Gražulis par Štālbergu: Ja cilvēks negrib saprast elementāras lietas, tad es viņam nevaru palīdzēt…

Andrejs Gražulis, sportazinas.com
Andrejs Gražulis | Foto: Sintija Zandersone/LETA

Publiskajā vidē izskanējusī kritika par nepalīdzēšanu Latvijas vīriešu basketbola izlasei 2021.gada Eiropas čempionāta (EČ) kvalifikācijas spēlēs Andrejā Gražulī nav raisījis aizvainojumu, jo pieņemtajam lēmuma bijis pamatots iemesls, sarunā ar portālu “Delfi.lv” skaidroja basketbolists.

Jau pirms pirmajiem mačiem 2021.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā bijušais izlases ģenerālmenedžeris pauda neizpratni par Gražuļa un Inga Jakoviča lēmumiem nepalīdzēt valstsvienībai, lai arī viņu klubi to atļāvuši.

Kā sarunā ar portālu “Delfi.lv” pauda abi basketbolisti, viņi patiesībā ir ķīlnieki daudz lielākam kašķim, kura viens no radītājiem ir arī Latvijas basketbola saime. Proti, pirms vairākiem gadiem Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) biedri lēma par jaunu izspēles formātu Eiropas čempionāta kvalifikācijā, kas nekādi nebija savienojams ar ULEB turnīra izspēli, kā rezultātā Latvijas un arī citas izlases augstākā mēroga sacensībās nu jau ir spiestas startēt ar otrā vai reizēm pat trešā ešelona sastāviem.

Latvijas loma šajā lēmumā bija diezgan nozīmīga, jo tieši pašmāju funkcionāri bija vieni no pirmajiem, kuri iestājās par šādām izmaiņām, kā arī vēlāk savā pulkā aicināja citus biedrus, tostarp arī lietuviešus.

“Man liekas, ka mums [zemāka līmeņa turnīros spēlējošajiem basketbolistiem] ir grūtāk pateikt izlasei “nē”, jo atšķirībā no Eirolīgas spēlētājiem, kuri nākamsezon, visticamāk, tāpat dabūs līgumu, mums ir jāņem visas iespējas, kas tiek sniegtas,” portālam skaidro Jakovičs. “Šoreiz vairāk domāju par sevi un ģimeni.”

Vēlāk pēc aizvadītajām spēlēm, kurās tika piedzīvoti divi zaudējumi pret Bosniju un Hercegovinu, kā arī pret Bulgāriju, sarunā ar “Sporta Studija” žurnālistiem vēl asāks izteikumos bija valstsvienības kapteinis Jānis Blūms, kurš pauda, ka par šādiem gājieniem, viņš, būdams ģenerālmenedžeris, ieviestu liegumu šiem basketbolistiem uz noteiktu vai nenoteiktu laiku pārstāvēt izlasi.

Taču Jakovičs un Gražulis vēl nepateicīgākā situācijā nonāca pēc tam, kad izrādījās, ka traumu dēļ Latvijas izlasei nevarēs palīdzēt jau dzimtenē ielidojušie Ojārs Siliņš un Žanis Peiners. Lai arī sākotnēji ar Gražuli neviens nerēķinājās, jo Itālijas pēc spēka otrajā līgā šajā laika posmā pārtraukumu nebija, dažas dienas pirms svarīgajiem dueļiem viņš un kluba vadība nonāca izvēles priekšā.

Gražulis saņēma atļauju doties palīgā izlasei, taču burtiski pēdējās stundās viss esot mainījies. “Štālbergs man zvanīja ceturtdien, četras dienas pirms [nometnes],” pauž Gražulis. “Teicu -, ja varu braukt ar ģimeni, tad es braukšu. Labi, sarunāts. Man jau sūtīja lidojumu biļetes, arī ar komandu jau bija panākta vienošanās. Taču beigās ar ģimeni nevarēju lidot uz Latviju. Piektdienas rītā piezvanīju un pateicu, ka nebūšu, jo nevaru šajā brīdī uz astoņām dienām atstāt savu sievu un bērnu vienus pašus. To arī Štālbergam izskaidroju.”

Bijušais izlases ģenerālmenedžeris vēlāk arī esot prasījis šī lēmuma iemeslu, taču Gražulis pauda, ka viņam nav jāieslīgst detaļās par savu ģimeni un to, kas notiek viņa mājās.

