Henrijs Ančs: Jāsakārto galvas un jāpievērš uzmanība disciplīnai

Nule, kā Latvijas kausa izcīnījušās vienības “Mogo” vārtsargs Henrijs Ančs ir raiba personība hokeja laukumā. Visu savu karjeru bijis uzticīgs pašmāju hokeja saimniecībai, savu varējumu apliecinot ne tikai Latvijas Virslīgā, bet arī amatieru čempionātos.

Pēdējās četras sezonas Henrijs pārstāv “Mogo” komandu ar kuru vienreiz izcīnījis Latvijas čempiona titulu. Bet Latvijas zelti viņam ir divi, 2014./15. gada sezonā pirmais tituls tika iegūts ar “Prizma” komandu. Šogad jau trešo reizi pēc kārtas, viņš bija viens no uzvaras kaldinātājiem Latvijas kausa izcīņā. Saruna ar vārtsargu ne tikai par trešo Latvijas kausu, bet arī par čempionātu kopumā.

-Sanāca nosvinēt uzvaru pēc Latvijas kausa izcīnīšanas?

-Zinu, ka čaļi aizgāja pasvinēt, tiem kam nākamajā dienā nebija jāstrādā. Es jau biju darbā, man īsti nekāda svinēšana nesanāca. Pasēdējām mazliet ilgāk ģērbtuvē, pāris čali aizgāja atzīmēt arī tālāk. Lielākajai daļai darbs nākamajā dienā, būtu nedēļas nogale, tad varētu izdomāt. Tāpat prieks par paveikto.

-Kā kopumā noraksturotu spēli?

-Sākums nebija pārliecinošs no mūsu un manas puses. Kaut kas sākumā neaizgāja un nejutos īpaši labi pirmajā periodā, bet otrajā trešdaļā atnāca otrā elpa, pieradu pie visa karstuma, kas tur bija. Beigās jau nebija karsts, bet auksts. Ar katru minūti arvien vairāk radās pārliecība, beigās jau jutu, ka “Kurbadam” nav variantu iemest.

-Kad uzzināji, ka stāsies komandas vārtos?

-Diezgan pasen jau varēja saprast, bet tā neko neteica un neprasīja. Līdz pēdējam novilkām ar otru varočiku, beigās, kad pie sienas pielika sarakstu, tad arī uzzināju. Divarpus stundas pirms spēles to uzzināju.

Henrijs Ančs darbībā.
Foto: LHF

-“Arēnā Rīga” apstākļi ir neierastāki kā citās Latvijas hallēs. Tas kaut kā iespaidoja pašu spēli?

-Lielāks laukums vēl nav tik traki. Visu laiku ir pierasts, ka hallēs ir apmēram plus četri grādi, te bija sajūta kā Taškentā. Sākumā ir grūti pierast, es jau zināju, kā būs – iepriekš jau ir stāvēts Arēnā gan U18 izlasē, gan iepriekšējos kausos, zināju, ka jāpierod.

-Pieredzējušiem spēlētājiem bija vieglāk? 

-Man liekas, ka tieši grūtāk, jo vecums vairs nav tāds, tāpēc ir grūtāk atelpoties. [Aleksejs] Širokovs arī teica, ka ilgu laiku nebija spēlējis, tāpēc sākums bija grūts. Pierasts ir pie mazajām hallēm.

-Trešo reizi komandai palīdzēji izcīnīt Latvijas kausu. Vari labi noskaņoties atbildīgām spēlēm? 

-Salīdzinot ar iepriekšējiem trīs kausa fināliem, uz šo spēli bija vairāk mandrāža. Nezinu kāpēc, kad tu ielaid to pirmo un otro ripu, pagāja pirmais periods un nekas neliedza domāt, ka “Kurbads” varētu uzvarēt. Oļegs [Sorokins] to pašu ģērbtuvē pateica, ka nav starpība – 0:2, 0:5 – es zināju, ka mēs atspēlēsimies. Vienalga kāda būtu spēle un kā veiktos, tas jau ir ierakstīts zvaigznēs.

-Kādi ir derbiji pret “Kurbadu”?

-“Kurbads” ir tā komanda pret kuru ir interesanti spēlēt, būtu vairāk tādu klubu. Ļoti gribējās, lai igauņu komanda Tallinas “Vikingi” spēlētu Latvijas čempionātā, jo viņiem finanses atļauj piesaistīt krievu, somu leģionārus. Jo vairāk būs spēcīgāka kalibra komandas, jo foršāk spēlēt.

Vairāk par Latvijas kausa izcīņu un citiem tematiem klausies hokeja podkāstā:

-Jums jau arī komandā ir krievu leģionārs Moņa. 

-Ideāli ir tas, ka viņam ir laba saprašanās ar Širokovu. [Andris] Siksnis iemests tajā maiņā kā neitrālais, bet viņš var iemest. Vairāk sanāk, ka Moņa ar Širokovu izkārto viņam vārtu gūšanas iespējas. Aizsardzībā vēl [Mārtiņš] Jakovļevs, vismaz saspēlīte veiksmīgi veidojas. Katrā ziņā, kolektīvā Ģima ir ļoti labi iejuties.

-Kas būtu jāuzlabo komandas sniegumā līdz izslēgšanas spēlēm?

-Jāsakārto galvas un jāpievērš uzmanība disciplīnai. Ir posmi, ja es vai [Renārs] Kazanovs nepavelk komandu, tad ir grūti. Visu laiku spēlēs ir lūzuma brīži, pārsvarā tie ir otrie periodi. Vairākumus arī vajadzētu pieslīpēt, jo dotās iespējas ir jāizmanto.

-Kā vispār vari noraksturot Latvijas Virslīgu? Komandu spēka samēri ir izlīdzinājušies? 

-No sezonas sākuma līdz vidum jebkurš varēja uzvarēt jebko, tomēr ar laiku, kad esi fiziskajā formā, tad uzreiz jūti pret kuru ir vieglāk un grūtāk spēlēt. Beigās jau viss saliekas pa plauktiņiem, tāpat līmenis ir audzis. Uzskatu, jo vairāk komandas būtu labākas, jo līmenis čempionātā celtos.

-Vai regulārajā čempionātā ir pārāk maz spēļu? 

-Ja būtu Lietuvas un Igaunijas komandas, tad mierīgi varētu organizēt vairāk spēles. Pagaidām, priekš sešu komandu turnīra, domāju, ka ir pietiekams daudzums. Ir komandas pret kurām apnīk spēlēt, tās ir apakšgala komandas pret kurām vairs īsti negribas atrasties uz soliņa, tad labāk spēlēt. Pret tādām komandām noskaņoties ir grūtāk un var ļoti labi sabojāt savu statistiku (smejas). Ja čaļi nevar noskaņoties nopietni uz tādām komandām, tad arī rezultātā pāris metienos var ielaist divus golus.