Esports – viena no pasaules populārākajām sporta disciplīnām, taču joprojām sveša un nesaprasta

06/08/2021 00:57

Esports jau vairākus gadus ir kļuvis par reālu naudas pelnīšanas veidu, kas spējis aizraut miljoniem interesentu visā pasaulē. Daudzi teiks, ka tas nav sports, jo, kā tas var būs sports, ja cilvēki to vien dara kā sēž pie datora, spaida pogas un neveic nekādas fiziskas aktivitātes? Citi savukārt ir progresīvāki un esportu nekautrējās iekļaut starp citiem sporta veidiem, sakot, ka, redz, arī šahu un dambreri mēs atzīstam par sporta veidiem, tad kāpēc esportu nē?

Nav melots, ka idejiski tas pats šahs no esporta daudz neatšķiras. Abos cilvēki sēž pie galda un pielieto savu prātu, lai uzvarētu pretinieku. Fizisks spēks vai ātrums netiek izmantots nevienā no abiem. Tad rodas jautājums, kas īsti ir sports? Skaidrojošā vārdnīca “Tēzaurs” to raksturo šādi – “Mācību, treniņu, sacensību un pašdarbības organizēšanas sistēma, kuras mērķis ir veselības nostiprināšana, vispusīga cilvēku fiziskā attīstība, augstu rezultātu sasniegšana sacensībās; attiecīgo darbību, tehnisko līdzekļu specifisks kopums šādā sistēmā.” 

Esports nodrošina visu minēto, izņemot “vispusīgu cilvēka fizisko attīstību”. Viss pārējais – treniņi, sacensības, mācību process, augstu rezultātu sasniegšana ir elementi, ko piedāvā esports. Tikmēr “veselības nostiprināšana” ir diskutabls jēdziens. Vai profesionāls hokejs, futbols, bokss, regbijs un citi sporta veidi tik tiešām stiprina veselību? Māc šaubas, ka regulāras traumas, smadazeņu satricinājumi, sitieni galvas un ķermeņa rajonā ir tas, kas uzlabo veselību. Par to runā arī pētījums, kas veikts ar 100 karjeras beigušu brazīliešu futbolistu līdzdalību. “Acta Ortopédica Brasileira” konstatēja, ka 97% no bijušajiem futbolistiem sūdzējās par ceļgalu problēmām pēc karjeras beigām, kā arī 78% bija aptaukojušies. Līdz ar to grūti to nosaukt par veselības uzlabošanu, tādēļ jēdziens “sports” kopumā ir subjektīvs un no dažādām pusēm grozāms jēdziens.

Sabiedrības nostāja kopumā iet divos grāvjos – vieni, kas esportu atzīst kā sportu un to uzskata par reālu darbu, un otri, kuri to neatzīst, tādējādi radot angliski izsakoties “love or hate” attiecības. Ir dzirdēti stāsti [arī tepat Latvijā], kad laba līmeņa spēlētāji, kuri vēl nav pilngadīgi, saņem piedāvājumus no profesionālām komandām, taču viņu vecāki aizliedz tos akceptēt līdz 18 gadu vecumam. Vecākiem ir vienalga, ka jaunietis 15-16 gados var sākt pelnīt labu naudu ar lietu, kas viņiem patīk, jo diemžēl viņu domāšana ir pārāk konservatīva, lai atzītu jaunas un progresīvas nodarbes. Tādos gadījumos piepildās sen zināmā skarbā patiesībā, ka “nezināmais ir biedējošs, tādēļ no tā labāk izvairīties”.

