Ankipāns: Šī neapšaubāmi bija iespēju olimpiāde, un mēs to neizmantojām

“Optibet” hokeja līgas (OHL) līdervienības “Mogo/LSPA” galvenais treneris Ģirts Ankipāns sarunā ar “sportazinas.com” pēc Latvijas izlases zaudējuma Pekinas olimpisko spēļu astotdaļfinālā pret Dāniju ar 2:3 dalījās pārdomās par komandas sniegumu un paaudžu maiņu valstsvienībā.

Jau ziņots, ka olimpiskajā turnīrā Latvija nespēja tikt pie panākuma, piedzīvojot četrus zaudējumus pēc kārtas – 2:3 pret Zviedriju, 1:3 pret Somiju, 2:5 pret Slovākiju un 2:3 pret Dāniju. Pekinā valstsvienība finišēja 11. vietā, apsteidzot tikai mājinieci Ķīnu.

“Šajā spēlē bija dažādi posmi. Rezultāts laikam tomēr ir likumsakarīgs, jo turnīra gaitā dāņi to bija pelnījuši ar savu spēli pirms tam. Mums noteikti bija jārealizē momenti, kādi mums rādās. Gan pirmajā periodā – Rihardam Bukartam bija izgājiens vienatnē pret vārtsargu, Jeļisejevam un Balinskim bija izgājiens divatā pret vārtsargu, gan arī turpinājumā. Jāizšķir spēles liktenis, ja jau pretinieks tādas iespējas dod. Sākuma posmā mūsu sniegums bija labāks, bet trešajā periodā mēs nospēlējām kaut kā haotiski un beigās zaudējām.

Iespējams [aizrādījumi par koncentrācijas trūkumu] tas ir tāds komunikācijas veids no treneru puses. Ja to saka spēlētāji, tad tā nevajadzētu būt. Tā ir olimpiāde, kādi tur var būt “nebijām gatavi”? Man šeit pat nav, ko komentēt, jūs olimpiādē esat uzvilkuši slidas, ķiveri, kreklu, cimdus, paņēmuši nūju, jūs esat hokejisti, jūs mīlat šo spēli, kāds koncentrācijas trūkums? Ja tāda ir, tad palieciet malā, nav jautājumu. Man tas ir pārsteigums. Protams, treneris veic kaut kādas motivācijas darbības, bet katram individuāli ar sevi arī jātiek galā. Tā ir olimpiāde. Nav motivācijas? Esi godīgs un sēdi malā.

Žēl, ka Daugaviņš un Dārziņš par karjeras beigām izlasē paziņoja “uz karstām oglēm”, uz emocijām. Varbūt viņi mainīs savu viedokli un kādā turnīrā būs vajadzīgi, it sevišķi Daugaviņš, jo viņš ir jaunāks. Protams, tie ir divi spilgti hokejisti ar augstu hokeja IQ. Vieta noteikti nepaliks brīva, jo mums ir daudz jauno hokejistu, kurus mēs kaut kādu iemeslu dēļ maz esam izmantojuši pasaules čempionātos. Viss būs kārtībā. Varētu nosaukt dažus uzvārdus, bet es to nedarīšu. Teikšu tā – mums ir, ar ko viņus aizvietot. Ja ne gaidāmajā pasaules čempionātā, tad nākamo divu-trīs gadu laikā noteikti. Būs OK. Nedomāju, ka paaudžu maiņa būs sāpīga. It sevišķi, ja uz PČ palīgā atbrauks NHL spēlētāji, kuri arī ir samērā jaunie.

Pirms Hārtlija aiziešanas mums bija Ziemeļamerikas hokeja virziens, tagad tas ir nedaudz savādāks. Tomēr pēc izlases spēlēm nedrīkst vērtēt hokeja attīstību valstī. Tā jāvērtē pēc bērnu un jauniešu komandām, tur var redzēt augļus, jo tie ir pamati. Vieta pasaules čempionātā nav rādītājs. Varētu arī pēc spēlētāju skaita NHL un pēc pēdējiem draftiem. Tā būtu pareizāk. Nedomāju, ka kaut kas krāsi mainījies un kļuvis sliktāks, vienkārši situācija Latvijā ir tāda, kāda tā ir.

Šī neapšaubāmi bija iespēju olimpiāde, un mēs to iespēju neizmantojām. Atsevišķos posms katrā mačā mēs spēlējām ļoti labi, bet, lai kaut ko sasniegtu, tā jāspēlē visas 60 minūtes, un te mēs atkal atgriežamies pie koncentrācijas, tas ir iemesls? Vai varbūt taktikas neizpildīšana? Visas spēles snieguma ziņā bija saraustītas. Laikam nevienu neizcelšu, ja nu vienīgi Krastenbergu. Tomēr pēc šādām spēlēm un pēc šādiem turnīriem negribētos kādu izcelt. Tas ir komandas sporta veids, ir jāmāk zaudēt. Un ja mēs tagad kādu, kurš ir balts un tīrs¸ tas ir nepareizais ceļš. Ir jāpieņem zaudējums un jādodas tālāk.”