Gada balva sportā – kad spēlēšana NHL un NBA nav kritērijs

19. decembrī “Latvijas Televīzijas” ēkā risināsies gadskārtējais Latvijas Gada balvas sportā pasākums, kura ietvaros tiks noteikti Latvijas labākie atlēti un treneri, kā arī spožākie notikumi un godinātas ievērības cienīgas personības. Labākie tiks noteikti vairākās kategorijās 12 cilvēku žūrijas vērtējumā.

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) savā mājaslapā raksta, ka Latvijas Gada balvas sportā mērķi palikuši nemainīgi – ne tikai noteikt un godināt labākos valsts sportistus, trenerus un komandas, bet arī popularizēt sportu Latvijas iedzīvotāju vidū un veicināt sporta prestižu starp citām nozarēm.

Kā allaž, uz katru kategoriju ir noteikts skaits nominantu. Piemēram, uz prestižākajām “Gada sportists” un “Gada sportiste” balvām pretendē pa pieciem atlētiem, bet, teiksim, “Gada sportists tehniskajos sporta veidos” tiks noteikts starp trijiem pārstāvjiem.

[post_bet]

“BETSAFE” PIEDĀVĀJUMI GADA BALVAI SPORTĀ
(dodies uz “Īpašās likmes” —> “Latvija” —> “Sporta, biznesa un politikas prognozes”)
Pie katra sportista norādītais skaitlis ir “Betsafe” koeficients

Gada sportists

• Dainis Krištopāns (handbols) – 1.76
• Mairis Briedis (bokss) – 3.00
• Oskars Ķibermanis (bobslejs) – 8.00
• Kaspars Stupelis (blakusvāģu motokross) – 15.00
• Martins Dukurs (skeletons) – 15.00

Gada sportiste

• Anastasija Sevastova (teniss) – 1.70
• Rebeka Koha (svarcelšana) – 4.50
• Tīna Graudiņa (pludmales volejbols) – 8.00
• Anastasija Kravčenoka (pludmales volejbols) – 8.00
• Aļona Ostapenko (teniss) – 15.00

Gada uzlecošā zvaigzne

• Ieva Maļuka (peldēšana) – 2.00
• Kamilla Bartone (teniss) – 2.85
• Roberts Akmens (kanoe) – 6.00
• Artūrs Kurucs (basketbols) – 7.00
• Krists Neilands (riteņbraukšana) – 15.00

Gada sportists tehniskajos sporta veidos

• Jānis Baumanis (rallijkross)
• Pauls Jonass (motokross)
• Kaspars Stupelis (blakusvāģu motokross)

Gada treneris

• Eduards Andruškevičs (svarcelšana)
• Dainis Dukurs (skeletons)
• Bobs Hārtlijs (hokejs)
• Sandis Prūsis (bobslejs)
• Genādijs Samoilovs (pludmales volejbols)

Gada sporta spēļu komanda

• Latvijas vīriešu handbola izlase
• Latvijas vīriešu hokeja valstsvienība
• Sieviešu basketbola vienība “TTT Rīga”

Gada komanda individuālajos sporta veidos

• Tīna Graudiņa/Anastasija Kravčenoka (pludmales volejbols)
• Oskars Ķibermanis/Matīss Miknis/Arvis Vilkaste/Jānis Stenga (bobslejs)
• Mārtiņš Pļaviņš/Edgars Točs (pludmales volejbols)

Paraugs sportā

• Mārtiņš Pļaviņš (pludmales volejbols)
• Jānis Strēlnieks (basketbols)
• Kaspars Stupelis (blakusvāģu motokross)

Gada notikums sportā

• Jūrmalas WTA tenisa turnīrs “Baltic Open”
• Eiropas čempionāts BMX riteņbraukšanā Valmierā
• FIA Pasaules rallijkrosa čempionāts “Neste World RX of Latvia”
• “TET” Rīgas maratons

“Gada sportists” nominācijā šogad vairāki sportisti guvuši vērā ņemamus panākumus. Piemēram Dainis Krištopāns kopā ar Skopjes “Vardar” komandu triumfēja handbola Čempionu līgā, kā arī palīdzēja ievest Latvijas izlasi Eiropas čempionāta finālturnīrā. Tikmēr Martins Dukurs kļuva par pasaules un Eiropas čempionu skeletonā.

Bobslejists Oskars Ķibermanis šogad izcīnīja otro vietu Eiropas čempionātā četriniekiem, kā arī pievienoja sudraba godalgas Pasaules kausa kopvērtējumā gan četriniekiem, gan divniekiem. Ķibermanim arī otrā pozīcija pasaules čempionātā divniekiem. Savukārt Kaspars Stupelis kopā ar Etjēnu Baksu triumfēja pasaules čempionātā blakusvāģu motokrosā, bet Mairis Briedis iekļuva boksa supersērijas finālā, tomēr šogad profesionālu cīņu ietvaros ringā ir pavadījis tikai trīs raundus un uz brīdi savā īpašumā paturējis WBO pasaules čempiona jostu.

