Endzels: Sevis cienošs čempionāts tā nerīkojās

“OlyBet” Latvijas Basketbola līga (LBL) jau labu laiku noslēgusies, un komandas var atskatīties uz aizvadīto gadu. Sportazinas.com, lai aktualizētu vietējo čempionātu, turpina rubriku – “Runā LBL treneri”. Šoreiz kārta BK “Latvijas Universitāte” trenerim Guntim Endzelim.

Treneris stāsta par vairākām atziņām pēc sezonas – par pasaules universiādes Taivānā, kur tika izcīnīta augstā trešā vieta, ietekmi uz sezonas veiksmīgo startu, aicina katram, kurš kādu kritizē, sākt ar sevi, kā arī sarunas laikā pieskaramies arī citām ar basketbolu saistītām aktualitātēm.

“Galvenā atziņa sezonas noslēgumā ir sasniegtais rezultāts. Iekļūšana “play-off” noteikti vērtējama ar plus zīmi, bet man kā trenerim patīkamākais bija vērot kā čaļi uz to gāja. Ar kādu apņēmību un cik daudz, lai sasniegtu šo mērķi, tika izdarīts. Patika, ka neskatoties uz to, ka marta mēnesī izredzes varbūt nebija tik spožas, komanda nepadevās,” sarunas ievadā sacīja Endzels.

Nosauciet, Jūsuprāt, galvenos apstākļos, kuru dēļ LU izdevās tik veiksmīgs starts šosezon?

Īstenībā, nav jau starpības, kādi apstākļi mums nospēlēja par labu – vai tas būtu kopējā līmeņa kritums, vai mūsu spēlētāji palikuši labāki, bet kurš to mēra? Ja gribas parunāties par šo tēmu, tad var jau to darīt. Protams, Valmierā un Jēkabpilī komandas bija vājākas. Arī Liepājā sezonas gaitā radās grūtības, bet viņus uzveicām arī sezonas sākumā, kad komandai problēmu vēl nebija. Katrs priekš sevis, lai meklē argumentus pats, bet fakts paliek fakts. Tas ir tāpat kā tu uzvari spēli – vienalga labā vai sliktā mačā, bet rezultāts paliek. Mani kā treneri interesē vien divas lietas – komandas sasniegumi un spēlētāju individuālā izaugsme. Pārējais ir otršķirīgi, bet tiem, kam patīk apspriest kādus apstākļus, u.t.t., lai to dara. Ar spēlēm “play-off” pret “Jūrmalu” pierādījām, ka nekāda nejaušība tā nebija.

Šogad piedalījāties arī pasaules universiādē. Kā vērtējat šī turnīra līmeni un ko tas deva LU komandai?

Jāpiemin, ka mums nāca klāt puiši arī no citām komandām, bet runājot par turnīra līmeni, tad tas noteikti bija pieklājīgs. Vairums komandu uz šo turnīru veda otrās izlases. Meksikai bija pat četri spēlētāji, kas piedalījās pasaules kausa kvalifikācijas mačos pieaugušo izlasē, bet ukraiņiem liela daļa vasarā divus mēnešus trenējās kopā ar lielās izlases pamatsastāvu. Ukraina gan palika 16. vietā, jo viņiem tas basketbols laikam jau bija par daudz. Tādu atziņu arī es ieguvu, ka nav vajadzības vasarā spēlētājus nodzīt. Kā komanda trenējāmies kopā neilgu laiku, bet katrs darbojās arī individuāli. Ja runājam, ko šis turnīrs deva komandai – pārliecību pār savām spējām, ka esam konkurētspējīgi. Varu izcelt Linardu Jaunzemu, kurš kā “atvērās”, tā turpināja visu sezonu. Turnīrā arī bija profesionāla atmosfēra. 15 tūkstošu arēna, emocijas. Tāpat redzējām daudzveidību, jo piedalījās komandas no dažādiem kontinentiem.

Atgriežoties pie vietējās līgas. Kā kopumā vērtējat LBS darbu saistībā ar LBL organizēšanu?

Kopumā LU komandai šogad pretenziju bija mazāk kā citus gadus, bet lielākā neapmierinātība no klubu puses ir par spēļu kalendāru. Par to, cik cikliski norisinās čempionāta gaita. Ja vēl pagājušajā gadā bija lielākas pretenzijas, tad šogad jau tas tika labots, un mēs nevarētu sūdzēties. Izejot tikai no sava skatu punkta, kas attiecas tikai uz manis vadīto komandu, un paskatoties uz situāciju kopumā, tad… Es uzskatu, ka sevi cienošs čempionāts nekad tā nerīkosies, kad, piemēram, divas komandas savā starpā trīs nedēļu laikā aizvadīs trīs spēles [sezonas gaitā tāda situācija radās BK “Jēkabpils” un “Valmiera/ORDO” komandām – red.]. Tāpat dažādo apļu skaits. Ritmiskuma tur nebija. Un tas neattiecas tikai uz tiem klubiem, kas piedalās eirokausos. Bija brīži, kad pēc loģikas likās, ka tobrīd spēlēt nevajadzētu.

Jūs esat arī LBS treneru komisijas sastāvā. Izmantošu iespēju un pavaicāšu, kādas ir šīs institūcijas funkcijas?

Pārsvarā tiek lemts par stratēģiskiem jautājumiem. Komisijā izrunātie jautājumi attiecas uz visām jauniešu un arī pieaugušo izlasēm. Rekomendējam to trenerus, bet ieceļ tos LBS. Mums tādu pilnvaru nav. Pēc čempionātiem uz sēdēm nāk treneri, dod savas atskaites un pārrunā aizvadīto turnīru. Principā, tiek runāts par ar jaunatnes basketbola un izlašu attīstību saistītām lietām.

