Deviņos gados septiņu klubu pieraksts – vai Banki būs īstā izvēle vīriešu izlasei?

23/03/2021 20:31

Latvijas Basketbola savienības (LBS) valde pēc neveiksmīgā Eiropas čempionāta atlases cikla tuvākajā laikā balsojumā nacionālās vīriešu izlases galvenā trenera amatam grasās apstiprināt itāļu speciālistu Luku Banki, kas nozīmē, ja tā notiks, tad tā būs pirmā reize kopš bēdīgi slavenā 2009. gada, kad vīriešu izlasi vadīs ārzemnieks. Kandidātu bija daudz, bet tieši itālis radījis vislabāko iespaidu savai piemērotībai šim amatam un tāpēc kopējais noskaņojums pret viņu ir pozitīvs. Kas Banki ir par “zvēru”, un vai viņš būs glābējs?

Atlases kārtība

Treneru komisija, kurai ir tikai rekomendējoša rakstura spēks pēc ģenerālsekretāra Kaspara Ciprusa vārdiem, sākotnēji izvirzījusi astoņus kandidātus, beigās nonākot līdz trim – Jānim Gailītim, turkam Ertogulam Erdoganam un itālim Lukam Banki. Attiecīgās komisijas vadītājs Agris Galvanovskis piedāvāja vienkāršu matemātiku, ka Eiropā šobrīd ir aizņemti ap 60 speciālistiem, ieskaitot Eirolīgas klubu un to izlašu vadītājus, kuras ir kvalificējušās EČ finālturnīram. Tātad – tirgus nav liels.

“Noklausoties visu kandidātu intervijas, Treneru komisija bija vienisprātis, ka Banki ir labākais kandidāts. Tiešām ļoti labs orators, labi mācēja pasniegt savu vīziju kā strādās un kāpēc viņš grib vadīt Latvijas izlasi. Pieredzējis un ar labu CV, ir strādājis augsta līmeņa klubos. Tāpat viņš ir gatavs strādāt ar latviešu treneriem kā asistentiem, nevis ņemt līdzi savējos. Gatavs sniegt lekcijas arī latviešu treneriem un iesaistīties Latvijas basketbola dzīvē kopumā,” tā sarunā ar “Sporta studiju” izteicies Galvanovskis.

Viņš turpināja: “Kā viņš [Banki] pats teica – tas ir liels izaicinājums. Zinot, ka Latvijai ir labi spēlētāji pa visu pasauli, bet tas netraucēs strādāt arī kvalifikācijas ciklos, kur nebūs visi labākie. Viņš ir gatavs strādāt pie jebkuriem apstākļiem un tas nav mazsvarīgi!”

Izlases vadība esot sazinājusies arī ar vairākiem izlases vadošajiem spēlētājiem, lai noskaidrotu viņu domas par Banki un citiem treneriem. Tiesa, kuri tie ir, nav zināms. Vienīgi Žanis Peiners, kurš šobrīd ārstē savainojumu. Šo rindu autoram zināms vien tas, ka laikā, kad izlasei vēl bija ģenerālmenedžeris Artūra Štālberga personā, kas līdzīgs jau tika darīts. Bet vairāki uzrunātie spēlētāji, kuri ikdienā nepārstāv Eirolīgas vai NBA klubus, šādu aptauju nemaz nav saņēmuši. Kas šķiet dīvaini, jo tieši viņi attiecīgajā kvalifikācijas ciklā ir īstie līderi, kamēr (piedodiet) labākie spēki uz šiem mačiem pārsvarā netiek. Nezinu, iespējams, šoreiz runāts ar plašāku spēlētāju loku, kas būtu loģiskāk.

