Latvijas izlases hokejists Ralfs Freibergs sarunā “Go3” veidotajā podkāstā “Fleksis” komentēja valstsvienības mentalitāti pirms gaidāmā pasaules čempionāta, vērtēja bronzas medaļas nozīmi savā sniegumā, kā arī atskatījās uz pieredzēto Rīgas “Dinamo” laikos.
32 gadus vecais Freibergs līdz šim piedalījies septiņos pasaules čempionātos, tajā skaitā pērn, kad tika izcīnīta bronzas medaļas. Viņš atzina, ka izcīnītajām godalgām nevajadzētu ietekmēt izlases sniegumu gaidāmajās meistarsacīkstēs.
“Jāsaprot, ka ir jāsaliekas visam, lai tās medaļas dabūtu. Pērn mēs labi spēlējām un cīnījāmies, bet arī veiksme bija mūsu pusē, pretinieki nospēlēja tā, kā nospēlēja. Jā, latiņa ir uzlikta augstu un tas mums netraucē, jo mēs gribam izcīnīt medaļas katru gadu, bet mēs saprotam, cik tas ir grūti. Mums tāpat priekšā ir lielas komandas, kurām arī var vairāk paveikties. Bet esmu pārliecināts, ka mēs brauksim, kapāsim, bloķēsim, celsimies, kritīsim un darīsim visu, lai uzvarētu,” uzsvēra aizsargs.
Šosezon Freibergs pārstāvēja Čehijas ekstralīgas komandu Hradeckrāloves “Mountfield”. Freibergs norādīja, ka pagājušā gada pasaules čempionāts palīdzēja demonstrēt labāku sniegumu klubā.
“Iedeva spēcīgāku pašpārliecinātību,” PČ nozīmi vērtēja Freibergs. “Ja tu esi spēlējis pret komandām ar NHL spēlētājiem un tās esi uzvarējis, tad klubā tu nebaidīsies no pretinieka, kurā, piemēram, būs kāds vietējais čehs. Ja tu nebaidies, tad tu vari pašpārliecinātāk nospēlēt, vairāk darboties ar ripu. Tas [pasaules čempionāts] tiešām bija liels grūdiens un ļoti palīdzēja.”
Freibergs vienlaikus atcerējās karjerā smagākos brīžus – proti, pavadīto laiku Rīgas “Dinamo”. Galvaspilsētas komandā aizsargs spēlēja 2016./2017. un 2021./2022. gada sezonās. “Katra sezona “Dinamo” bija smaga, pēc tam nākamajā gadā bija grūti spēlēt. “Dinamo” gadi baigi man “noēda” pārliecību. Tas bija pilnībā citādāks hokejs, tās prasības un trenēšanas stils tiešām “noēda” pārliecību.”
“Kad tu visu sezonu zaudē, ir spiediens, katru dienu viss ir slikti un katru kļūdu tev pārmet, tu vienkārši sev vairs netici un “atspēlē” to hokeju. Tad pienāca izlase, un tas pakāpeniski gāja līdzi,” teica Freibergs. “Atceros, kad “Dinamo” sezonās pirms spēlēm es galvā izgāju cauri momentiem, es nevis domāju, ka atdošu smukas un spēcīgas piespēles, kā to daru tagad, bet uztraucos, ka ripa pārleks pāri nūjas lāpstiņai vai mani kaut kur apslidos. Vienmēr gatavojos sliktākajam, bet tagad es pilnībā citādāk pieeju spēlei.”