Dončičs, Ērvings, abi kopā? Kur slēpjas “Mavericks” problēmas?

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) regulārā sezona tuvojas izskaņai, un par visai negatīvu pārsteigumu ir parūpējusies viena no latviešu pārstāvētajām komandām.

Ja Vašingtonas “Wizards” atrašanās ārpus “play-in” zonas varēja būt paredzams scenārijs, tad Dalasas “Mavericks” pozīcija turnīra tabulā, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, ir šoks. 37 uzvaras un 40 zaudējumi – tāda šobrīd ir “Mavs” bilance piecas spēles pirms pamatturnīra beigām, kas ļauj ieņemt tikai 11. vietu Rietumu konferencē. Komanda, kuras sastāvā ir viens no līgas zvaigžņotākajiem aizsargu duetiem, nīkuļo. Kāpēc?

Katastrofāla sastāva uzbūve

Ar sastāva komplektācijas problēmām “Mavs” saskārās jau kopš Kristapa Porziņģa nonākšanas Dalasā. Tobrīd Dončičam aizvadot savu debijas sezonu, bija skaidrs, ka ap viņu tiks būvēta komandā. Dončičs, Porziņģis – labs sākums, bet ko tālāk? Ideālajā variantā, ņemot vērā slovēņa un latvieša vēlmi spēlēt ar bumbu, visai loģiskais solis tālāk būtu meklēt piemērotus spēlētājus, kas darītu “melno” darbu (spēlētu aizsardzībā, cīnītos par atlēkušajām bumbām, darbotos soda laukumā) un izmantotu savas iespējas, realizējot brīvos metienus. NBA visai plaši tiek pielietots termins “3-and-D” – basketbolists, kurš ir lielisks gan tālmetienos, gan spēlē aizsardzībā.

Kā ar šo spēlētāju piesaistīšanu sekmējis Dalasas vadībai? Diezgan precīzi būtu teikt, ka padevās ne šis, ne tas. Piemērots centrs/garais spēlētājs tā arī nav atrasts, starta pieciniekā joprojām dodas Dvaits Pauels, kuru Dalasa vairākkārt centusies aizvietot, piesaistot Bobanu Marjanoviču, Viliju Koliju-Stainu, Džaveilu Makgī, Kristianu Vudu), taču visdrīzāk, ka nē. Savā veidā “Mavs” paveicās ar divu “neapstrādātu dimantu” atrašanu tanku gados (Dorians Finijs-Smits, Maksi Klebers), kuri pēdējos gados bijuši (Finija-Smita gadījumā bija) ļoti svarīgi lomas spēlētāji, taču ar citiem basketbolistiem tiešām bijis ne šis, ne tas. Labi tālmetienu izpildītāji ( Sets Karijs, Tims Hārdavejs, Bertāns), kuriem vajadzētu būt labākiem savā laukuma pusē, labi aizsardzības spēlētāji (Džošs Grīns, Džošs Ričardsons), kuri gadījumā, ja viņiem būtu labāks metiens, būtu teju perfekti piemēroti spēlētāji Dončičam, vai arī tādi basketbolisti, kuri ir viduvēji abos elementos (Redžijs Buloks, Džastins Holidejs).

Luka Dončičs, Kristians Vuds un Tims Hārdavejs | Foto: Dalasas “Mavericks”

Bet kas ir šīs sezonas konkrētā problēma? Pērn “Mavs” taču iekļuva konferences pusfinālā? Būtībā tā iesākās jau pērnajā vasarā, kad Dalasu pameta viens no “Dončiča ēras” stabilākajiem un, pēc Porziņģa aizmainīšanas, otrais komandas svarīgākais basketbolists Džeilens Bransons. Spēlētājs, kurš lieliski veica “3-and-D” funkcijas, kā arī varēja organizēt uzbrukumus, kad tas bija nepieciešams. Aizvietotājs viņam tā arī netika atrasts, jo komandai nebija brīvo līdzekļu budžetā. Kā “glābējs” garajā galā ar maiņas darījumu tika ievests jau minētais Vuds, kura spējas aizpildīt “Mavs” robus, proti, darboties aizsardzībā, tika vērtētas visai pretrunīgi.

