Bičevskis par “sauso” sēriju, dzīvi Čehijā un karjeras beigām izlasē
30 gadus vecais latviešu hokejists Māris Bičevskis piekto sezonu spēlē Čehijā, četras no tām pavadītas “Mlada Boleslav” vienībā, kura bāzējas 40 kilometru attālumā no Prāgas. Pirms NHL mačiem galvaspilsētā “Sportazinas.com” paviesojās Čehijas līgas spēlē starp “Mlada Boleslav” un “Energija” (0:1), pēc kuras Bičevskis sniedza interviju portālam.
“Šodien nesanāca iemest to vienu golu, lai spēli pagrieztu otrādi. Iespējas pretinieku zonā bija, labi pieturējām ripu, bija metieni, vienkārši šodien ripa negāja iekšā,” teica uzbrucējs. “Astoņas spēles bez punktiem neietekmē motivāciju, jo motivācija vienmēr ir viena un tā pati – palīdzēt komandai uzvarēt. Pašam, protams, ir vieglāk spēlēt, kad kaut kādi punkti krājās. Grūti būt uz nullēm, bet vienkārši jāiet tālāk un jāspēlē. Nokārt galvu – tas nepalīdzēs,” pārliecināts hokejists.
“Treneri no manis prasa daudz spēlēt mazākumā, mums ir divi uzbrucēju pāri, kuri [mazākumā] visu laiku iet uz riņķi. Prasa labu spēli aizsardzībā, dot enerģiju pirmajām maiņām. Jā, šogad pagaidām pats esmu pa nullēm, bet iepriekš arī bija tā, ka ar savu sniegumu jādod impulss – mēs [kā maiņa] kaut ko iemetam, no kā pārējiem arī ir vieglāk,” par savu lomu komandā stāsta latvietis.
Spēles laikā acīs metas fakts, ka Bičevskis pirms iemetieniem aktīvāk nekā pārējie centri komunicē ar komandas biedriem. “Droši vien, ka tas nāk no manis. Iemetiens ir tāds moments, kad vēl nekas nenotiek un var kaut ko sarunāt, pēc tam jau situācija var mainīties. Šīs sarunas ir, lai katrs zinātu, kurā laukuma daļā viņam jābūt. Cenšos izmantot iespēju un sarunāt, lai visi esam uz viena viļņa,” uzsver Bičevskis. “Piecas uzvaras astoņās spēlēs it kā ir labs rezultāts, bet atkal – šodien vajadzēja izspiest to uzvaru, pret “Vitkovice Ridera”, lai arī beigās bija 0:4, pirmajos divos periodos varējām iemest golu un pagriezt to spēli sev par labu. Arī tur bija labas iespējas uzvarēt. Labs rezultāts, bet gribas vēl labāk,” saka hokejists.
Māris Bičevskis (nr. 96) | Foto: “Mlada Boleslav”
“Mlada Boleslav” ir īpaša ar to, ka tur ir krietni siltāk nekā ierasts hokeja arēnā – plus 22 grādi. “Tagad jau pierasts, bet pirmajās divās spēlēs bija sarežģīti. No rīta trenējāmies pie normālās temperatūras, tad vakarā izejam uz iesildīšanos un jūtam, ka ir daudz karstāks,” atklāj spēlētājs.
“Domāju, ka jau esmu iejuties gan vietējā hokejā, gan dzīvē. Bija nepieciešams kāds laiks, bet Čehijā jau esmu ilgi un zinu, ko sagaidīt gan uz ledus, gan ģērbtuvē, gan sadzīvē. Pilsētā ir maza, bet mani īpaši neatpazīst, jo tā ir rūpnīcas pilsēta, daudzi cilvēki atbrauc uz darbu no citām vietām. Ja ir kāds fans, tad atpazīst, bet tā jau nē, liek mierā un nav jāslēpjas (smejas). Čehu valodu esmu apguvis tā, lai sadzīvē varētu komunicēt ar cilvēkiem veikalā, kafejnīcā. Ja ir kaut kas specifisks, tad ir grūtāk,” stāsta uzbrucējs.
“Kad es atbraucu, hokejs šeit bija drusciņ citādāks. Tagad tas ir pamainījies, ir daudz vairāk slidošanas, iepriekš bija vairāk improvizācijas, kura tagad ir pazudusi, un tās vietā parādījušies spēles zīmējumi un taktiskā spēle,” uzsver Bičevskis.
“Pirms pagājušā pasaules čempionāta pats sev pateicu, ka es nebūšu uz nometni. Par to arī iepriekš pabrīdināju hokeja federāciju, teicu, ka, manuprāt, [izlasē] savu esmu nospēlējis un izlasē ir daudz jauno hokejistu. Lai viņiem ir vieta gan treniņnometnē, gan arī sastāvā,” atklāja nu jau bijušais izlases hokejists, tādējādi arī oficiāli paziņojot par karjeras beigām valstsvienībā.
“Tam, kas notiek Latvijas hokejā, pasekot sanāk vien virspusēji. Izlasu, kā kuram citam gājis ārzemēs, apskatījos, kā “Zemgale/LLU” nospēlēja pirmos divus mačus “Mestis” līgā. Tādā ziņā pasekoju, bet šausmīgi dziļi nē,” teica uzbrucējs.
CITAS ZIŅAS NO ŠĪS KATEGORIJAS
