Cik latvieši kā leģionāri maizi pelnījuši KHL klubos?

Šonedēļ oficiālā mērcē tika noslīcināta kāda Rīgā jau kādu laiku klejojosi bauma. Viens no pieredzējušākajiem Latvijas hokeja aizsargiem Krišjānis Rēdlihs nevis beidz karjeru, bet kļūst par Kontinentālās hokeja līgas Ķinas komandas Pekinas “Kun lun” aizsargu. 37 gadus vecais Krišjānis pēc vairāk kā desmit gadu pārtraukuma iekodīsies leģionāra maizē, kļūstot par 22. latviešu spēlētāju, kurš KHL spēlējis ārpus Rīgas “Dinamo” rindām.

Tāpat Rēdlihs kļūst par visu laiku vecāko latvieti – debitantu – leģionāru (kaut gan Pekinas komandai tāpat kā Rīgas “Dinamo” nav leģionāru limits) KHL.

Zināms, ka Pekinas klubs ir ar latvisku stīgu, jo vienības galvenais funkcionārs prezidenta/ģenerālmenedžera izskatā ir latvietis Raitis Pilsētnieks. Uz hokejam eksotisko zemi šī gada sākumā Raitis mēģināja pārvilināt Miku Indraši. Toreiz Miku nepalaida “Dinamo”, bet šovasar no brīvo aģentu letes viņu nocēla cita ar Latviju diezgan stipri pēdējos gados saistītā Maskavas “Dynamo”. Krišjānis gan nav pirmais latvietis Pekinas klubā. Iepriekšējā sezonā par septiņiem gadiem jaunākais Artūrs Kulda bija pirmais, kurš iemēģināja Ķīnas hokeja īpatnības.

Līgums ar hokejistu parakstīts uz diviem virzieniem, bet uz vienu gadu. Iespējams, pieredzes bagāto latvieti redzēsim arī Krievijas augstākajā līgā, kur pa tabulas lejasgaļu kuļas Pekinas vienības fārmklubs.

22 – tik daudz latviešu hokejistu (ja ieskaitām vēl, kad Oskars Bārtulis bija ar Latvijas pierakstu) bijuši leģionāru ādā. Rēdlihs gan Krievijā paspēja uzspēlēt vēl pirms KHL izveides un Rīgas “Dinamo” atkal atdzimšanas. Divus gadus pirms KHL dibināšanas Krišjānis 29 spēles aizvadīja Habarovskas “Amur” rindās.

Atskatīsimies uz visiem latviešu hokejistiem, kuri kā leģionāri spēlējuši KHL klubos.

Vārtsargi
Latvija (gandrīz) vienmēr lepojusies ar savu vārtsargu varējumu, bet KHL pie spēlēšanas ārpus Rīgas “Dinamo” aploka tikuši tikai divi mūsējie. Edgars Masaļskis nopelnīja līgumus nu jau KHL pametušās vienībās – Hantijmansijskas “Yugra” un Toljati “Lada”. Krievijas klubi pārsvarā cenšas vārtos likt savējos, lai leģionāriem limitētās piecas vietas atstātu laukuma spēlētājiem.

Edgars Masaļskis “Yugra” vārtos
Foto: yugra.ru

Jābūt galvas tiesu pārākam, lai tevi kā leģionāru-vārtsargu izvēlētos tādas komandas kā Sanktpēterburgas SKA vai Maskavas CSKA, bet vienā no pēdējo gadu smagsvariem iekļuva pērnās sezonas Rīgas “Dinamo” pamatvārtsargs Jānis Kalniņš. Nav zināms, vai hokejista aģents nodarbojies ar dempingu, bet daudziem Kalniņa nonākšana Helsinkos bija pārsteigums.

“Jokerit” gan arī ir to komandu pulkā, kas var pieteikt neskaitāmus leģionārus, tomēr Kalniņam izrādītā uzticība sezonas pirmajā mēnesī liek domāt, ka Kalniņa vērtība kā vārtsargam-KHL leģionāram tikai aug. Līguma pagarināšana arī uz nākamo sezonu nebūtu brīnums, ja vārtsargs turpina uzņemto kursu.

