Daugaviņš: Domāju, ka bez faniem Latvijas hokejs sen jau būtu nomiris

Latvijas hokeja izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš intervijā portālam “Lsm.lv” atklājis savas emocijas pēc pasaules čempionātā izcīnītas bronzas medaļas.

“Es gribēju būt uz ledus un sajust, kā cilvēki mani atbalsta! Dzied dziesmas pēc spēlēm. Atceros, visi parki biji pilni ar ekrāniem, kādreiz es pats dabūju ar alus pudeli pa galvu, man pārsita galvu 13 gados Vērmanes dārzā, kad Latvija zaudēja. Tās bija trīs sekunžu dusmas, bet nākamajā dienā vienalga visi atkal fanoja. Un man šķiet, ka Latvijā ir divas lietas: sports un Dziesmu svētki, kur var to eiforiju dabūt,” izteicies Daugaviņš.

“Man kā spēlētājam pat ir grūti aprakstīt tās sajūtas, kad tu stāvi uz laukuma un tev desmit tūkstoši apkārt uzmundrina, bļauj un atbalsta. Ļoti gribas to atdot atpakaļ! Jo mēs to darām viņu dēļ, lai mēs dabūtu atpakaļ tās emocijas, kas mums palīdz kaut ko sasniegt. Ne velti arī mūsu treneris [Harijs] Vītoliņš un mēs visi runājām par sesto spēlētāju hokeja čempionāta laikā, kas ir mūsu fani. Bez viņiem, es domāju, Latvijas hokejs sen jau būtu nomiris,” atzina Latvijas izlases kapteinis.

Tāpat Daugaviņš izteicās par brīdi, kad komanda pēc panākuma ielidoja Rīgā. “Tas bija vienreizēji, bet arī – bez vārdiem! Mēs nelidojām tikai vieni paši, komanda, lidmašīnā bija arī fani. Un redzēt, ka latvieši ir priecīgi un laimīgi, un ka viņi var! Tik daudz taču ir negatīvu lietu, ziņās visu laiku rāda tik daudz sliktā. Un ka mēnesi no vietas mēs dzīvojām tik pozitīvu emociju varā, un mēs bijām daļa no tā, kas to izveidoja. Tas bija superpatīkami! Tā kā mums ar faniem – tā ir divpusēja mijiedarbība, mēs esam atkarīgi viens no otra. Arī citiem sporta veidu pārstāvjiem, spēlētājiem tas liks saņemties!”

Daugaviņš par karjeras beigām: Ja nav tā, ka tik ļoti sāp, ka nevar paiet, tikmēr to var darīt