Bricis: Kad stāvi startā, tad nedomā par to, cik tev ir gadi

47 gadus vecais latviešu biatlonists Ilmārs Bricis sarunā ar Ivanu Čerezovu, trīskārtējo pasaules čempionu, atzinis, ka pastāv iespēja, ka viņš kā sportists dosies uz gaidāmajām olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā, bet par pašmērķi to nav izvirzījis.

“Esmu bijis sešās olimpiādēs kā sportists, bet Sočos biju treneris. Dienvidkorejā visdrīzāk būšu treneris, tādēļ, ka vīriešiem tur ir tikai divas vietas. Vienu aizņems (Andrejs – red.) Rastorgujevs. Tīri teorētiski, iespēja pastāv, bet tādu mērķi neesmu izvirzījis. Ja tādu mērķi būtu izvirzījis, tad kā sportists būtu aizbraucis arī uz Soču olimpiādi. Aizbraukt uz olimpiādi – tas nav mans mērķis. Tomēr tas ir paša augstākā līmeņa pasākums, tur jācīnās par augstākajām vietām.”

„Kad 2011.gadā beidzu, sapratu, ka rezultāti pasliktinās, bija kļuvis daudz grūtāk kaut ko parādīt. Pagājušajā gadā es atkal atsāku, bet situācija ir citādāka. Sāku trenēt vienu sportistu, bet ko dara treneris? Trīs stundas dienā stāv trases malā? Lielāks labums ir kopā  ar viņu doties trasē, sekot līdzi tehnikai. Viena lieta – šaut vienatnē, cita – jau divatā. Tā arī viss sākās, kad pienāca rudens, nodomāju, ka vajag braukt uz sacensībām. Šogad jau inerce – ja jau sākām strādāt,” stāsta biatlonists.

„Kad stāvi startā, tad nedomā par to, cik tev ir gadi. Vienkārši koncentrējies sacīkstei. Ja man tas nesagādātu baudu, es to nedarītu.”

Bricis biatlonista karjerai pielika punktu 2012.gadā, bet pēc tam viņš sāka strādāt ar Lietuvas izlasi, ko vadīja arī Soču olimpiskajās spēlēs. Latvietis karjeras laikā ir izcīnījis divas bronzas medaļas pasaules čempionātos – 2001.gadā 20 kilometru individuālajā distancē un četrus gadus vēlāk desmit kilometru sprintā. Tāpat Bricis piedalījies sešās olimpiskajās spēlēs, kur labākais sasniegums ir 2006.gadā Turīnā izcīnītā ceturtā vieta iedzīšanā.