Daugaviņš par Dārziņu: Esam draugi, bet hallē pārslēdzos uz to, ka viņš ir treneris

Līdz pasaules čempionātam atlikušas vien četras dienas. Latvijas izlases treniņos tiek slīpētas pēdējās nianses, lai jau šo piektdien turnīru atklātu ar spēli pret Kanādu. Šogad valstsvienības sastāvā atkal varam redzēt pieredzējušo Kasparu Daugaviņu, kurš pēc gada pauzes pieņēma lēmumu atgriezties izlasē.

Sarunā ar “Sportazinas.com” 34 gadus vecais uzbrucējs dalījās emocijās pirms 11. pasaules čempionāta savā karjerā, pastāstīja par to, cik smaga bija treniņnometnē, kā arī komentējis Laura Dārziņa trenēšanas stilu.

Pirmais jautājums ir acīmredzams – kādas ir sajūtas nedēļā, kad sākas PČ?
Protams, ir patīkami. Šodien oficiālajai nometnei bija pēdējā diena, rīt tiks izziņots sastāvs. Grūtākā un ilgākā daļa ir garām, beidzot arī pienācis pats čempionāts. Emocijas ir labas un jau gribas spēlēt.

Sajūtas pirms 11. pasaules čempionāta ir īpašākas nekā parasti?
Mājas čempionāts vienmēr ir īpašs. Pēdējais čempionāts Rīgā [2006. gadā] pie pilnām tribīnēm bija mans pirmais. Ceru, ka emocijas būs tādas pašas kā tajā turnīrā. Īpaši ir arī tas, ka pērn nespēlēju un jau likās kā viss, punkts karjerai izlasē ir uzlikts, tomēr lēmums tika pamainīts un spēlēt ir patīkamāk nekā skatīties.

Ar ko pēdējais treniņš atšķīrās no tā, ko jūs darījāt, piemēram, aprīļa vidū?
Slodzes vairs nav tik lielas, tagad izejam uz to tempu, kādu gribam redzēt spēlēs. Ir jau konkrētas maiņas, kādas tiek iespēlētas, tiek atstrādāta to sadarbība. Strādājam ar niansēm, ar lietām no pārbaudes spēlēm, kuras vajadzētu pielabot. Visi gatavojas turnīram labā garastāvoklī?

Pārbaudes mačos spēlēji ar Ābolu un Andersonu – vai bija jāpierod pie spēlēšanas ar Tomu?
Jāpierod galīgi nebija. Andersons ir augstās klases hokejists, viņš vienmēr bijis laba kalibra spēlētājs, kurš var mierīgi spēlēt vadošajās maiņās. Viņam vienmēr bija grūtāk iekļūt izlasē, jo priekšā bija kāds cits, kas aizņēma vietas. Šogad viņam ir tā iespēja sevi parādīt līdera lomā, un viņam tas arī izdodas. Domāju, ka viņš nobriedis uzņemties līdera lomu, un to parāda arī viņa rezultativitāte Šveices līgā. Pagaidām viss ir labi.

Kādas ir Toma labākās īpašības?
Viņš ir rezultatīvs, vienmēr atrod veidu, kā uzbrukt vārtiem, iemest golu, atdot piespēli – tādas ir viņa stiprās puses. Māk spēlēt ar ripu, māk veidot saspēli uzbrukumā.

Andersons: Nezinu, kā vēl jāspēlē, lai kāds NL klubs izrādītu interesi

Ābols gan jau arī nav kļuvis vājāks hokejists, vai nē?
Rodrigo katru gadu progresē, arī šī sezona Zviedrijā viņam bija viena no labākajām, un es domāju, ka viņš ir savā TOP formā.

Pašam gan jau nav jāuztraucas par vietu sastāvā, bet vai neesi pamanījis, ka kāds no jaunajiem kļuvis nervozāks, tuvojoties otrdienai?
Tā ir standarta situācija, ka treniņos ir hokejisti, kuri galu galā netiks pieteikumā. Viņi cenšas sevi parādīt no labākās puses un var just, ka viņi atdodas pilnībā katrā treniņā. Arī ļoti labi sevi parādīja, vienkārši tās vietas ir tik, cik ir. Treneri pieņem tos lēmumus, bet arī mēs kā spēlētāji jūtam, ka katrs grib tev atņemt to vietu.

Pēdējos pārbaudes mačos jūsu maiņa bija ļoti rezultatīva. Vai negribētos lielāku rezultativitāti no pārējiem?
Mums visas maiņas ir diezgan spēcīgas uzbrukumā. Manai maiņai varbūt vairākumā kaut kādi goli sakrita, bet es domāju, ka vienādos sastāvos jebkura maiņa var dot savu pienesumu un tiešām ir jūtama pārliecība, ka jebkurš var izšaut katrā spēlē.