Iespējams, ja mums būtu pasaules čempions šautriņmešanā, arī viņš būtu starp gada sportista kandidātiem un šeit var nonākt pie secinājuma, ka nav svarīgi, cik masveidīgs un populārs ir sporta veids un kāda tajā globāli ir konkurence, bet Latvijas gadījumā visu nosaka tituli un goda pjedestāli. Visu cieņu ikvienam no sportistiem, bet vai trīs raundi boksa ringā un sudraba medaļas bobsleja sacensībās ir vērtējami augstāk par regulāru un veiksmīgu spēlēšanu tādā prestižā līgā kā NBA?

Šeit mēs varam runāt par Dāvi Bertānu, kurš pagājušās sezonas otrajā pusē veiksmīgi spēlēja Sanantonio “Spurs” rindās, kā arī aizvada fantastisku šīs sezonas sākumu Vašingtonas “Wizards” sastāvā. Viņš ir viens no labākajiem pasaules trīspunktu metienu izpildītājiem, par kuru runā daudz lielākā pasaules mērogā nekā par jebkuru citu no pārējiem pieciem labākā sportista balvas kandidātiem. Jā, Dāvim nav titulu, bet viņš Latvijas vārdu pasaulē nes daudz vairāk nekā viss pašreizējais piecinieks kopā un, iespējams, veicina bērnu aizvien aktīvāku aizraušanos ar basketbolu.

Ja mēraukla ir tituli, tad, jā, Bertānam nav jābūt starp nominantiem, bet veselais saprāts saka, ka viņa neiekļaušana ir nonsenss. Derētu aizdomāties, cik ilgi un kādā konkurencē trenējies Bertāns, lai iekļūtu NBA un to kāda konkurence ir, piemēram, tajā pašā bobslejā, ar kuru sportisti parasti sāk nodarboties, sasniedzot vien pilngadību, vai vēl vēlāk. Neviens nepieprasa, lai Dāvis izcīnītu šo balvu, tomēr nav nekādu jautājumu par to, vai viņš būtu pelnījis atrasties labāko pieciniekā.

“Gada uzlecošās zvaigznes” kategorijā bukmeikeri par galveno balvas tīkotāju uzskata talantīgo peldētāju Ievu Maļuku. Nav šaubu, ka viņa pamatoti ir spēcīga konkurente, lai to saņemtu, tomēr šajā sarakstā nav atrodams NHL komandas Pitsburgas “Penguins” uzbrucējs Teodors Bļugers.

Hokejists šī gada ievadā pēc ilgiem gadiem AHL nostiprinājās NHL, vasarā parakstīja vienvirziena līgumu un šobrīd ir stabils NHL spēlētājs un mazākuma speciālists. Visu cieņu Kamillai Bartonei un Kristam Neilandam, kuri ir lieliski sportisti, bet vai tiešām uzvara ASV atklātā čempionāta junioru dubultspēļu turnīrā un Latvijas čempiona tituls individuālajā braucienā, kā arī uzvaras divos ārzemēs notiekošos velobraucienos ir vērtējami augstāk par nostiprināšanos pasaules labākajā hokeja līgā?

Šogad Igo Japiņa sporta aģentūra (IJSA) nodevusi tiesības uz Latvijas Gada balva sportā preču zīmi Latvijas Olimpiskajai komitejai, kā rezultātā šī gada ceremoniju organizē LOK ciešā sadarbībā ar Latvijas Televīziju. LOK prezidents Aldons Vrubļevskis atklājis, ka līgums par preču zīmes nodošanu noslēgts uz vienu gadu.

”Es redzu, ka šis pasākums pašiem sportistiem ir vajadzīgs,’’ norāda Japiņš, paužot, ka Gada balva sportā spējusi pacelt augstu latiņu arī citiem šāda veida gada beigu apbalvojumu pasākumiem Latvijā. ‘’Tie, kuri vēl nav saņēmuši šādu balvu, viņi tomēr grib to atzinību.’’

Diemžēl Bļugeram vai Bertānam nav iespējas tikt pie šīs atzinības, jo viņi nav uzvarējuši NBA vai NHL. Viņu gadījumā tiek aizmirsts fakts, ka konkurence šajos sporta veidos ir krietni lielāka nekā dažos citos, kuru pārstāvji ir iekļauti starp nominantiem. Redzams arī, ka “Gada sporta komanda” sarakstā nav redzama Latvijas vadošā futbola komanda “Riga”, kas bija soļa attālumā no vēsturiska UEFA Eiropas līgas grupu turnīra, bet, piemēram, hokeja izlase, kas neiekļuva pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, atrodas šajā sarakstā.