Banki Curriculum Vitae…

Kas zināms par Banki? Šobrīd 55 gadus vecais itālis trenera karjeru uzsācis vēl laikā, kad pasaulē valdīja Aukstais karš un pastāvēja Berlīnes mūris, proti, 1985. gadā, būdams 20 gadus vecs un enerģisks puisis. Sākotnēji darbojies ar Itālijas zemāko līgu klubiem un vairākām jauniešu komandām, līdz 2006. gadā izpelnījies slavenā Simones Pjanidžani (lieli panākumi savā dzimtenē) uzmanību, kurš viņu uzaicināja strādāt par asistentu Sjēnas “Montepaschi” komandā. Ilgus gadus skolojoties no leģendārā Pjanidžani un kā asistentam palīdzot izcīnīt klubam sešus secīgus vietējos titulus, Banki 2012. gadā tika pie savas lielās iespējas, nomainot viņu galvenā trenera amatā un saņemot pūrā daudz pieticīgāku budžetu nekā viņa titulētajam priekšgājējam. Tiesa, Banki karjera kā Sjēnas kluba galvenajam stūrmanim bija īsa (gads), bet veiksmīga – izcīnīts tituls. Te gan runa ir par kluba finansiālajām problēmām (un ļoti nopietnām), kas neļāva Banki tur palikt, bet par to nedaudz vēlāk.

Un kā vēlāk izrādījās, strādāt tikai vienu sezonu ar klubiem Banki ir tendence – kopš tā laika viņš tikai vienā ir nostrādājis ilgāk, kad viņa kontā bija divi gadi ar Milānas “Armani”. Tur gan izdevās ierakstīt savu vārdu Itālijas basketbola vēstures grāmatās līdztekus Karlo Rikalkati kā vienīgajiem, kuri spējuši izcīnīt Itālijas čempionu titulu divus gadus pēc kārtas ar dažādām komandām. Jāatzīmē, ka pēc pieredzes “Armani” Banki uz neilgu laiku nevienu klubu netrenēja, par ko arī rodas atklāts jautājums, līdz pārņēma A sērijas pārstāvi no Turīnas, kas piedalījās arī kontineta otrajā spēcīgākajā klubu turnīrā ULEB Eirokausā.

Protams, CV ir solīds – neskaitot abus Itālijas grandus un minēto Turīnu, viņš vēl strādājis ar Bambergas “Brose Baskets”, Atēnu AEK, “Lokomotiv Kuban” un pēdējo sezonu pavadījis NBA kluba Bruklinas “Nets” fārmklubā attīstības līgā kā asistents. Te jāatzīmē, ka Turīnā viņš sezonu iesāka, bet pabeidza Bambergā, savukārt, runājot par 2019. gada pieredzi Krievijā, tā viņam bija ļoti īsa – vien 12 mači. Galvenais iemesls esot bijis pagalam neveiksmīgais sniegums ULEB Eirokausā, kur tika sasniegta bilance 2-5, bet pie mūsu lielā kaimiņa valda džungļu likumi, kur izdzīvo stiprākie un klubu vadības parasti nav īsti ieinteresētas dzirdēt treneru pat objektīvos skaidrojumos par neveiksmīgām spēlēm. Ļoti iespējams, ka Banki tādi bija.

Zīmīgi, ka pēc Banki Bambergas klubu pārņēma Ainars Bagatskis, un tas notika laikā, kad “Brose” mainīja kursu, pieslienoties FIBA Čempionu līgai, ar kuru noslēdza vairāku gadu līgumu par dalību šajā turnīrā un saņemot papildus valūtas dividendes, nevis par visām varītēm cenšoties katru gadu izcīnīt vietu ULEB Eirolīgā. Kopumā Banki ir četru sezonu pieredze Eirolīgā [vienreiz ar “Montepaschi”, divreiz ar Milānu un vienreiz ar Bambergu], labāko rezultātu sasniedzot 2013./14. gada sezonā, ar “Armani” iekļūstot ceturtdaļfinālā.