Vienmēr vieglāk ir pateikt, ka “es esmu vecāks un man ir taisnība”, nevis izglītoties, saprast bērnu un atbalstīt viņu šajā nodarbē, ko sauc par esportu. Vecākiem būtu jāsaprot, ka esports nav plika datorspēļu spēlēšana, bet gan jēgpilns darbs, kas prasa ātru reakciju, domāšanas ātrumu, telpisko domāšanu un spēju orientēties nestandarta situācijās. Ne kurš katrs to var, tādēļ arī esporta labākie spēlētēji ir lielākie talanti pasaulē, kuri to noslīpējuši ar konstantu un profesionālu darbu. “Esports nekad nebūs lēns un mierīgs, tādēļ lēmumi ir jāpieņem ļoti ātri,” dokumentālajā īsfilmā “Jēgpilna spēle” sacīja esporta komentētājs un “Esporta skolas” pārstāvis Renārs Dzintars. “Cilvēkam attīstas lēmumu pieņemšanas prasmes un, nonākot dažādās dzīves situācijās, viņi spēs pieņemt pareizāku lēmumu, jo iepriekš būs nemitīgi trenējušies.” Jāatzīst, ka arī šo rindu autors, sarunājoties ar vairākiem pašmāju esporta spēlētājiem un esporta industrijas pārstāvjiem, pārliecinājās, ka šiem cilvēkiem nav tieksmes iet uz ielas un uz kādu šaut, īstenojot spēli dzīvē. Gluži pretēji – viņi visi ir nosvērti, mierīgi un intelektuāli cilvēki, kuru darbībās var skaidri redzēt, ka viņi apdomā to, ko saka un nerunā liekas muļķības. Lieki piebilst, ka tā nav īpašība, kas ir bieži sastopama “tradicionālajā sportā”.

Varētu teikt, ka esports ir kaitīgs veselībai, jo tas var bojāt redzi, bojāt stāju un degradēt muskuļus. Atkarīgs, kā uz to skatās. Profesionālās komandās treniņi neaprobežojas tikai ar pašas spēles spēlēšanu. Tā, piemēram, spēles “League of Legends” komandā “Origen” treniņu procesā ir iekļautas arī regulāras jogas nodarbības, bet treneri spēlētājiem rekomendē ikdienā pārvietoties ar velosipēdu. Tāpat komandai ir piesaistīts dietologs, kurš sagatavo veselīga uztura plānu spēlētājiem.

“Origen” ir viena no komandām, kas ir dziļi pārliecināta, ka esports nevar aprobežoties tikai ar spēles spēlēšanu, bet svarīgi arī citi aspekti, kas saistīti ar veselību – aktīvs dzīvesveids, veselīga ešana un pietiekams miegs. “Origen” piekopj aspektus, bez kuriem nav iedomājams tradicionālais sports, un tos veiksmīgi pielieto savā treniņu rutīnā. Gan fiziskās, gan mentālās veselības stiprināšana esporta treniņu procesā vairāk liek domāt, ka tas spēj uzlabot cilvēka veselību, nevis to pasliktināt. Kā reiz teica kāds Latvijas esporta industrijas pārstāvis: “Kas tad beigās paliek no cilvēka? Tas ir prāts…” Un te var pilnībā piekrist, jo esports ir prātu attīstoša nodarbe. “Attīstoties šai industrijai un digitalizācijas laikmetam, esports ir kļuvis par unikālu tradicionālā sporta paveidu, kas attīstās caur digitālajiem medijiem,” esportu raksturojis šīs nozares pētnieks Tailers Luiss Snavelijs.

Origen

“Origen” komandas jogas nodarbība | Foto: Pete Kiehart/The New York Times

Origen

Treneri spēlētājiem iesaka pārvietoties ar velosipēdiem | Foto: Pete Kiehart/The New York Times

Origen

Dietologs sastāda uztura plānu esportistiem | Foto: Pete Kiehart/The New York Times

Origen

“Origen” komanda fiziskajos treniņos | Foto: Pete Kiehart/The New York Times

Origen

Treneris Mikels Hjulers, kurš darbojas ar Dānijas olimpiskajiem atlētiem, strādā arī ar esportistiem | Foto: Pete Kiehart/The New York Times

Latvijas vienīgā kustība, kas nodarbojas ar cilvēku izglītošanu esportā ir “Esporta skola”. Tā pulcē teju 3000 interesentus visā Latvijā, kuri trenējas spēļu spēlēšanā, kā arī apgūst dažādas citas lietas, piemēram, par miega nozīmīgi esportistam, par pareizu sēdēšanu, to, kādas ir esporta karjeras iespējas ārpus spēļu spēlēšanas un daudz ko citu.