Neviens cits ievērības cienīgs rotācijas spēlētājs (neskaitot draftā iegūto Džeidenu Hārdiju) tā arī vairs netika piesaistīts, kas visai acīmredzami norāda uz problēmu – sastāvs, kas iepriekšējā sezonā jau sasniedza vairāk, kā cerēts, kļuva sliktāks. Uz Dončiču tika vērsta vēl lielāka uzmanība, kamēr “caurumi” aizsardzībā un zem groza kļuva vēl “plašāki”. Viens no “lāpījumiem” Makgī jau sezonas sākumā izkrita no rotācijas, kamēr viens no komandas stūrakmeņiem Klebers iedzīvojās smagā savainojumā. Un, lai gan tika demonstrēts viļņveidīgs sniegums, “Mavs” turējās “virs ūdens” un kopš Ziemassvētkiem stabili atradās “play-off” zonā.

Viss tā turpinājās līdz 6. februārim, kad Dalasa nolēma rīkoties, atkal atbrīvojoties no diviem svarīgiem spēlētājiem – Spensera Dinvdija un Finija-Smita, taču pretī iegūstot vienu no līgas spīdekļiem Kairiju Ērvingu. Pieļauju, ka “Mavericks” vadība saprata, ka ar iepriekšējo kodolu par titulu var aizmirst un iegūt tāda kalibra spēlētāju kā Ērvingu, manuprāt, gandrīz vienmēr ir vērts, taču tādu darījumu veikt sezonas vidū ir ļoti riskanti, un ar Ērvinga ienākšanu izkristalizējušās gan jau iepriekš esošās, gan izveidojušās jaunas problēmas, par kurām vēl tiks runāts nedaudz vēlāk.

“Gudrs” treneris

Kids pie Dalasas komandas stūres ir otro sezonu pēc kārtas. Iepriekš strādājis Milvoki “Bucks” vienībā, kur tobrīd vēl tikai savu superzvaigznes statusu sāka iegūt Jannis Adetokunbo. Pavadītais laiks Milvoki gan bija tāds, par kuru pats speciālists, visticamāk, vēlētos aizmirst – divās no četrām sezonām sasniegta “play-off” izcīņa, taču abas reizes “Bucks” izstājās pirmajā kārtā. Ceturtā gada vidū viņš tika atlaists. Medijos kā iemesli tika minēti vairāki faktori – nesaskaņas gan ar vadību, gan treneru korpusu, vājais sniegums, komandas potenciāla neizmantošana, tostarp nespējot izveidot labu uzbrukumu ar Adetokunbo ierindā, uzticot viņam pārāk daudz. Tāpat pirmajā sezonā Kida vadībā “Bucks” bija līgas otrā labākā komanda aizsardzībā, taču šajā elementā turpmākajos gados tika piedzīvots straujš kritums. Vai tas neizklausās līdzīgi situācijai Dalasā?

“Mavericks”, kuras specīgākais ierocis pērn pavisam noteikti bija uzbrukums, savā laukuma pusē jeb aizsardzībā bija līgas septītā labākā vienība. Šogad šajā rādītājā Dalasa ir septītā sliktākā komanda – vai Bransona zaudēšana, Vuda un Makgī iegūšana maksāja tik daudz? Vai arī problēma slēpjas kur citur? Palūkojamies uz iepriekš minētajiem iemesliem, kas veicināja Kida atlaišanu no “Bucks” galvenā trenera amata. Par nesaskaņām ar vadību un citiem treneriem nekādu ziņu līdz šim nav bijis. Dalasas komandas sniegums nav bijis labs, bet galvenā problēma tieši slēpjas potenciāla neizmantošanā.

Sakritība vai nē, bet no iepriekšējā sezonā svarīgajiem spēlētājiem (neskaitot jaunpienācējus), kas deva savu artavu Rietumu konferences fināla sasniegšanā, statistika uzlabojusies vienīgi Dončičam un Džošam Grīnam, kamēr visiem pārējiem (Pauelam, Hārdavejam, Bulokam, Kleberam, Bertānam, Nilikinā) rādītāji kļuvuši sliktāki. Tostarp visi šie minētie basketbolisti savā veidā ir atkarīgi no Dončiča – it kā Luka kļuvis labāks, bet pārējie ap viņu kļuvuši sliktāki? Kādēļ Denveras “Nuggets” starta piecinieka spēlētāji un rezervisti ap Nikola Jokiču aizvada savas karjeras labākās sezonas? Vai situācija Dalasā liecina, ka Kids šo spēlētāju prasmes vienkārši nemāk izmantot? Visdrīzāk, ka jā.

