man nebija līdzi. Trīs-četras stundas pavadīju lidostā, kamēr tiku no tās ārā. Nākamajā dienā aizgāju līdz Šveices vēstniecībai, lai man iedod kādu papīru, taču viņi varēja piedāvāt tikai vīzu, kas nebija variants. Rezultātā ģimene atsūtīja dokumentus un varēju aizlidot. Dīvaini, bet otrajā reizē man neko neprasīja,” stāsta speciālists.
Šosezon Vītoliņš kopā ar Oļegu Znaroku strādāja “Spartak” komandā. Pamatturnīru komanda noslēdza piektajā vietā Rietumos, bet Gagarina kausa pirmajā kārtā zaudēja Maskavas “Dynamo” ar 2-4. “Klubam nebija pārāk liels budžets, no kura bija kaut kas jāizveido. Nevarējām dabūt dažus hokejistus, jo viņi bija par dārgu. SKA ar to nebija problēmu – tu saki, ka gribi redzēt šo spēlētāju un nākamajā dienā hokejists bija tavā komandā. Sezonas sākumā no sliedēm izsita pamatvārtsarga trauma. Viņa aizvietotāji katrā spēlē ielaida pa vienam golam, ko viņiem vajadzētu noķert. Tāda līmeņa komandai, kā “Spartak”, tas daudz ko izšķīra. Bija liela nestabilitāte, jo mēs uzvarējām stipras vienības, bet atdevām punktus tiem, kuri bija ārpus “play-off” zonas.”
Tāpat latviešu treneris nokomentēja sezonas laikā izskanējušās baumas par Kaspara Daugaviņa aizmainīšanu. “Sākumā mums bija pretenzijas pret Daugaviņu. Bijām pieraduši, ka viņš spēlē rezultatīvi, bet pirmajos mačos viņam negāja – te aizmet garām, te netrāpa pa ripu. Bija sajūta, ka viņš var vairāk, arī vadība sāka prasīt. Vairākas reizes izrunājām ar Kasparu situāciju, kas palīdzēja.”
Jautāts par arbitru darbību, Vītoliņš atzīmēja, ka tiesnešiem ar katru gadu ir arvien grūtāk strādāt. “Savulaik Šveicē liku eksāmenus uz treneru A kategoriju, man jautāja, ko es gribu – stažēties pie kādas komandas vai aizvadīt piecas spēles kā tiesnesis junioriem. Nolēmu izmēģināt sevi tiesneša amatā, tas bija interesanti, bet ļoti grūti. Katram trenerim ieteiktu izmēģināt sevi kā tiesnesi. Patiesībā, lai kā viņi tiesātu, galvenais ir pieturēties pie vienas līnijas,” teica treneris.
Tāpat 51 gadu vecais speciālists atklāja, ka savulaik viņam bija piedāvājums arī no Rīgas. “Kad mani atlaida no Maskavas “Dynamo” (2015. gada decembra beigās), man piezvanīja Rīgas “Dinamo” valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis un jautāja, vai es negribu strādāt šajā komandā. Bet man tobrīd bija līgums ar Krievijas izlasi un biju spiests atteikties.”
Vītoliņš uzskata, ka šosezon viena no Rīgas “Dinamo” galvenajām problēmām bija tāda, ka pret visām komandām rīdzinieki spēlēja nemainīgi. “Aizsardzība ir pirmais, ja ir stabila aizsardzība, tad tev vairāk iespēju vinnēt. Rīgā ar to bija pašvaki. Viņi gribēja spēlēt agresīvi, kas bieži noveda pie caurumiem aizsardzībā.”
Treneris arī atzīmēja, ka darbs Rīgā ir ļoti specifisks. “Katram trenerim, kurš dodas uz “Dinamo”, ir jāsaprot, ar ko viņam būs jāstrādā. Tas nav tā, ka tu sāc strādāt un domā, ka, gan jau es kaut ko no viņiem izspiedīšu. Jāsaprot, vai varēsi strādāt ar šāda līmeņa hokejistiem,” teica Vītoliņš.
Trenera karjeras laikā Vītoliņš kļuvis par pasaules un olimpisko čempionu, kā arī par trīskārtējo Gagarina kausa ieguvēju.