Aizsargi
Veiksmīgas karjeras KHL izveidojušās vairākiem Latvijas izlases hokejistiem, bet visplašāko ģeogrāfisko pieredzi guvis Kulda – piecas komandas, trīs valstis. Artūrs sāka Novosibirskas “Sibir”, turpināja Ufas “Salavat Yulaev”, divus gadus pabija Helsinku “Jokerit” paspārnē, bet pēc sezonas Ķīnā nu ir Čerepoveces “Severtal” pirmās maiņas aizsargs. Stabila KHL vērtība hokejistu tirgū.

Tomēr par pirmo KHL leģionāru aizsargu kļuva Georgijs Pujacs, kurš savas labākās sezonas aizvadīja tieši prom no mājām. Pujacs jau KHL pirmajā sezonā bija viens no Toljati “Lada” balstiem, vēlāk iegriežoties Rīgā, Georgijs nokļuva tādās komandās kā Novosibirskas “Sibir” un Ņižņekamskas “Neftehimik”, bet karjeras pīķis tika sasniegts, esot Omskas “Avangard” pirmā pāra aizsargam. Bez Rīgas Žora pabijis četros KHL klubos. Līdzīgi kā Krišjānis, 37 gados slidas vēl skapī paslēpis nav, mēģina iekarot Vācijas otro līgu.

Georgijs Pujacs vēl “Avangard” kreklā
Foto: hawk.ru

Četros KHL klubos pabijis bijušais Latvijas pilsonis Oskars Bārtulis. Pēc Ziemeļamerikas pamešanas Oskars bija balsts tādās vienībās kā Doņeckas “Donbass”, Astanas “Barys” un Vladivostokas “Admiral”, pagājušo sezonu noslēdzot Ufas “Salavat Yulaev”. Šobrīd cenšas iepatikties Maskavas “Dynamo” vadībai.

No citas opers ir leģendārā hokeja virtuoza Sanda Ozoliņa sezona Mitišču “Atlant”. Rīga vilcinājās ar kārotā līguma piedāvāšanu, bet Ozo ilgi jāgaida nebija – sekoja piedāvājums no Maskavas apgabalā mītošajiem “atlantiem”. Sandis Rīgā iesākto turpināja arī Mitiščos, bija līderis, kapteinis un cīņā saucējs. Lielā mērā pateicoties tieši viņam, komanda veica iespaidīgu uzvaru sēriju un teju no bezcerīgas situācijas izkārpījās uz “play-off” balli. Vēlāk tika nopietni baumots par piedāvājumu no Omskas “Avangard”, bet Ozo, būdams leģionārs, pabija tikai Mtisčos.

Divas sezonas ārpus Rīgas KHL pabija Ozoliņa protežē Kristaps Sotnieks, kuru pie sevis uz Toljati paņēma treneris Artis Ābols, kurš reiz teicis, ka pie citiem apstākļiem Soča būtu stabils NHL aizsargs ar miljonu kontraktu. “Lada” rindās Kristaps bija līmenī, kad veselība to atļāva. Pēc otrās sezonas Toljatī, kas arī KHL “žiguļiem” bija pēdējā, atgriezās Rīgā.

Arī divi citi aizsargi Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs savas karjeras KHL vispirms uzsāka ārpus Rīgas. Jasam pussezona Ņižnekamskā, kur KHL debitēja arī Jerofejevs. Rižiks sevi divas sezonas pieteica vienā no līgas vājākajām vienībām Novokuzņeckas “Metallurg”.

Neilga karjera kā leģionāram KHL arī šobrīd Čehijas Ekstralīgu iepazīstošajam talsiniekam Guntim Galviņam. Aizsargs 2013.gadā desmit spēles bija Hantijmansijkā, bet leģionāra testu neizturēja.

Uzbrucēji
Ja aizsargi-leģionāri mums bija jau pirmajā KHL sezonā, tad līdz pirmajam eksporta uzbrucējam bija mazliet jāpagaida. Par to kļuva atjaunotā Rīgas “Dinamo” kapteinis Aleksejs Širokovs, kurš pēc sezonas Rīgā devās uz tālo Habarovsku, tur aizvadot vienu pilnu sezonu un septiņas spēles savā otrajā gadā. Tiesa, Širokovs Habarovskā bija zināms kadrs, jo bija tur sevi pierādījis vēl pirms KHL, kad “Amur” bija otrās līgas komanda.

