“Zeļļu” prezidents Buļs: Būšu godīgs – man ir mazliet bail, kā…
Latvijas basketbola kluba “Rīgas Zeļļi” prezidents Edgars Buļs plašā intervijā ar portālu “Basketball Sphere” atskatījies uz līdzšinējo pieredzi klubā, kā arī raudzījies uz gaidāmo sezonu, kurā galvaspilsētas komanda pirmo reizi spēlēs ULEB Eirokausā.
Par spēlēšanu Eirokausā
“Pēdējā Latvijas komanda, kas tur spēlēja, bija “VEF Rīga” pirms 12 sezonām. Tas nozīmē, ka Latvijas klubi neticēja, ka varētu gūt panākumus šādā līmenī. Turklāt “VEF Rīga” tajā sezonā savā grupā izcīnīja tikai vienu uzvaru.
Kad mēs dibinājām klubu, bija ļoti daudz skeptiķu. Tagad, kad esam Eirokausā, ir tas pats: “Ko jūs tur darīsiet? Tur ir klubi ar vairāku miljonu dolāru budžetiem.” Bet es joprojām ticu. Budžeta ziņā būsim viens no nabadzīgākajiem klubiem. Tomēr, ja strādā gudri, nepārmaksā spēlētājiem un piesaista spēlētājus, kuri viens otram ir piemēroti, es ticu, ka ar mūsu 2,5 miljonu eiro budžetu varam būt veiksmīgi. Būsim reāli – mēs neuzvarēsim Eirokausu, bet mēs varam sagādāt problēmas.
Tā kā divpadsmit gadus Eirokausā nebija neviena Latvijas kluba un pēdējam tur klājās ļoti smagi, mums atkal jāpārvar daudz negatīvisma un neticības. Bet mēs tam esam gatavi – tā ir bijusi mūsu identitāte kopš kluba dzimšanas.”
Par Eirokausa pretiniekiem
“Pēc izlozes biju mazliet sarūgtināts. Es būtu gribējis D grupu, kurā bija lielāki vārdi – “Monaco”, “Roma”, “Bahcesehir”, PAOK. Un vienīgais, ko mēs patiešām gribējām, atrodoties sestajā grozā, bija Lietuvas klubs – īsāks brauciens, mazāk iztērētas naudas ceļošanai, turklāt mūsu fani varētu viegli aizbraukt uz izbraukuma spēli.
Tā vietā dabūjām Saloniku “Aris”, bet par to priecājamies, jo no sportiskā un intrigas viedokļa tas bija labākais variants. “Aris” ir milzīga vēsture. PAOK šobrīd paraksta fantastiskus spēlētājus – Čedi Osmanu, Niku Kalatesu, – bet man šķiet, ka “Aris” ir lielākā komanda Salonikos, īpaši tagad, kad viņus trenē leģendārais Vasilis Spanulis.
Mums jau ir izveidojušās labas attiecības ar “Aris” kopienu – biļetes tiek pārdotas. Domāju, ka Rīgā būs simtiem, varbūt pat pāris tūkstoši “Aris” fanu. Atmosfēra būs kā ellē. Es jau teicu Latvijas medijiem – ja mūsu fani vēlas pozitīvā veidā izbaudīt elli, viņiem jāatnāk uz “Aris” spēli Rīgā.
Par “Cedevita Olimpija”, “San Pablo Burgos” un Jeruzalemes “Hapoel” nebiju īpaši priecīgs. Tās ir ļoti spēcīgas komandas. Burgosa varbūt nav lielākais vārds biļešu pārdošanas ziņā, bet katrs ACB klubs ir nopietns pretinieks. “Hapoel” pagājušajā sezonā Eirokausā bija labāko astoņniekā, viņi paraksta bijušos NBA spēlētājus – varat iedomāties, cik spēcīgi viņi būs.
Būšu godīgs – man ir mazliet bail, kā mēs izskatīsimies savā pirmajā Eirokausa sezonā. Bet tas ir normāli, mēs esam jaunpienācēji. Vietējā līgā būsim spēcīgi, bet kā būs Eirokausā? Neviens nezina, jo mēs esam jaunie šajā kompānijā. Taču mēs cīnīsimies, spēlēsim smagi un smagi trenēsimies. Spēlētājus jau esam parakstījuši, un treneriem būs vairāk nekā mēnesis, lai sagatavotos. Ja ne talanta ziņā, tad disciplīnas ziņā mums vajadzētu būt gataviem. Visi ambiciozie cilvēki mazliet baidās no nākamā soļa, bet tik un tā iet uz priekšu. Ir tāds teiciens – ja tavs sapnis tevi nebiedē, tas nav pietiekami liels.”
Par jauno spēlētāju attīstību un uzvarēšanu
“Mūsu galvenais mērķis ir uzvarēt. Katrā spēlē, katrā turnīrā, īpaši vietējās sacensībās, un Eirokausā – cik vien iespējams. Es nemainītu Eirokausa uzvaras pret spēlētāju attīstību. Taču vietējās līgas regulārajā sezonā, nevis izslēgšanas spēlēs, varbūt būs mači, kuros nāksies zaudēt, lai kāds spēlētājs kļūtu labāks un vēlāk sezonā mums palīdzētu izslēgšanas spēlēs. Tas ir pilnīgi normāli.
Dažreiz jaunajam spēlētājam ir jādod izšķirošās minūtes pret spēcīgākajām komandām – “VEF Rīga”, “Kalev”, Tartu. Es būtu gatavs atdot vienu vai divas spēles par reālu attīstību, jo, kad jaunais spēlētājs patiešām sper soli augšup, viņš kļūst par reālu faktoru nākamajās spēlēs.”
Secinājumi pēc trīs sezonām
“Es vēlreiz atskatījos uz mūsu pirmajām trim sezonām, un, godīgi sakot, nezinu, vai kādu lielu lēmumu mainītu. Protams, ir spēlētāji, kurus es vairs neparakstītu. Bet kā var sākt kaut ko jaunu bez kļūdām? Šie neveiksmīgie darījumi bija daļa no mūsu izaugsmes.
Viss ir noticis saskaņā ar plānu, pat ja mums trūkst dažu titulu. Pagājušajā sezonā spēlējām Eiropas Ziemeļu līgā. Mums vajadzēja sasniegt “Final Four”, bet tā tik un tā bija lieliska pieredze. Mums bija seši lidojumi, un mēs jau psiholoģiski gatavojāmies Eirokausam, kur būs septiņi. Mūsu organizācija jau zina, kā tikt galā ar šādiem ceļojumiem. Katrs lielais lēmums ir bijis daļa no lielā plāna. Tāpēc pēc trim gadiem jau esam Eirokausā.”
Kas būs panākums pēc trīs gadiem?
“Mums jāpaliek kādā no Eiropas augstākā līmeņa turnīriem. Ideālā gadījumā – Eirokausā. Un mums jābūt stabilai organizācijai, kurā viss ir kārtībā – nav finansiālu problēmu, algas tiek izmaksātas laikā, ir spēcīgs mārketings, lai ikviens Eiropā cienītu “Rīgas Zeļļus”. Sportiskie rezultāti ir svarīgi, bet es teiktu, ka organizatoriskā un reputācijas puse ir vēl svarīgāka. Ja pēc trim gadiem būsim vismaz Eirokausā, tas būs panākums.
Lielākais straujas izaugsmes risks ir stabilitātes zaudēšana. Mūsu budžets būs divas līdz trīs reizes lielāks nekā pagājušajā sezonā, un arī sastāvs aptuveni maksās tikpat daudz vairāk. Tomēr mēs stingri ierobežojam to, cik daudz var nopelnīt viens spēlētājs.
Mans uzdevums ir to visu sabalansēt. Neaizrauties ar ažiotāžu, palikt reālistiskiem un neļaut treneriem par traku naudu parakstīt spēlētājus vai citur pārtērēt līdzekļus. Mēs varam tērēt tik, cik nopelnām – no jauniem sponsoriem, biļetēm un visa pārējā. Tikai tad klubs var augt soli pa solim, savā tempā.”
PILNA INTERVIJA AR EDGARU BUĻU
