Bronza, Stenlija kauss un vēl viens NHL spēlētājs – ar ko hokeja fanu atmiņās paliks 2023. gads?

31/12/2023 16:37
Nokopēts

Šogad Latvijas hokejs mediju virsrakstos tika pieminēts biežāk nekā ierasti, par laimi, sasniegumu, nevis skandālu dēļ. Gada pēdējā dienā “Sportazinas.com” piedāvā atcerēties par to, kāds šis gads bija mūsu hokejam.

Latvijas izlase izcīna bronzu

Otro reizi trīs gados pasaules čempionāts norisinājās Rīgā, taču daudzu uztverē pirmā reize nemaz neskaitījās, jo tas bija 2021. gads, kad Covid-19 ierobežojumu dēļ lielākā daļa no spēlēm pagāja bez skatītājiem. Cita lieta bija šis gads, kad līdzjutēji “Arēnu Rīga” piepildīja tā, ka nebija vietas nedz sēdēt, nedz stāvēt. Un tas viss, lai ieraudzītu zaudējumu ar 0:6.

Kad nākamajā dienā sekoja neveiksme pret Slovākiju ar 1:2, tad šķita, ka viss jau ir beidzies tajā brīdī, un par spēlēšanu ceturtdaļfinālā ir jāaizmirst. Bet Harijs Vītoliņš ar saviem palīgiem paveica nelielu brīnumu, un atlikušās spēles grupu turnīrā tika uzvarētas. Ne vienmēr pārliecinoši, jo, piemēram, uzvara 3:2 pār Slovēniju nav tas, ko gaida līdzjutējs. Tomēr pats svarīgākais ir tas, ka, izcīnot punktu pēdējā spēlē pret Šveici, Latvija iekļuva “play-off” turnīrā.

Nav šaubu, ka uz Rīgu zviedri brauca, lai uzvarētu. Bet Danam Ločmelim, Mikam Indrašim un Jānim Jakam bija cits viedoklis. Pusfinālā pret Kanādu piedzīvots zaudējums ar 2:4, bet te nevajag pārspīlēt – kanādieši nospēlēja tieši ar tādu jaudu, kāda bija nepieciešama, lai uzvarētu. Un tad spēle par trešo vietu, kad Kristiāns Rubīns vispirms trešajā trešdaļā panāca izlīdzinājumu, bet tad overtaimā atnesa uzvaru, liekot gavilēt tūkstošiem latviešu Tamperē un desmitiem tūkstošiem latviešu citur.

Ābols: Šajā medaļā iekalts viss – ieguldītais darbs, laiks prom no ģimenes un stress

Svinības gan tajā brīdi bija vēl tika sākušas, jo pēc tam sekoja sagaidīšana pie Brīvības pieminekļa, kā arī tūre pa Latvijas pilsētām, kādas nav bijušas pat populārākajiem artistiem. Šo bronzu bez pārspīlēšanas var saukt par Latvijas hokeja līdz šim lielāko sasniegumu.

Bļugers izcīna Stenlija kausu

Kopš 1996. gada, kad Sandis Ozoliņš ar Kolorado “Avalanche” izcīnīja Stenlija kausu, vairāki mūsējie bijuši tuvu, lai atkārtotu šo sasniegumu. Artūrs Irbe, Kaspars Daugaviņš, Oskars Bārtulis – visi šie vīri spēlējuši Nacionālās hokeja līgas (NHL) “play-off” finālā, taču viņa pārstāvētās komandas allaž cietušas zaudējumus. Arī paša Ozoliņa karjerā bija vēl viens fināls, tomēr tieši 1996. gads Latvijas hokeja vēstures grāmatā tika ierakstīts kā vienīgais, kad kāds no mūsējiem izcīnīja pasaules prestižāko klubu hokeja trofeju.