Pēc divām sezonām “Dinamo” uz Habarovsku saposās cits Latvijas izlases uzbrucējs – Mārtiņš Cipulis. Toreiz jau 30 gadu slieksni sasniegušais Mārtiņš vienā no KHL vājākajām vienībām bija gana rezultatīvs – 12 vārtu guvumi un deviņas piespēles. Pēc sezonas Cipulis uz gadu atgriezās Rīgā, bet KHL leģionāra pieredzi papildināja 2013.gadā, kad atsaucās Prāgas “Lev” ģenerālmenedžera Normunda Sējēja aicinājumam palīdzēt komandai. Kopā ar Cipuli Prāgā bija cits ilggadējs “dinamietis” – tehniskais Aleksandrs Ņiživijs, kurš ārpus Rīgas KHL pārstāvēja tieši izjukušo Prāgas vienību – tehniskais uzbrucējs izcēlās ar vieniem vārtiem 11 mačos.

Ja sev atvēlētajās leģionāra gaitās minētie hokejisti bija vairāk ieroču pienesēji, ne rezultāta galvenie veidotāji, tad tādi spēlētāji kā Mārtiņš Karsums, Kaspars Daugaviņš, Jānis Sprukts, Miķelis Rēdlihs un Lauris Dārziņš savas eksporta gaitas uzsāka kā pirmo vijoļu spēlmaņi. Tā vismaz bija domāts. Šie kungi arī pirmie, kurus var saukt par KHL latviešu miljonāriem, jo savus lielākos līgumus hokejisti nopelnīja tieši Krievzemes komandās.

Kaspars Daugaviņš, foto: khl.ru

Dažiem kārtis salikās labāk kā citiem. Vietu Krievijas hokeja tirgū apliecināja Kaspars Daugaviņš, kurš no Ženēvas nokļuva pie Harija Vītoliņa Maskavas “Dynamo”, kur bija viens no līderiem. Tāds uzbrucējs bija arī pie Pētera Skudras Ņižņijnovgorodas “Torpedo” rindās, bet ilgi bez darba nebija arī šajā pavasarī, kad “Torpedo” nomainīja pret Maskavas “Spartak”.

Līdzīgas paralēles var vilkt ar fiziskās spēles piekritēju Mārtiņu Karsumu, kurš no Rīgas “Dinamo” devās pie vārda brāļiem uz Maskavu, kur noturējās piecas sezonas, kas leģionāram ir iespaidīgs rādītājs. Mainījās treneri un komandas biedri, bet Karsums kā bija, tā palika vērtīgs maskaviešiem. Mārtiņš jokoja, ka viņa vietu “Dynamo” paņēmis Miks Indrašis, kamēr viņu pašu pie sevis paņēma “Spartak”. Karsumam pat nenācās nomainīt Maskavas dzīvesvietu.

Savādāk karjeras iegrozījās Spruktam, Dārziņam un Miķelim Rēdliham, kuri uz KHL vienībām aizgāja kā pirmo lomu spēlētāji, bet cerības neattaisnoja. Sprukta gadījumā var teikt, ka viņš parakstīja līgumu ar vienu komandu, bet nonāca citā. Centrs vienojās ar Maskavas CSKA, kad tā bija vidusmēra komanda līgā ar labu perspektīvu uz “play-off”, bet vienas vasaras laikā komanda sapirka zvaigznes ar Aleksandru Radulovu priekšgalā, Jānim nonākot ceturtajā maiņā. Vēlāk Spruktu paņēma “Lokomotiv”, kur gan noturēties leģionāra statusā neizdevās.