Runājot ar vairākiem treneriem, visi kā viens pauduši viedokli, ka jaunie spēlētāji nespēj pielāgoties pieaugušo basketbolam. Vai neredzat tajā arī LBS pārāk mazu iesaistīšanos atsevišķu procesu attīstībā, piemēram, treneru izglītošanā, kas veicinātu arī jaunatnes attīstību?

Pats vieglākais dzīvē ir pateikt, ka kāds cits ir vainīgs. Protams, LBS noteikti varētu darīt vairāk. Vai tā būtu treneru semināru rīkošana vai kas cits. Manuprāt, vispirms tas attiecas uz pašiem treneriem, kas audzina un attīsta jauniešus. Jo mūsdienu tehnoloģiju laikmetā pieejamās informācijas apjoms ir teju neizmērāms. Tās apgūšanai neredzu nekādus šķēršļus. Ir tikai jautājums – gribi tu to vai negribi. Tāpēc novelt vainu uz kādu vienu institūciju absolūti nav korekti. Katram jāsāk pašam ar sevi. Un tas nav nekas jauns. To esmu novērojis laika gaitā, ka ne visi sāk ar sevi, bet rāda ar pirkstiem uz citiem. Lai LBS vispār varētu kaut kā šos procesus ietekmēt, jābūt kādām svirām, lai to darītu, kuras pagaidām pat īsti nav.

Viss, tāpat kā ģimenēs, sākās pašā sākumā – sporta skolās un vēlāk klubu sistēmās. Ja tur tas jaunietis netiek pienācīgi audzināts, tad kādu rezultātu mēs varam gaidīt? Mēs nedrīkstam pārmest, ka viņš ko neprot, ja viņam tas nemaz nav mācīts. Tā nav viņu vaina.

Vai Latvijā ir resurss vēl vienai studentu komandai augstākajā līgā?

Domāju, ka Latvijā ar basketbolu nodarbojas pietiekami daudz jauniešu. Resurss, manuprāt, ir pat vairākām, bet vajag jau cilvēkus, kas ar to nodarbojās. Nav jau māksla kaut ko izveidot, bet māksla ir noturēt kādu noteiktu līmeni un spert pakāpeniskus soļus uz priekšu attīstībā. Redzam, kā bieži notiek arī ar “lielajām” komandām – nauda ir, tā tiek apgūta, pēkšņi tās nav, un viss, klubs vairs nepastāv. Šeit runāju par stratēģisko domāšanu arī studentu komandas sakarā. Var jau uztaisīt, bet tad ir nepieciešami cilvēki, kas par šo lietu „deg”, un treneriem, kas patiešām prot strādāt ar jauniešiem, lai viņi attīstītos nevis vienkārši spēlētu basketbolu. Manā skatījumā tā ir šī brīža problēma – mēs pārāk daudz vienkārši spēlējam basketbolu un pārāk maz pievēršam uzmanību attīstībai.

Noslēgumā par Latvijas – Igaunijas līgas izveidi. Tā nāks par labu basketbola attīstībai un konkrēti arī LU?

No abām pozīcijām skatoties, dotajā brīdī tas ir labs risinājums. Ja arī nākamajā gadā mēs čempionātu rīkotu vieni, nekas spožāks, kā bija šogad, mūs nesagaidītu. Varam jau atkal apspriest kopējo līmeni, bet kādi spēlētāji mums ir, tādi ir. Cik naudas ir, tik ir. Būtu mums bagātāka valsts, būtu arī spēcīgāks čempionāts. Mūsu vietējās problēmas šī līgas izveide jau neatrisinās, tas jādara mums pašiem. Bet apvienošanās ar igauņiem varētu dod zināmu impulsu mums visiem. Pluss – nav jāspēlē ar vienu un to pašu pretinieku četras reizes. Labāk ir spēlēt divreiz. Sezonas sākumā un beigās, lai varētu pārbaudīt, kāds un vai vispār progress ir sasniegts laika gaitā. Tāpat tās būs jaunas asinis. Jauni pretinieki, citi tiesneši, zāles, apstākļi. Spēlētājiem tas noteikti ir pluss. Arī mūsu spēlētājiem pavērsies lielāks tirgus, iespējams, kļūstot atpazīstamākiem Igaunijā, kur pēc tam varētu atrast darbu. Finansiālajā ziņā tie varbūt būs papildus izdevumi, bet kopumā skatos uz šo līgu pozitīvi. Arī LU kontekstā, jau iepriekš runāju par tehnoloģiju pieejamību, tas studijām netraucēs. Par to man šaubu nav, jo viņi ir īsti profesionāļi. Trenējas divreiz dienā, pēc tam apmeklē lekcijas un vakaros studē mājas darbus. Kļūs nedaudz grūtāk, bet kardināli tas neko nemaina.

*Citas intervijas rubrikas ietvaros:

Kristaps Valters, “Valmiera”/”ORDO” – “Latvijā nav vienotas basketbola sistēmas”

Agris Galvanovskis, “BetSafe”/”Liepāja” – “Nauda bija iztērēta, līgumi parakstīti un tajā brīdī nekas cits neatlika”

Sandis Buškevics, BK “Jēkabpils” – “Kad pievienojos, uzreiz jādomā, kā nokomplektēt treniņu ar 10 spēlētājiem”

Kristaps Zeids, “Valka”/”Valga” – “Ja nebūtu Latvijas – Igaunijas līgas, visticamāk, klubs vairs nepastāvētu”