… un rakstura īpašības

Aprunājoties ar pazīstamo [ne Latvijā, bet Eiropas līmenī] itāļu basketbola apskatnieku Emiliano Čarčiju, kolēģis sniedza šādu raksturojumu: “Ļoti zinošs basketbola taktiskajos zīmējumos un stratēģijā un ar skaidru savu filozofiju. Mācījies no Pjanidžani, kuram Itālijā ir gluži vai leģendas statuss. Parasti vairāk orientēts uz spēli aizsardzībā, bet tas nav izteikti. Ļoti prasīgs un strādā treniņos ar lielu intensitāti. Prot izmantot spēlētāju labākās īpašības arī uzbrukumā, izejot no sev pieejamā materiāla. Saprotas ar spēlētājiem un ir labs sarunu biedrs arī tad, kad runa nav par basketbolu, bet sadzīviskām lietām.”

Vārdu sakot – Čarčijas un citu aptaujāto itāļu žurnālistu teiktais citu starpā ar lielu oriģinilatitāti neizceļas, vienlaikus sakrīt ar Galvanovska minēto raksta sākumā. No otras puses, ir ārzemju aģenti un treneri, kuri uzskata, ka Banki ir daudz labāks orators nekā darītājs un vienkārši “aizrunājis ausi” mūsējiem.

Tāpat Čarčija minēja vienu lietu, kas nav tiešā veidā saistīta ar Banki, bet kopumā ar Sjēnas klubu, kad viņš to vadīja. Proti, finansu skandāls, kā rezultātā klubam tika atņemti vairāki tituli, līdz ar to arī oficiāli atņemot Banki individuālo sasniegumu kā trenerim. Ap šo notikumu bija liela sāga un apjomīga tiesvedība. Banki gan nav vaininieks, bet runa ir par vienu no vecākajām Itālijas bankām “Banca Monte dei Paschi di Siena” un kluba vadības realizēto finansu politiku. Vairāki tā laika Sjēnas kluba pārstāvji saņēma bargus sodus un tika diskvalificēti no Itālijas basketbola dzīves. Prokuratūra atsaucās uz hipotēzi par izvairīšanos no nodokļu apmaksas un finanšu pārskatu viltošanu, kas tādējādi esot radījis klubam arī sportiskas priekšrocības. Rezultātā arī pats klubs “nolaidās” vairākas līgas zemāk. Protams, atkārtoti uzsveru, ka Banki šajā visā nav uzskatāms nedz par vaininieku, nedz procesu kuratoru, tomēr sazvērestību teoriju piekritēji noteikti varētu apelēt pie tā, kā gan treneris varēja nezināt, kā klubā tiek “bīdītas” lietas.

Vai Banki izglābs?

Skaidrs, ka Banki CV ir daudz iespaidīgāks nekā jebkura aktīvā latviešu trenera karjera, izņemot Bagatski, kas kopējā korelācijā ar labajām atsauksmēm par viņa darba ētiku un rakstura īpašībām, raisa pozitīvu optimismu. Ja atskatāmies pagātnē, tad Latvijas izlasei pieredze ar importiem nav tā labākā – 2008. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijā izlasi vadīja apšaubāmas kvalitātes serbs Nenads Trajkovičs, kura vadībā komanda demonstrēja nepārliecinošu sniegumu, kā arī gadu vēlāk lietuvieša Ķestuta Kemzuras piesaiste uz pašu finālturnīru, kur “tagad vai nekad” sauklis pārvērtās par “nekad” un bez rezultāta.

Paturpinot par serbu speciālistu, lai arī Trajkovičs bija nepārliecinošs, tomēr rezultātu sasniedza – komanda iekļuva finālturnīrā. Ņemot vērā pēdējos divus PK un EČ atlašu ciklus, šķiet, nevienam nebūtu nekas pret, ja izlase spēlētu neskatāmi, bet tomēr kvalificētos. Tas gan ir cits stāsts, bet vienlaikus aktuāls, jo vairāki iepriekšējie LBS valdes pārstāvji kā vienu no argumentiem gan Arņa Vecvagara, gan Roberta Štelmahera izvēlē pār ārzemju treneriem esot minējuši tieši šo aspektu, proti – iepriekš ar vidēja līmeņa ārzemniekiem mums nav veicies, bet treneriem ar lielo burtu mums maciņš par īsu… Iepriekš arī izskanēja baumas, ka atsevišķi treneri esot pat gatavi vadīt izlasi teju “par baltu velti”, ko raidījumā “Basketstudija 2+1” komentēja Cipruss. “Nu, kas kuram ir “par baltu velti”? Runājām ar dažiem treneriem un jautājām, kas būtu minimālais kopsaucējs. Nosaucām ciparus, bet viņi saprata, ka tas ir pārāk “par baltu velti”. Mums tas likās tuvu maksimumam, bet viņiem tas bija zem minimuma.”