“Esporta skola ir vieta, kur jaunieši var attīstīt, teiksim tā, jēgpilnu videospēļu spēlēšanu. Tā nav tikai vieta, kur cilvēki atnāk un mācās spēlēt videospēles. Mēs stāstām par dažādām veselības lietām, datora uzbūvi, esporta karjeras lietām un daudz ko citu. Mēs vēlamies parādīt jauniešiem, ka esportam ir daudz dažādi aspekti un lai viņi nefokusētos tikai uz spēļu spēlēšanu,” filmā “Jēgpilna spēle” atzīst komentētājs un “Esporta skolas” pārstāvis Renārs Dzintars. “Spēlētājs uzskata, ka viņš māk spēlēt, tādēļ mēs cenšamies parādīt citas puses. Nodarbība sastāv no 30 minūšu teorijas un stundu ilgas spēlēšanas. 30 minūtēs mēs parunājam, piemēram, par ergonomiku, kā vajadzētu pareizi sēdēt vai cik ilgi vajadzētu atpūtināt acis. Galvenais, lai šie bērni atceras, ka ir arī jāievēro citas lietas, ne tikai pati spēlēšana.”

Statistika liecina, ka esporta popularitāte pēdējo gadu laikā ir strauji augusi 2019. gadā esporta turnīrus visā pasaulē vēroja 194 miljoni cilvēku. Šis skaitlis pietuvojies prestižā autosacīkšu seriāla “Formula 1” auditorijai, jo 2018. gadā visā pasaulē Pirmās Formulas sacīkstes noraudzījās 490 miljoni cilvēku. 2017. gadā kibersporta disciplīnas “League of Legends” sacensības pulcēja 58 miljonu cilvēku auditoriju, kamēr šajā pašā gadā tādu prestižu turnīru kā NBA un NHL finālsērijas noskatījās attiecīgi 32 un 11 miljoni cilvēku.

Šī statistika atspoguļo to, cik esports ir masveidīgs un to, ka tas ir viens no masveidīgākajiem sporta veidiem pasaulē. Skaidrs, ka ne visas spēles ir esports. Mēs nevaram runāt par “GTA V” kā esporta disciplīnu, jo tā tāda nav. Esporta statistikas portāla “Esports Earnings” dati liecina, ka populārākās disciplīnas ir “Dota 2”, “CS:GO”, “Fotnite”, “League of Legends” un “StarCraft II”. Līdz ar to vecākiem ir jāseko līdzi, kādas spēlēs viņu bērni spēlē. Ja tā nav nopietna pieeja, bet drīzāk brīvā laika pavadīšana, spēlējot kādu ne-esporta spēli, tad droši vien ir jādomā par lietderīgāku laika paterēšanu, taču, ja jaunietis trenējas un attīsta sevi kādā no populārākajām disciplīnām un sapņo kādu dienu ar to pelnīt naudu, tā ir tikai atbalstāma iecere.

Atgādinām, ka šajā nedēļas nogalē startēs “Optibet” un “Unicon” rīkotais “CS:GO” turnīrs. Kvalifikācijas mači risināsies 7. un 8. augustā, bet fināli paredzēti 21. un 22. augustā Ķīpsalas izstāžu hallē. Biļetes uz pasākumu var iegādāties ŠEIT. Čempione saņems balvu 3000 eiro apmērā, kas ir ievērības cienīga summa Latvijas mērogā.

Dokumentāla īsfilma par esportu

Pieslēgties

Dienas fokusā

Mairis Briedis
16/10/2021 07:10

Tā diena ir klāt – Briedis cīņā pret Mannu lūkos nosargāt IBF čempiona jostu

Latvijas bokseris Mairis Briedis šodien cīņā pret Vācijas pārstāvi Arturu Mannu lūkos aizstāvēt sev piederošo Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) čempiona jostu pirmajā smagajā svara kategorijā (līdz 90,7 kilogramiem). Cīņu vakars…

17/12/2014 11:40

„Panthers” uzvar „Capitals” garākajā pēcspēles metienu sērijā NHL vēsturē

Pirms Floridas „Panthers” uzbrucējs Niks Bigstads realizēja izškirošo bullīti, kopumā tika veiktas 20 pēcspēles metienu kārtas. Metienus izpildīja 40 dažādi spēlētāji. Pēcspēles metienu sērija iekļuva NHL vēsturē, kā visu laiku…