Daniela Negreanu septiņi zelta likumi – blefot vai tomēr nē?

2014. gadā uzņemts Pokera slavas zālē. Ieguvis sešas “World Series of Poker” (WSOP) aproces un divus “World Poker Tour” (WPT) čempiona titulus. Divas reizes nosaukts par WSOP gada spēlētāju (2004. un 2013. gadā), kļūstot par līdz šim vienīgo, kurš šādu atzinību saņēmis vairākkārt. Tas ir stāsts par Danielu Negreanu (dzimis 1974. gada 26. jūlijā) – profesionālu pokera spēlētāju no Kanādas. Lūk, Daniela Negreanu septiņi zelta likumi, ko, visticamāk, vēlētos zināt arī daudzi pokera spēlētāji Latvijā. Vēl vairāk – kas par to sakāms pašmāju ekspertam? Spēlētājs ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi gan izvēlējās palikt anonīms.

Vairāk aizraujošu saturu par pokera niansēm un specifiku lasi ŠEIT.

1. Nerādiet kārtis, ja jums tas nav jādara

Kā atklājis Negreanu, nav pamata parādīt savas kārtis, neatkarīgi no tā, vai jums tiešām bija augstākā kombinācija, vai jūs blefojāt. Pretinieki savu izvēli vispirms izdarīs, pamatojoties uz to, cik lielas likmes jūs izdarījāt, kā izskatījāties, kad to darījāt, utt. “Es dažreiz parādu savas kārtis, bet tikai tādēļ, ka zinu, ko un kāpēc daru. Tā ir daļa no manas spēles. Es gribu, lai spēlētāji pie galda zina, uz ko esmu spējīgs. Tomēr pat es nespēlētu šāda veida spēli ar visiem. Ļoti daudz kas atkarīgs no pretiniekiem. Vēl, iesaku nepārspēlēt rokas. Piemēram, A-Q ir viltīga roka. Nelieciet uz to četrkāršu likmi – to izdarot, jūs būtībā esat “miris”. Kā jūs domājat, ar ko šādā gadījumā atbild pretinieks?” sacījis Negreanu.

Pašmāju eksperts: Pilnībā piekrītu. Jo mazāk informācijas pretiniekam ir par tevi, jo lielāka tava priekšrocība. Atskaitot gadījumus, kad, parādot lielu blefu, tu vari pretinieku izsist no līdzsvara un viņš nākamajās izspēlēs var izdarīt muļķīgus gājienus.

2. “Cilvēku lasīšana” – tas nozīmē pamanīt vissīkākās detaļas

Negreanu atzīst, ka tas nav viegli, prasa laiku un pieredzi. “Es diezgan bieži izmantoju paņēmienus ar kuru palīdzību varu likt pretiniekam domāt, ka viņš ir ieguvis informāciju par manu roku (“reverse tell”),” teic titulētais spēlētājs. Reiz kādā turnīrā, kas tika pārraidīts arī televīzijā, Daniels blefoja un, to darot, paslēpa seju rokās. Pretinieks atbildēja Daniela likmei un gan pie spēles galda, gan  pie televizora sēdošie redzēja viņa blefu. “Pēc gada citā turnīrā es izdarīju šo precīzo kustību ar rokām katru reizi, kad man bija labākā iespējamā kombinācija attiecīgajā spēles posmā (“nuts”), un šoreiz saņēmu pozitīvu atdevi.”

Pašmāju eksperts: Protams, bet jāsaprot, no kā tāda ieguvējs būs tikai pasaulslavens spēlētājs, kura gājiens iegūst atpazīstamību. Kaut gan arī es pēc tam, kad ir atvērts mans blefs, nākamajā reizē ar nuts cenšos izspēlēt tieši tā, kā to biju darījis blefojot.

3. Nelietojiet blefu

“Pārsvarā es neblefoju. Nu labi, varbūt izņemot to vienu reizi pret Īzaku Hekstonu [Negreanu piespieda Hekstonu izmest augstāko pāri – dūžus, kaut viņam pašam kombinācijas nebija].” 

