Vītoliņš par U20 izlasi: Gribējās vairāk redzēt to, ka mūsējie nebaidās spēlēt hokeju

07/01/2024 10:29
Nokopēts
Harijs Vītoliņš

Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš sarunā ar portālu “Sportazinas.com” komentējis U20 valstsvienības sniegumu pasaules čempionātā.

Jau vēstīts, ka Latvijas U20 izlase Gēteborgā notikušā PČ finišēja astotajā vietā, ceturtdaļfinālā zaudējot ASV, kura vēlāk kļuva par čempioni, ar 2:7. Grupu turnīrā Latvija ar 0:6 zaudēja Zviedrijai, ar 0:10 Kanādai un ar 0:4 Somijai, bet izšķirošajā cīņā pārspēja Vāciju ar 6:2.

“Ja mēs vērtējam komandas sniegumu, protams, tas ir labs sasniegums, tiekam astoņniekā otro reizi pēdējos trīs gados, divas reizes tikt ceturtdaļfinālā mums ir labs sasniegums. Ja vērtējam tieši konkrēti katru spēlētāju, tad kaut kur gribējās redzēt asāku spēli, vairāk individuālo meistarību. Tomēr U20 pasaules čempionāts tas ir nākamais solis pieaugušo hokejā un tas ir brīdis, kad katrs spēlētājs sevi grib prezentēt skautiem un aģentiem, kuri sabrauc skatīties U20 turnīra spēles. Neiztika bez kļūdām, bet kopumā spēlētāji centās spēlēt uz to, lai parādītu, ka viņi prot kaut kādus konkrētus paņēmienus, pieturēt ripu, neatmesties, nebaidīties apvest un tā tālāk.

U20 ir tramplīns un tāpēc spēles arī ir tik interesantas, katrs sevi grib parādīt no labākās puses. Mūsējie kā komanda nospēlēja labi, vinnēja to spēli, kas bija jāvinnē. Protams, ka iepriekšējos mačos gribētos redzēt aktīvāku spēli, lai hokejisti vairāk sevi prezentētu, pirmajos mačos mēs vairāk domājām par komandas aizsardzības spēli,” par U20 komandas sniegumu pasaules čempionātā saka Vītoliņš.

Jautāts par to, ka vieta U20 PČ atspoguļo arī Latvijas jaunatnes sistēmas vietu uz hokeja kartes, treneris saka, ka uz šo jautājumu atbildēt ir grūti. “Tas, ka esam astoņniekā, ir forši – aiz mums palika Vācija, Norvēģija, Austrija pagājušajā gadā izkrita ārā. Tas ir labi, ka savus tiešos konkurentus mēs apspēlējam. Labi ir tas, ka trīs gadus pēc kārtas spēlējam elites divīzijā un mūs iepazīst.”

“Varbūt ne uz nullēm, jo katrā spēlē bija pietiekami daudz momentu, lai mēs gūtu kaut vienus vai divus vārtus. Mums patiešām ir labi puiši, kuri sezonas laikā met pietiekami daudz vārtus. PČ sanāca tā, ka pirmajos mačos vārti netika, un tāpēc liekas, ka tā starpība ir tik liela. Varēja redzēt, ka zviedri un kanādieši ir ātrāki. Gribējās vairāk redzēt to, ka mūsējie nebaidās spēlēt hokeju. Pirmajā spēlē varbūt izpalika tā palīdzība, jo pretinieks ir spēcīgs, un mēs mazliet patālu bijām viens no otrā,” līmeņa atšķirības starp Latvijas un U20 turnīra TOP komandām komentē Vītoliņš.

“Negribētu teikt par kādu konkrētu spēlētāju [kurš iekrita acīs]. Komanda cīnījās, līderi laukumā bija redzami vairāk. Tāpat sezona ir tikai pusē un pieaugušo izlases kontekstā būs jāskatās, kā viņi spēlēs tālāk savos klubos, ko viņi var un kad viņi vispār var atbraukt. Ar tiem, kuri spēlē Ziemeļamerikā, vienmēr ir grūtāk, jo tu viņus nevari “aptaustīt”,” saka speciālists. “Nevaru atbildēt, kā tagad būtu. Mums ir savi pieaugušie spēlētāji un es kā treneris negribu padoties uz tādām domāšanām “kas būtu, ja būtu”. Man patīk strādāt fakta priekšā un tad es skatīšos. Nav tā, ka tu visu laiku piedomā, kurš varētu, un kurš nē,” uzsver Vītoliņš, jautāts, cik no U20 izlases hokejistiem tagad saņemtu uzaicinājumu uz pieaugušo valstsvienību.

“Es vienkārši biju atbraucis paskatīties spēles, gribēju redzēt, kā tas viss izskatās, jo viena lieta ir skatīties pa televizoru, bet ir nianses, kuras tu neredzi – visu to laukumu, kā hokejisti spēlē, kurš kurā vieta atrodas, taktisko zīmējumu, jo pa televizoru to ne vienmēr var redzēt, kad ik pa laikam kameras spēli rāda tuvplānā. No augšas var redzēt visu spēli,” par savu lomu turnīrā stāsta treneris.

Lūgts komentēt visu turnīru kopumā, Vītoliņš norāda, ka šajā līmenī hokejs ir ļoti azartisks. “U20 hokejs ir interesants ar to, ka spēlētāji nebaidās kļūdīties. Pirms pāris gadiem no komentētājiem dzirdēju tādu frāzi, ka šis turnīrs vajadzīgs tikai treneriem un federācijām, bet spēlētājiem tas ir individuālā meistarība, lai viņš parādītu, ko viņš var un tiktu pamanīts vai nodraftēts. Šis turnīrs bija interesants ar to, ka spēlētāji darīja tādas lietas, kādas pieaugušo hokejā viņiem neatļaus darīt, kur jāspēlē vienkāršāk. Šeit spēlētāji sevi mēģināja prezentēt no visdažādākajām pusēm – cik labi viņš māk spēlēt spēka spēli, cik labi viņš saprot labi, cik labi aizsargs spēj pieslēgties uzbrukumam, cik labi uzbrucējs var apvest. Turnīrs tiešām bija interesants no visiem aspektiem un ar to tas arī piesaista.”

Savukārt uz jautājumu par vienotu sistēmu visām izlasēm Vītoliņš uzsver, ka šāda prakse ir tikai Somijai, jo hokejs junioru un pieaugušo vecumā ir atšķirīgs. “Somi ar to arī atšķiras, viņi faktiski ir vienīgie, kuriem ir pamanāma viena sistēma visos līmeņos un visos vecumos. Pārējās izlases tomēr spēlē savādāku hokeju. Jauniešu vecumā (U18 un U20) ir jāspēlē aktīvs hokejs, kad viņi grib parādīt visu, ko var – skriet, iesaistīties divcīņās, apspēlēt, skriet atpakaļ. Jauniešu hokejs tomēr atšķiras no pieaugušo hokeja.

Lēciens virs galvas vai pelnītā pozīcija – kā vērtēt U20 izlases astoto vietu?

Ābols: Bez “Mestis” līgas mums diemžēl nav ko piedāvāt, un čaļiem ir jābrauc prom

TOP notikumi
1
X
2
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām