Zināms naudas soda apmērs par Latvijas iespējamo atteikšanos no PČ hokejā rīkošanas

Somija nepieciešamības gadījumā izvērtētu iespēju pārņemt daļu no 2021.gada čempionāta hokejā, ziņu aģentūrai STT atklāja Somijas Hokeja asociācijas prezidents Harri Nummela.

Jau ziņots, ka pirmdien pēc valdības ārkārtas sēdes Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pastāstīja par nodomu sākt sarunas ar Starptautisko Ledus hokeja federāciju (IIHF) par 2021.gadā Baltkrievijā plānoto pasaules hokeja čempionāta spēļu rīkošanu citā valstī.

Tikmēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pauda, ka primārais uzdevums ir sākt sarunas ar IIHF, un to veiks Izglītības un zinātnes ministrija. Viņš piebilda, ka, saglabājoties pašreizējai situācijai, Latvija iestāsies par čempionāta pārcelšanu no Baltkrievijas uz kādu citu valsti.

Turpretī IIHF pagaidām neplāno pārcelt 2021.gada pasaules čempionātu uz citu norises vietu un nevēlas veikt nekādus politiskus paziņojumus.

Atbildot uz jautājumu, vai Somija apsvērtu pārņemt daļu no 2021.gada pasaules čempionāta, Nummela atbildēja apstiprinoši.

“Protams, ka mēs izvērtētu situāciju vai iespējams rīkot pasaules čempionātu, ja IIHF nonāks pie secinājuma, ka ir jāmeklē jauna čempionāta norises vieta,” Somijas sabiedriskais medijs “Yle.fi” citē Nummelas teikto.

Iepriekšējā desmitgadē Somija jau rīkoja divus pasaules čempionātus, turklāt tā meistarsacīkstes uzņems arī 2022.gadā. Nummela atzīmē, ka pat daļa no turnīra uzņemšanas prasa lielus resursus.

“Līdz mūsu čempionāta rīkošanai ir palikuši mazāk kā divi gadi, bet sacensību organizatori strādā jau no pagājušā gada,” pauž Nummela.

Tāpat “Yle” ziņo, ka Latvijai atsakoties no čempionāta uzņemšanas, būtu jāmaksā soda nauda viens miljons Šveices franku jeb aptuveni 930 000 eiro apmērā.

IIHF šonedēļ atzīmēja , ka līdztekus politiskajai situācijai Baltkrievijā koronavīrusa pandēmija ir vēl viens faktors, kas varētu ietekmēt abu valstu spējas rīkot Pasaules čempionātu.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska – 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.

Galvaspilsētā Minskā kopš 9.augusta nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.

2021.gada pasaules čempionātu, kas notiks no 21.maija līdz 6.jūnijam, rīko Minska kopā ar Rīgu, 2017.gada maijā notikušajā balsojumā sīvā cīņā pārspējot Somijas pilsētas Helsinkus un Tamperi. Rīgā un Minskā notiks grupu turnīri un pa diviem ceturtdaļfināliem, bet pusfināli un fināls tiks aizvadīti Baltkrievijas galvaspilsētā.

2022.gadā turnīru vajadzētu uzņemt Somijai (Helsinkiem un Tamperei), 2023.gadā – Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024.gadā Čehijai (Prāgai un Ostravai), bet 2025.gadā – Zviedrijai un Dānijai.

Minska pasaules čempionātu uzņēma arī 2014.gadā, un jau toreiz Eiropas Parlaments aicināja IIHF liegt Baltkrievijai uzņemt meistarsacīkstes, norādot uz varas iestāžu represijām pret opozīciju.

Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā.