Balinskis par negaidīto sezonu, uzticību no “Panthers” un Stenlija kausa vešanu uz Latviju

Latvijas hokejists Uvis Balinskis sarunā “Sporta Studijas podkāstā” atskatījās uz debijas sezonu Nacionālajā hokeja līgā (NHL), kurā viņš izcīnīja Stenlija kausu.

27 gadus vecais Balinskis savā debijas sezonā Floridas “Panthers” sastāvā izcīnīja Stenlija kausu, kļūstot par trešo latvieti, kurš ticis pie šīs trofejas. “Sava pirmajā sezonā piedzīvoju visu, ko vien var piedzīvot – pirmā spēle, pirmie vārti, došanās uz AHL, pasauca atpakaļ augšā, “play-off” turnīrs, Stenlija kauss. Ir cilvēki, kuri cīnās 17 sezonas, lai līdz tam tiktu, un es to izcīnīju pirmajā sezonā. Diezgan interesanti,” stāstīja Balinskis.

No 2015. līdz 2020. gadam Balinskis pārstāvēja Rīgas “Dinamo”, bet pēdējos trīs gadus pirms pārcelšanās uz Ziemeļameriku viņš spēlēja dažādās komandās Čehijas ekstralīgā. “Pēdējie gadi “Dinamo” gan man pašam, gan visai komandai bija tādi bēdīgi, visu laiku tie zaudējumi, mentāli tas ir ļoti grūti. Aizbraucot uz Čehiju, arī treneru smagums nebija tik liels, vienkārši ļāva spēlēt, deva vairākumu, deva visu. Bija tikai jāspēlē hokejs. Nav patīkami dzīvot, kad tu visu laiku zaudē,” atzina Balinskis.

“Droši vien, ka ģenerālmenedžeris bija tas, kurš mani komandā gribēja redzēt vairāk,” nonākšanu “Panthers” atcerējās latvietis. “Viņi paši bija diezgan pārsteigti, ka es tiku sastāvā no paša sākuma, viņi to negaidīja, nebija ar to rēķinājušies. Tomēr viņi tur paraksta cilvēkus un rēķinās ar viņiem, bet te kaut kādā veidā arī es iekļuvu sastāvā un viņiem nācās dažreiz palauzīt galvas.”

Holivudas stāsts latviešu gaumē – kā Balinskis sezonas laikā tika pie Stenlija kausa

Balinskis arī norādīja, ka iejusties Floridā viņam bija viegli. “Džeki uzņēma normāli. Ja tu tiec tajā komandā un dari, kas jādara, viņi tevi respektē. Sākumā varēja just, ka varbūt bišk atturīgāki, bet, līdz ko tu dari to, kas jādara komandas labā, tevi uzreiz vairāk ņem pretī. Negaidīju, ka tik daudz nospēlēšu, domāju, ka maksimums piecas spēles. Ja man pirms sezonas kāds teiktu, ka nospēlēšu 26 mačus, es atbildētu – traks esi?”

Ja sezonu Balinskis iesāka “Panthers” pamatsastāvā, tad turpinājumā viņš arī notika nosūtīts uz fārmklubu Amerikas hokeja līgā (AHL).  “Tie trīs mēneši AHL man bija visnoderīgākie sezonas laikā. Tur es daudz spēlēju, pielāgojos Amerikas hokejam, kas ir pavisam savādāks nekā Eiropā, AHL varēju kaut kādā savā veidā nobriest NHL hokejam. Kad mani pasauca augšā, jūtos pavisam savādāks spēlētājs,” pārliecināts bija Balinskis.

Sezonas laikā Balinskis arī izpelnījās līguma pagarinājumu uz vēl divām sezonām. Turklāt jaunais līgums ir vienvirziena, kas nozīmē, ka otrajā sezonā latvietis pat spēlējot fārmklubā pelnīs tādu pašu naudu kā NHL, bet trešajā sezonā viņu uz AHL nosūtīt vairs nevarēs. Līdz ar to katrā no nākamajām divām sezonām latvietis nopelnīs pa 850 tūkstošiem dolāru. “Patīkami, ka ar tevi rēķinās. Pats to īsti negaidīju, ka komanda gribēs pagarināt līgumu. Tas, protams, kaut kādā veidā noņem slogu, varēju vienkārši spēlēt un koncentrēties uz hokeju,” pauda aizsargs.

Balinskis aizvadīja 26 spēles NHL regulārajā čempionātā, atzīmējoties ar vieniem gūtiem vārtiem un divām rezultatīvām piespēlēm, taču Stenlija kausa izcīņā viņš laukumā nedevās. “Hokejs “play-off” bija pavisam citā līmenī, sākot jau ar sapulcēm un treniņiem, cik ļoti viss tiek analizēts, strādāts pie vairākuma, mazākuma,” pamatturnīru un izslēgšanas spēles salīdzināja Balinskis.

“Pēc treniņiem jau pāris dienas pirms mača varēja saprast, vai tu spēlēsi vai nespēlēsi. Īsti gan tuvu spēlēšanai nebiju, jo pilnībā visi aizsargi bija ļoti veseli, neviens “play-off” laikā nesatraumējās,” par atrašanos rezervē teica Balinskis. “Ikdienā darīju to pašu, ko visi spēlējošie, varbūt tikai dienās, kad viņi neslidoja, es slidoju. Sākumā treniņi bija intensīvāki, jo nevari zināt, kas notiks un kad varbūt būs jāspēlē, bet uz beigām finālsērijā treniņi viss bija mierīgāk. Viegli tāpat nebija, jo katru dienu bija jāstrādā.”

“Augusta sākumā Stenlija kauss būs Latvijā,” atklāja Balinskis. “Būs iespēja visiem parādīt, kas būs patīkami. Ir prieks, ka varēšu to kausu atvest uz Latviju, ka tā būs kā sava veida motivācija kādam bērnam turpināt spēlēt hokeju, jo sapņi piepildās. Cik es sapratu, ka mans vārds būs uz kausa, bet tur neko konkrētu oficiāli man nepateica. Tad jau redzēs. Baigi gan nemaz neceru, ka mans vārds tur būs, jo tomēr nevienu “play-off” spēli nenospēlēju un piedalījos 26 spēlēs sezonā. Tā kā dusmīgs arī nebūšu, ja mans vārds tur nebūs.”