Vītoliņš pēc Dānijas spēles pārmeta, ka pēc pārsvara iegūšanas komanda sāka aizrauties. Vai šo apspriedāt arī treniņos?
Ne tikai treneris, arī paši spēlētāji saprot, ka ir kaut kādi vājuma brīži laukumā. Bet nav arī tā, ka mēs to darām no “zilā gaisa”. Pretinieks pie 0:3 arī sāka spēlēt savādāk, jo viņiem vairs nebija, ko zaudēt, un viņi piespieda mums kļūdīties. Ir momenti, kad tu esi tādā vadībā, kad jānospēlē pacietīgāk, bez lieka riska, un mēs paši to labi apzināmies.

Vītoliņš: Pārliecinājāmies – ja visu darām pareizi, varam cīnīties pret jebkuru pretinieku

Pēdējās divās spēlēs tika izcīnītas labas uzvaras. Kā uz PČ pārnest to sajūtu, ka tev viss izdodas?
Domāju, ka mums tas tāpat izdosies. Esam uzvarējuši spēles un bija tā sajūta, ka viss izdodas. Mēs uz 99% izpildījām to, ko gribējām, ko treneri mums lika. No tā arī rodas tā pašpārliecinātība, nevis kaut kāda runāšana. Tieši darīšana laukumā. Centīsimies vēl šo tu uzlabot, bet arī paši labi apzināmies, ka arī pretinieki mēģinās mūs piespiest kļūdīties. Tajā momentā jānospēlē pareizi.

Ar tevi runājam pirmdien, PČ sāksies piektdien. Kāds ir plāns starp šīm dienām?
Būs treniņi, pirms došanās viesnīcā paredzētas vakariņas visiem kopā, ar sievām, bērniem, jo tomēr mēs divas nedēļas dzīvosim viesnīcā. Pabūsim visi kopā un turpināsim gatavošanos, katru dienu būs treniņi. Vienīgais, kas mainās, vairs netrenēsimies Daugavas hallē, bet gan Arēnā Rīga.

Tavs ilggadējais cīņas biedrs Dārziņš tagad ir treneris. Kā tu viņu raksturotu?
Tāds pats, kā spēlētājs – ļoti nosvērts, ļoti gudrs. Tāpēc esmu pārliecināts, ka viņa pienesums būs milzīgs. Ir daudzas lietas, ko viņš var ieteikt, un to izdarīt mierīgi. Laurim tā domāšana ir tuvu kā spēlētājam, un viņš māk paskaidrot tā, it kā viņš pats vēl būtu spēlētājs. Jo citreiz tomēr galvenie treneri to hokeju jau gadiem nav spēlējuši. Tas ir arī Dārziņa lielākais pīķis – viņš vēl labi atceras nianses, ko viņš var iedot. Liels pluss ir arī Artūrs Irbe – tas ir tik leģendārs cilvēks, kurš ar savu klātbūtni vien liek aizmirst par savām problēmām.

Dārziņš: Jau ļoti sen hokeju skatos ar citādākām acīm, nekā spēlētājs

Nav tāda nedaudz dīvaina sajūta, ka Lauris ir nevis sēž blakus uz soliņa, bet gan stāv aiz muguras un uzvalkā?
Mēs ar Lauri esam labi draugi, bet kad es ieeju hallē, tad pārslēdzos uz to, ka tagad viņš ir mans treneris. Ir jāklausa, ko viņš man saka. Protams, es labprāt vēl gribētu viņu redzēt laukumā. Uzskatu, ka viņš vēl varēja turpināt. Bet tāds ir viņa lēmums un es domāju, ka viņš arī tagad dos to profesionālo pienesumu Latvijas hokejam jau kā treneris.

Vai Laurim kādā spēlē vai treniņā nebija arī jākliedz uz tevi?
Uzskatu, ka nebija iemesls. Lauris varētu arī iedot iekšā, bet mēs visi šajā treniņprocesā labi pildījām visu, ko no mums prasīja, tāpēc arī balss nebija jāpaceļ.

Četrās dienās faktiski izspēlēsiet pusi no čempionāta, aizvadot trīs mačus. Kā tos nospēlēt vienmērīgi, bez izteiktiem kritumiem?
Teikšu godīgi, šī treniņnometne bija viena no smagākajām fiziskajām nometnēm, laikam mūs arī sagatavoja tādam startam. Ielika bāzi, lai varētu aizvadīt septiņas spēles grupā, un arī spēlēt tālāk. Šogad fiziskā kondīcija visiem ir diezgan augstā līmenī, tagad atliek fiziku pārlikt arī kvalitātē uz ledus!

Kaspars Daugaviņš (pa vidu) | Foto: Dānijas hokeja federācija