Dārziņa karjeru Krievijā sabojāja veselības likstas. Pārstāvot Kazaņas “Ak Bars” un Čeļabinskas “Traktor”, Lauris reti kad bija savā labākajā fiziskajā formā. Kad beidzot sāka spēlēt, rezultāts neizpalika, bet uzreiz piezagās kāda jauna trauma vai tika atsvaidzināta iepriekšējā. Savu vietu atrada, atgriežoties Rīgas “Dinamo”. Rezultativitāti Jaroslavļā pazaudēja Miķelis Rēdlihs, divās sezonās iemetot tikai desmit vārtus, tomēr reaktīvais uzbrucējs, pat neesot rezultatīvs, bija vērtīgs komandas aktīvs. Divas sezonas noturēties “Lokomotiv” kā lomas spēlētājam-leģionāram – tas ir jāmāk.

Lauris Dārziņš tiek prezentēts kā Kazaņas “Ak Bars” hokejists
Foto: ak-bars.ru

Karjeras ieraksti CV kā leģionāriem ir arī tādiem Latvijas hokeja produktiem kā Robertam Jekimovam un Kasparam Saulietim. Jūrmalniekam divas spēles pusizjukušā Mitišču “Atlant” komandā, kas sastāvā ņēma visus, kuriem nebija jāmaksā nauda. Savu debiju KHL nevis Rīgas, bet Minskas “Dinamo” piedzīvoja nepiekāpīgais Saulietis, kurš sevi labi bija pieteicis Baltkrievijas čempionātā. Divās sezonās uzbrucējs Minskā aizvadīja vairāk kā 50 spēles, esot otrā plāna spēlētājs un gūstot sešus vārtus.

Jau vairākus gadus par pārcelšanos uz KHL leģionāra statusā domāja Miks Indrašis, bet KHL nolikums hokejistam bija nepateicīgs. Ja kāda komanda vēlējās Miku, tad nācās maksāt izpirkuma naudu, jo līdz 27 gadu vecumam Indrašis skaitījās Rīgas vienības īpašums. Pagājušās sezonas otrajā pusē ar vienu kāju Miks bija Pekinā, bet vēl gadu iepriekš bija tuvu spēlēšanai “Torpedo”. Šajā vasarā tehniskais uzbrucējs parakstīja divu gadu līgumu ar Maskavas “Dynamo”, kura gan jauno sezonu iesākusi visai nesekmīgi.

Kā veiksies divdesmit otrajam latviešu leģionāram KHL? Domājams, ka Pekinas komanda neņem kaķi maisā un spēs izmantot pieredzējušā aizsarga spēcīgās puses un iekļūt Gagarina kausa izcīņā. Kas zina, varbūt arī nākamajā sezonā Krišjānis vēl būs vērtīgs KHL tirgū…

Statistika

Vārtsargi:
Edgars Masaļskis, Hantimansijskas “Yugra”, Toljati “Lada”
“Yugra” – 82 spēles, vidēji 2,84 ielaisti vārti, 91,6% atvairīto metienu, 2010.-2013.g.
“Lada” – 53 spēles, vidēji ielaisti 2,66 vārti, 91,1% atvairīto metienu, 2015.-2017.g.
Jānis Kalniņš, Helsinku “Jokerit”
“Jokerit” – 6 spēles, vidēji 2,33 ielaisti vārti, 92,5% atvairīto metienu, 2018.-šobrīd

Aizsargi:
Aleksandrs Jerofejevs, “Neftehimik”, Novokuzņetskas “Metallurg”
“Neftehimik” – 12 spēlēs 6 punkti (1+5), lietderība “-1”, 2009.g
“Metallurg” – 82 spēles, 13 punkti (4+9) “-10”, 2009. – 2011.g.
Kopā – 94 spēles. 19 punkti (5+14) koef -11

Georgijs Pujacs – “Lada”, “Sibir”, “Avangard”, “Neftekhimik”
“Lada” – 38 spēles, 13 punkti (9+4), +10, 2008./2009
“Sibir” – 134 spēles, 41 punkts (10+31), +8, 2009.-2012.
“Avangard” – 75 spēles, 20 punkti (2+18), +14, 2012.-2013.
“Neftekhimik” – 22 spēles, 5 punkti (1+4), +6, 2015.-2016.
Kopā – 269 spēles, 79 punkti (22+57) +38

Māris Jass – “Neftehimik”
“Neftehimik” – 18 spēles, 1 punkts (0+1), 0, 2011.g.