Pēc kaunpilnā zaudējuma bulgāriem tā sauktā opozīcija kārtējo reizi norādīja uz LBS darbībām, neizvēloties ārzemju speciālistus – Vecvagara vietā varēja būt šobrīd sevi “Efes Pilsen” veiksmīgi apliecinājušais turks Ergins Atamans, bet par Štelmaheru uz vietu kandidēja cits itālis Andreā Trinkjēri un Atamana tautietis Oktajs Mahmuti, kurš gan taisnības labad jāsaka, ir bez pastāvīgas darba vietas kopš 2018. gada

Uz “papīra” Banki kandidatūra izskatās gan labi, gan šaubīgi. Ja pieplusojam Treneru komisijas un apskatnieku vērtējumu, tad, šķiet, īstais cilvēks būs atrasts. No otras puses – šaubīgs kadrs. Bažas rada tas, ka pēdējo deviņu gadu laikā Banki ir piestājis septiņos klubos, no kuriem divas reizes šķīries priekšlaicīgi. Kā saka, nav dūmu bez uguns, bet, iespējams, tā ir tikai apstākļu sakritība. Skatoties no pozitīvā rakursa, četras no deviņām sezonām bijušas pie Eirolīgas klubu stūres un kā zināms, tur valda mežonīga konkurence. Jebkurā gadījumā strādāt būs jāsāk uzreiz, jo jau augustā Latvijai gaida pirms kvalifikācijas kārta cīņā par pasaules kausa finālturnīru. Ar oratora spējām viens nepatiks pat pret, nebaidos šī apzīmējuma, Eiropas otrā ešalona valstīm, un tā ir. Un vēl pirms tā ir tāds maziņš sīkumiņš – viņu amatā jāapstiprina LBS valdei. Tas gan nav traucējis paziņot, ka Banki ieradīsies Rīgā uz Latvijas – Igaunijas apvienotās līgas fināla jeb vienīgo posmu. Pēc šādas matemātikas vadoties, Treneru komisijai tikai rekomendējošs raksturs laikam nesanāk, bet gana spēcīgāks. Un kā tad beigās būs, ja atkal sekos izgāšanās? Kurš atbildēs? “Rekomendējošā” treneru “apvienība” jeb valde,kura atkal varēs likt priekšā kārti, “sak’, mums jau rekomendēja, treneri taču gudri un visu izpētīja, mēs paļāvāmies uz viņiem”. Redzēs. Kā nu ne, palikušas formalitātes. Gan jau pārsteigumu nebūs. Vismaz nevajadzētu. Bet arī agrāk pāris reizes tā likās…

Te analīze, kāpēc Latvija netika uz Eiropas čempionātu.

Štelmahera spīts un ko saka skaitļi – kā Latvija pazaudēja biļeti uz EČ finālturnīru

Pieslēgties

Dienas fokusā

15/04/2021 13:13

Dārziņš noslēdz jaunu līgumu ar “Dinamo”, komandai pievienojas arī zviedru vārtsargs

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubs Rīgas “Dinamo” noslēdzis līgumu ar uzbrucēju Lauri Dārziņu un zviedru vārtsargu Johanu Matsonu, paziņojusi vienība. Matsons 2020./2021. gada sezonā spēlēja “Frolunda” komandas sastāvā Zviedrijas spēcīgākās…