Par Bertānu runājot – tā nav nekāda slēptā “recepte”, ka tālmetienu speciālistiem vissliktākā lieta, kas var notikt, ir viņu “raustīšana”, nestabils spēles laiks un iespēju nedošana. Bet tas pašlaik ar “latviešu lāzeri” tieši notiek. Tāpat Kidam bija nepieciešami vairāk kā pieci mēneši, lai atrisinātu spēles veidošanas problēmas bez Dončiča laukumā, dodot iespēju jau iepriekš minētajam Hārdijam, kurš, starp citu, martā ir piektais rezultatīvākais debitants. Bet ko gan var sagaidīt no trenera, kurš iepriekš pats publiski izteicies, ka slikta snieguma gadījumā “neviens nemirst” un galvenais mērķis ir iemest vairāk punktus, par aizsardzību neuztraucoties…

Kids: Aizsardzība nav problēma, mēs esam šeit, lai gūtu vairāk punktu kā pretinieki

Kids par iespējamo “Mavs” neiekļūšanu “play-off”: Tā ir tikai sezona, neviens nemirst

Dončiča un Ērvinga duets

Gan Dončičs, gan Ērvings līdz šim saskārušies ar veselības problēmām, kas kopš 6. februāra jeb datuma, kad Ērvings nonāca Teksasas štatā, “Mavs” vienībai ļāvis sakrāt visai bēdīgu 8-14 bilanci. Četras uzvaras un deviņi zaudējumi – tā līdz šim sekmējies Dalasai mačos ar Dončiču un Ērvingu sastāvā. Mačos, kuros piedalījies tikai Dončičs, komanda palikusi “sausā” (0-2), tikai ar Ērvingu ierindā sakrātas trīs uzvaras četros mačos, bet trīs spēlēs, kur nav piedalījies ne Luka, ne Kairijs, bilance bijusi 1-2. Secinājumi? Vai tā ir statistika, kas būtu atbilstoša komandai, kas pēc savām darbībām ir norādījusi, ka vēlas cīnīties par Lerija O’Braiena trofeju? Nē.

Taču kāpēc zvaigžņotais duets nestrādā? Nav tikai viena atbilde, bet gan vairāk problēmu salikums, par kurām runāts jau iepriekš, kā piemērus minot katastrofālo sastāva uzbūvi un trenera taktiku. Komandā, kas it kā cīnās par titulu, nevar būt “caurumi” groza apakšā, spēlētāji, kas it kā met trīspunktniekus, bet nedara to pietiekami labi, lai viņus uzskatītu par bīstamiem, kā arī aizsardzības speciālisti, kas patiesībā nemaz tādi speciālisti nemaz nav, vai arī viduvējības abos šajos elementos. Nepārspīlējot, bet katru Dalasas spēlētāju var ielikt kādā no šīm kategorijām. Un, saliekot to kopā ar Kida ģeniālo plānu, nostādot punktu gūšanu svarīgāku kā aizsardzību, kas labs var sanākt?

Ja šis darījums tiktu veikts pirms sezonas, vasarā, kad Dončičs un Ērvings varētu atrast kopēju valodu, un tad gada laikā iespēlēties, lai pirms “play-off” mačiem būtu savā pīķī – tas būtu saprotami. Bet ne divus mēnešus pirms regulārās sezonas beigām, kad komandas galvenā zvaigzne Dončičs ar tāda tipa spēlētāju kā Ērvingu nekad iepriekš nav spēlējis. Protams, jāpiemin, iespējams, vissvarīgākā lieta Kairija nonākšanā “Mavericks” komandā – viņš pēc šīs sezonas var pateikt “uz redzēšanos” un kļūt par brīvo aģentu. Ko tas nozīmē? Dalasa par dažu mēnešu “priekiem” atdeva gan zināmas un stabilas vērtības (Dinvidijs un Finijs-Smits), gan savu nākotni, proti, drafta izvēles.

Bijušais spēlētājs: Vai tā ir sakritība, ka katru reizi komandā, kur nonāk Ērvings, sākas s*di?