Nav saprotams, ar ko “Riga” futbola klubs šogad ir bijis sliktāks par hokeja un handbola izlasēm vai “TTT Rīga” basketbola vienību. Turklāt “Riga” ne tikai sasniedza labus rezultātus starptautiskā līmenī, bet arī triumfēja Latvijas čempionātā, taču to nav pietiekami, lai pretendētu uz gada komandas balvas Līdzīgi kā Bertāna gadījumā – arī šoreiz neviens nepieprasa “Riga” uzvaru, bet vai komandai nevajadzētu izrādīt cieņu, ka tā tumšā brīdī Latvijas futbolā beidzot ienesa pozitīvu cerību stariņu?

Interesants precedents būs tad, ja par labāko sportisti dāmu kategorijā nosauks Tīnu Graudiņu vai Anastasiju Kravčenoku. Eiropas čempiones pludmales volejbolā šogad priecēja Latvijas sporta līdzjutējus, bet kā novērtēt katras sportistes individuālo devumu veiksmīgajā sezonā? Kā jutīsies, piemēram, Tīna Graudiņa, ja balvu saņems Anastasija Kravčenoka vai otrādi? Tieši tā – slikti, jo jau saknē iekļaut divas sportistes no vienas komandas individuālās balvas kategorijā ir dīvaini. Cita lieta, ka viņas tajā ir iekļautas ķeksīša pēc. Proti, žūrija jau ir izlēmusi uzvarētāju iepriekš, bet abas sportistes būtībā tikai aizpilda vietu, jo labāku par viņām vienkārši nav.

“Gada trenera” sakarā, piemēram, kandidātu lokā neredzam “Riga” stūrmani Mihailu Koņevu, kurš ilgi bija komandas otrais treneris un vienības vadība īsti nekad neuzticēja viņam galvenā trenera amatu, taču līdz tas notika, Koņevs aizveda klubu līdz otrajam Latvijas čempionu titulam un ļāva spēlētājiem noticēt, ka viņi var piedalīties vienā no prestižākajiem futbola klubu turnīriem pasaulē – UEFA Eiropas līgā. Treneru kategorijā neredzam arī volejbola speciālista Uģa Krastiņa vārdu, kurš palīdzēja Ukrainas valstsvienībai aizkļūt līdz Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālam.

Visbeidzot līdzjutēji var nobalsot par gada populārāko sportistu un šajā kategorijā nav ne Dāvis Bertāns, ne Kristaps Porziņģis, ne Zemgus Girgensons, ne Teodors Bļugers, ne Jānis Strēlnieks, ne arī, piemēram, Elvis Merzļikins, kuram Latvijā ir visai liels atbalstītāju pulks. Visi šie sportisti startē atzīstamās sporta līgās, tomēr viņi nav tiesīgi iegūt kādu no gada balvām, jo gluži veinkārši nav NBA, NHL vai ULEB Eirolīgas čempioni.

Pasākuma organizatori raksta, ka Gada balvas sportā izdevumus šogad, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, esot izdevies samazināt teju uz pusi. Tai pat laikā, tas nenozīmē, ka pats pasākums ko zaudēs, bet LOK uzskata, ka ir tieši pretēji – ņemot vērā, ka atrasts radošs risinājums un viss notiks Latvijas Televīzijas studijā, skatītājiem varētu būt vēl baudāmāka pārraide, nekā jebkad iepriekš.

“BETSAFE” PIEDĀVĀJUMI GADA BALVAI SPORTĀ
(dodies uz “Īpašās likmes” —> “Latvija” —> “Sporta, biznesa un politikas prognozes”)

Žūrija

Ivo Japiņš – Ivo Japiņa sporta aģentūras (IJSA) vadītājs
Aldons Vrubļevskis – Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents
Einars Fogelis – Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents
Edgars Severs – IZM Valsts sektretāra vietnieks – Sporta departamenta direktors
Žoržs Tikmers – LOK ģenerālsekretārs
Juris Binde – SIA „Latvijas Mobilais Telefons” prezidents
Inita Kresa-Katkovska – Latvijas Radio sporta raidījumu producente
Andris Ušackis – LTV sporta redakcijas vadītājs
Jānis Celmiņš – portāla “Sportacentrs.com” galvenais redaktors
Dina Vīksna – LSFP valdes locekle un Rīgas Domes Sporta departamenta vadītāja
Guntis Keisels – sporta žurnālists
Kristers Serģis – pieckārtējs pasaules čempions blakusvāģu motokrosā