Pašmāju eksperts: Vai tas būtu jāuztver kā joks? Izskatās, ka Daniels blefo, šādi sakot. Blefs ir būtiska spēles sastāvdaļa. Tas ir viens no paņēmieniem, kā būt pārsvaru pār pretinieku, ir izsist viņa roku reizē, kad nevari viņu pārspēt kāršu salīdzināšanas brīdī (“showdown”).

4. Neizlaidiet spēli no rokām pārāk agri

Ja jūs domājat, ka jums vajadzētu redzēt pēc iespējas vairāk flopu, kamēr obligātās likmes vēl ir mazas, jūs kļūdāties. Tas ir slikts pokers. Ja obligātās likmes ir 25/50, jūs varat laimēt 75 dolārus, kas ir tieši…nekas! Vēlāk, kad spēlē parādās arī antes, redzot flopu, ir iespējams vinnēt vairāk naudas. Tas ir īstais laiks, kad jums vajadzētu censties izspēlēt vairāk kombināciju.

Pašmāju eksperts: Atkarīgs no situācijas. Ja galda sastāvs ir spēcīgs, tad tiešām nevajadzētu sākumā aizrauties un spēlēt ar viduvējām kombinācijām. Savukārt, ja pretinieki ir vāji, tad tieši otrādi – veiksmīgi trāpot flopā, oponents tev var samaksāt kaudzi naudas.

5. Izmantojiet savu piesardzīgā spēlētāju imidžu

“Ja kādu laiku neesat izspēlējis nevienu roku, pārliecinieties, ka cilvēki to ir ievērojuši, jo tikai tad jūs saņemsiet atdevi. Ja pārējie neapzinās, ka jūs ilgu laiku neesat izspēlējis nevienu roku, jūs nevarēsiet no tā gūt labumu.”

Pašmāju eksperts: Šeit ir vietā jautājums, kā par to pārliecināties? Jo mēs taču nezinām, ko un par ko domā citi spēlētāji. Ja kāds no spēlētājiem galda priekšā pasaka: “Daniel, tu spēlē tik cieši!” un pārējie to piefiksē, tad tiešām ir īstais laiks izmantot šo imidžu.

6. Nospraudiet mērķi

“Es uzskatu, ka nepietiek ar to vien, ka jūs zināt, ko vēlaties vai arī kādā virzienā vēlaties doties. Jums jāzina, kā tur nokļūt un kāpēc jūs vēlaties tur nokļūt. Ņemsim par piemēru pokera turnīru. Kāpēc jūs vēlaties tajā uzvarēt? Jūs teiksiet: lai vinnētu naudu. Labi, bet kāpēc? Ko jūs ar to darīsit? Varbūt iemesls ir vienkārši vēlme piedalīties. Lieliski, bet kāpēc tas jums ir tik svarīgi? Ja nav izvirzīti konkrēti mērķi, būs grūti kaut ko sasniegt. Esmu redzējis miljardierus, kuri runā tikai par to, kā nopelnīt vēl vairāk naudas. Lai arī viņi ir nodrošināti, tajā pašā laikā sūdzas, ka tase kafijas maksā veselus piecus dolārus. Šie cilvēki tic meliem, ka vairāk vienmēr ir labāk. Viņi domā, ka, ja viņiem būs vairāk naudas, viņi būs laimīgāki. Ziniet…tā tas nedarbojas.”

Pašmāju eksperts: Mērķi ir ļoti svarīgi, un ne tikai pokerā. Jo mērķi dod krietni lielāku spēju koncentrēties darāmajam.

7. Izgāšanās

“Kļūdīties un savu reizi izgāzties gadās visiem, arī es neesmu izņēmums. Vairākkārt esmu spēlējis Vegasā, vinnējis un domājis, ka esmu spēles noteicējs. Mānīga ilūzija, jo pēc 24 stundām biju tā salauzts, ka man bija jādodas atpakaļ uz viesnīcu ar kājām. Patiesībā šīs pastaigas man bija ļoti svarīgas, jo katru reizi kaut ko iemācījos.”

Pašmāju eksperts: Sen ir zināms teiciens, ka vislabāk ir mācīties no savām kļūdām. Arī pokerā. Kad vinnē, ir ļoti grūti piespiest sevi mācīties, bet, kad tev neveicas, sāc analizēt savas kļūdas.