“Es uzskatu, ka tas, kas notiek manā mājā, nevienam man nav jāskaidro. Teicu, ka tajā brīdī nevaru palīdzēt izlasei. Ja cilvēks negrib saprast elementāras lietas, tad es viņam nevaru palīdzēt,” skaidro basketbolists. “Neturu uz nevienu ļaunu prātu par šiem izteikumiem, bet, ja cilvēks grib saprast, viņš sapratīs. Ja viņš negrib saprast – nesapratīs. Basketbols diemžēl nav pirmajā vietā dzīvē. Ir arī citas lietas, kas ir daudz svarīgākas.”

Gana sarežģīta situācija bijusi arī Jakovičam, kurš sākotnēji bija iekļauts 16.janvārī publicētajā kandidātu sarakstā, bet vēlāk neizskaidrojamu iemeslu dēļ iejaucies klubs. Varēzes komandai nav legāla pamata nelaist savus basketbolistus uz FIBA spēlēm, bet šādos gadījumos gan treneri, gan komandu personāls izdarot spiedienu uz spēlētājiem, kuri tādējādi tiek iedzīti stūrī.

“Situācija ļoti ieilga. Štālbergs man zvanīja mēnesi pirms izlases. Es teicu, ka braukšu. Tam sekoja diezgan gara saruna ar treneri [Atilio Kaja], kurš apvaicājās par izlasi. Viņš vēlējās, lai palieku klubā, un ieslīga detaļās, vaicāja, cik svarīgas izlasei būs pirmās divas spēles, par visu apjautājās. Treneris no savas puses teica, cik svarīgi būtu, lai es palieku,” notikušā ritējumu ieskicē basketbolists.

“Šim trenerim ir tā – viņš spēlē ar desmit spēlētājiem, bet jaunos vispār neiesaista. Katrs spēlētājs viņam ir ļoti svarīgs. Tā viņš man skaidroja.”

Jakovičs atklāja, ka jau aptuveni divas nedēļas pirms izlases nometnes sākuma licis Štālbergam noprast, ka, visticamāk, nespēs palīdzēt komandai, jo paralēli šim, viņš arī mēģināja vienoties par jaunu līgumu. Bijušais izlases ģenerālmenedžeris turpinājis komunikāciju “Openjobmetis” vadību, bet pēc neapmierinošas atbildes saņemšanas, paudis, ka sūtīs vēstuli FIBA.

Šāda nostāja pēc Jakoviča domām pārvilkusi strīpu jebkādām cerībām viņu februāra beigās ieraudzīt Latvijā.

Jakovičs arī neslēpa, ka viņam jādomā par savu nākotni. Sarunas ar treneri vienmēr beigušās ar vārdiem: “Vēlamies tevi šeit, bet izvēle ir tavās rokās”. Basketbolists, ņemot vērā, savu lomu komandā, šo un vēl citu apstākļu dēļ nolēma nedoties palīgā Latvijas izlasei.

Jau ziņots, ka Latvija Bulgārijai otrajā papildlaikā zaudēja ar 104:110, bet ar 61:62 piekāpās Bosnijas un Hercegovinas valstsvienībai.

Debiju pie Latvijas izlases stūres piedzīvoja galvenais treneris Roberts Štelmahers, bet savas pirmās spēles valstsvienībā aizvadīja Artūrs Kurucs, Māris Gulbis un Klāvs Čavars.

No 15 cilvēku lielā kandidātu saraksta pirmajā spēlē ar Bosniju un Hercegovinu pieteikumā netika iekļauti Kristaps Dārgais, Kaspars Vecvagars un Mārcis Vītols. Latvijas izlase uz Bulgāriju devās ar to pašu divpadsmitnieku, kas bija piektdienas mača pieteikumā.

Kvalifikācijas turnīrā piedalās 32 komandas, kas sadalītas astoņās grupās. No četrām grupām, kurās spēlē finālturnīra rīkotājvalstis (Čehija, Gruzija, Itālija un Vācija) finālturnīram kvalificējas pa divām labākajām komandām, no četrām citām – pa trim. Spēles notiek trijos izlašu “logos” – 2020.gada februārī un novembrī, kā arī 2021.gada februārī.

2021.gada Eiropas čempionāta finālturnīrs notiks no 2. līdz 19.septembrim četrās valstīs – Čehijā (Prāgā), Gruzijā (Tbilisi), Itālijā (Milānā) un Vācijā (grupas turnīrs Ķelnē, izslēgšanas spēles Berlīnē). Tajā piedalīsies 24 komandas.

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par