Kapteinis Daugaviņš, “Mūris” Irbe – atceramies latviešus Stenlija kausa finālā

Par Teodora Bļugera iespējamo aizmainīšanu no Pitsburgas “Penguins” sāka runāt jau sezonas laikā un tas, visticamāk, notiktu ar 99% varbūtību, nebija skaidra tikai komanda. Uzbrucējs piezemējās Lasvegasā, kļūstot par “Golden Knights” hokejistu. Un, lai arī par stabilu pamatsastāva spēlētāju Bļugers nekļuva, bet visā “play-off” turnīrā laukumā gāja tikai sešos mačos, arī viņam ir tiesības saukties par Stenlija kausa ieguvēju un arī viņš saņēma čempionu gredzenu.

Tā pirmo reizi kāds no hokejistiem uz Latviju atveda Stenlija kausu – jo Ozoliņam 1996. gadā to darīt neļāva, savukārt iepriekšējā kausa viesošanās Rīgā bija organizēta kādas kompānijas mārketinga nolūkos un hokeja faniem nebija iespējas ar to nofotografēties. Bļugers gan atzina, ka vienā brīdī viņam bija pārdomas – vest kausu uz Minesotu, kur viņš dzīvoja kopš 14 gadu vecumā un kur viņam ir daudzi draugi, vai uz Latviju, izvēlei tomēr krītot par labu dzimtenei. Fani to novērtēja, un daudzi arī izmantoja iespēju nofotografēties ar kausu.

Balinskis debitē NHL

Šis gads mums atnesa arī vēl vienu NHL debitantu, par tādu kļūstot Uvim Balinskim. Sākotnēji aizsarga došanās uz Ziemeļameriku šķita par avantūru, tomēr pats latvietis visās intervijās uzsvēra, ka šī ir iespēja, kuru viņš nevarēja laist garām. Aizsargs Floridas “Panthers” pievienojās pirms treniņnometnes. Laiks gāja, spēlētāji pamazam tika atskaitīti, bet Balinskis treniņnometnē atradās līdz pat pēdējai dienai, tādējādi kļuva skaidrs, ka debija būs!

Pirmo spēli Balinskis aizvadīja naktī uz 13. oktobri pret Minesotas “Wild”, laukumā pavadot 12 minūtes un 30 sekundes. Pirmo uzvaru latvietis izcīnīja naktī uz 17. oktobri pret Ņūdžersijas “Devils”, savukārt pirmos vārtus guva naktī uz 11. novembri pret Karolīnas “Hurricanes”. Varētu teikt, ka Balinska spēlēšana Floridā kļuva arī pat apstākļu sakritību, jo komandai bija savainoti divi pamatsastāva aizsargi, kuriem atgriežoties, latvietis arī sāka palikt rezervē.

“Panthers” treneris Pols Moriss gan uzsvēra, ka Balinskis ir NHL līmeņa aizsargs, bet vietas sastāvā ir tik, cik ir. Pēdējo reizi Balinskis laukumā NHL spēle gāja decembra vidū, kopā viņam 18 spēles ar vidējo spēles laiku 13 minūtes un 38 sekundes. Pašlaik viņš spēlē fārmklubā Amerikas hokeja līgā (AHL), un pagaidām viņa perspektīvas nav skaidrs.

Balinska NHL karjera – noslēgušais stāsts vai pasaka ar turpinājumu?

Balcers atgriežas Eiropā

Diemžēl mūsu izlases hokejistu virzība bija ne tikai uz Ziemeļameriku, bet arī no tās. Rūdolfs Balcers, kurš Ziemeļamerikā bija pavadījis septiņas sezonas, tajā skaitā piecas – NHL, kopā pasaules spēcīgākajā līgā nospēlējot 170 mačus, pieņēma lēmumu atgriezties Eiropā, lai pamēģinātu restartēt karjeru Cīrihes “Lions” vienībā.