Guntis Galviņš – “Yugra”
“Yugra” – 10 spēles, 1 punkts (1+0), 2013.g

Kristaps Sotnieks –  “Lada”
“Lada” – 73 spēles, 16 punkti (8+8), -10, 2016.-2018.

Sandis Ozoliņš – “Atlant”
“Atlant” – 47 spēles, 21 punkts (2+19), -1, 2012.-2013.

Oskars Bārtulis – “Donbass”, “Barys”, “Admiral”, “Salavat Julaev”
“Donbass” – 90 spēles, 19 punkti (6+13), +15, 2012.-2014.
“Barys” – 57 spēles, 7 punkti (1+6), -10, 2014.-2015.
“Admiral” – 149 spēles, 40 punkti (10+30), -7, 2015.-2018
“Salavat Julaev” – 14 spēles, 1 punkts (0+1), -3, 2018.g.
Kopā – 220 spēles. 48 punkti (11+37) -20

Artūrs Kulda – “Sibir”, “Salavat Julaev”, “Jokerit”, “Kunlun”, “Severstal”
“Sibir” – 57 spēles, 16 punkti (9+7), -2, 2012.-2013.
“Salavat Julaev” – 111 spēles, 24 punkti (6+18), -5, 2013.-2015.
“Jokerit” – 97 spēles, 18 punkti (1+17), +21, 2015.-2017.
“Kunlun” – 47 spēles, 6 punkti (2+4), -9, 2017.-2018.
“Severstal” – 15 spēles, 3 punkti (2+1), -7, 2018.-šobrīd
Kopa – 327 spēles, 67 punkti (20+47),  -2

Uzbrucēji:

Aleksejs Širokovs – “Amur”
“Amur” – 58 spēles, 22 punkti (9+13), -16, 2009.-2010.

Mārtiņš Cipulis – “Amur”
“Amur” – 49 spēles, 19 punkti (12+7), -12, 2010.-2011.
“Lev” – 20 spēles, 6 punkti (3+4), 0, 2012.-2013.

Mārtiņs Karsums – Maskavas “Dynamo”, “Spartak”
“Dynamo” – 244 spēles, 123 punkti (60+63), +32, 2013.-2018.
“Spartak” – 14 spēles 5 punkti (3+2), -4, 2018.-šobrīd
Kopā – 258 spēles, 128 punkti (63+65), +28

Aleksandrs Ņiživijs – Prāgas Lev
Lev – 7 spēles, 1 punkts (0+1), -1, 2013.g

Kaspars Daugaviņš – Maskavas “Dynamo”, “Torpedo”, “Spartak”
“Dynamo” – 64 spēles, 45 punkti (24+21), +11, 2014.-2015.
“Torpedo” – 147 spēles, 104 punkti (39+65), +17, 2015.-2018.
“Spartak” – 14 spēles, 9 punkti (3+6), +3, 2018.-šobrīd
Kopā – 225 spēles, 158 punkts (66+92), +31

Jānis Sprukts – Maskavas CSKA, Jaroslavļas “Lokomotiv”
CSKA – 59 spēles, 9 punkti (5+4), koef +1, 2012.-2013.g.
“Lokomotiv” – 48 spēles, 16 punkti (7+9) koef +4, 2013.-2015.g.
Kopā 107 spēles, 25 punkti (12+13)

Miķelis Rēdlihs – Jaroslavļas “Lokomotīve”
“Lokomotiv” – 101 spēle, 22 punkti (10+12), 2012.-2014.g.

Lauris Dārziņš – Kazaņas “Ak Bars”, Čeļabinskas “Traktor”
“Ak Bars” – 56 spēles, 23 punkti (10+13), koef +4, 2011.-2013.g.
“Traktor” – 19 spēles, 6 punkti (3+3), koef -4, 2013.-2014.g.

Roberts Jekimovs – Mističu Atlant
“Atlant” – 2 spēles, 0 punktu, koef 0, 2014.-2015.g.

Miks Indrašis – Maskavas “Dynamo”
“Dynamo” – 17 spēles, 8 punkti (6+2), koef +2, 2018.-šobrīd

Kaspars Saulietis – Minskas “Dinamo”
“Dinamo” – 54 spēles, 9 punkti (6+3) koef -7, 2008.-2010.g.