“Viss notika diezgan ātri, pagājušā sezona [Ziemeļamerikā] nebija no tām labākajām. Apspriedu to ar aģentu un ierunājos, ka, lai nav tā, ka beidzas vasara, [es esmu bez kluba] un sākas panika, varbūt jābūt rezerves plānam, un lai paskatās variantus kaut kur Zviedrijā, Šveicē. Vasara gāja, mērķis bija NHL, bet nekā nebija. Tad uzrādās Cīrihe un viss notika ātri,” savu došanos uz Eiropu komentē Balcers, un neslēpj – viņam ir ticība, ka tas ir iespējams.

32 spēlēs Šveicē Balcers sakrājis 22 (14+8) rezultativitātes punktus. Pagaidām grūti spriest, vai uzbrucējs pietuvojies NHL, vai gluži pretēji – kļuvis no līgas vēl tālāk. Latvietim vēl ir pussezona, lai sevi paradītu no vislabākās puses.

Balcers par atgriešanos NHL: Iekšā sēž doma, ka tas ir iespējams

Rīgā notiks olimpiskā kvalifikācija

Nav skaidrs, kad nākamreiz Rīgā notiks pasaules čempionāts, toties hokeja izlasi maksimāli spēcīgākajā sastāvā būs iespējams redzēt 2024. gada augusta beigās, kad Latvijas galvaspilsētā notiks 2026. gada olimpisko spēļu hokeja kvalifikācijas turnīrs, tas norisināsies no 29. augusta līdz 1. septembrim.

Latvijas pretinieki būs Francija un Austrija savukārt trešā pretiniece noskaidrosies 2024. gada februārī priekškvalifikācijas sacensībās. Lai izcīnītu ceļazīmi uz Milānu, jākļūst par grupas uzvarētāju. Ja tas izdosies, tad Latvijas hokeja izlases olimpiskajās spēlēs piedalīsies sesto reizi.

Latvijai piešķir tiesības rīkot 2026. gada OS kvalifikācijas turnīru

“Mestis” projekts noslēdzies priekšlaicīgi

Sākotnēji sadarbības līgums starp Latvijas spēcīgāko komandu “Zemgale/LBTU” un Somijas pēc spēka otro hokeja līgu “Mestis” tika slēgts uz trīs sezonām, taču jau pēc pirmās sezonas tajā kļuva zināms, ka mūsu komanda šajā čempionātā vairs nespēlēs. Iemesls ir pavisam vienkāršs – finanses, jo “Mestis” klubiem ceļošana uz Latvija prasīja ievērojamu naudu, ņemot vērā to, ka somi parasti uz Latviju lidoja, nevis brauca ar prāmi.

Gan kluba direktors Aivars Zeltiņš, gan galvenais treneris Artis Ābols neslēpa, ka ir vīlušies par šo lēmumu.  “Protams, ja skatāmies no turnīra tabulas viedokļa, nevaru būt līdz galam apmierināts. Bet ja skatāmies no tāda kopējā progresa viedokļa, no katra konkrētā spēlētāja, no komandas viedokļa progresa, no tā, ko katrs spēlētājs ir ieguvis, tas ir vērtējams tikai ar plus zīmi,” pēc sezonas teica Zeltiņš, komentējot 12. vietu 14 komandu konkurencē.

Savukārt Ābols vienā no intervijām uzsvēra, ka pienesums no spēlēšanas “Mestis” līgā būtu lielāks nekā no Rīgas “Dinamo” projekta KHL. “Pagājušajā sezonā [dalībai “Mestis”] bijām nedaudz par jaunu. Bet [šosezon] būtu kodols, pārējiem čaļiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav aizbraukuši, tā būtu laba pāreja pieaugušo hokejā. Jo ir vismaz četri hokejisti, kuri pateicoties mūsu dalībai “Mestis” līgā palikuši hokejā,” atklāja treneris.

“Zemgale/LLU” direktors par pirmo sezonu “Mestis” līgā, diviem spēlētājiem izlasē un jauno hokejistu attīstīšanu

logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām