IIHF prezidents apsola, ka pasaules hokeja čempionātus Krievijai neatņems

Renē Fāzels, Sportazinas.com
Renē Fāzels | Foto: Getty Images

Pēc Pasaules antidopinga aģentūras (WADA) pirmdien Lozannā pieņemtās Krievijas sporta diskvalifikācijas lielākajās starptautiskajās sacensībās Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs vainu meklēja ārvalstīs, bet svarīgākais jautājums Krievijas atlētiem ir par viņu iespējamo dalību dažādās starptautiskajās sacensībās, tai skaitā sacensību rīkošanu Krievijā.

Jau ziņots, ka WADA pirmdien uz četriem gadiem diskvalificēja Krieviju, aizliedzot tai piedalīties pasaules lielākajos sporta notikumos. Krievijas oficiālās personas solīja iesniegt apelāciju Sporta arbitrāžas tiesā (CAS), bet Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) vadītājs Jurijs Ganuss nosauca diskvalifikāciju par pamatotu un bez cerībām uz Krievijai labvēlīgu spriedumu CAS.

Krievijas premjerministrs Medvedevs pirmdien vietējām ziņu aģentūrām pauda viedokli, ka diskvalifikācijai ir politiski motīvi. “Tas ir šīs pretkrievijas histērijas turpinājums, kas jau kļuvusi par hronisku,” viņš teica.

“Pārāk ilgi dopings Krievijā ir kaitējis “tīram” sportam,” savukārt Lozannā pauda WADA prezidents Kreigs Rīdijs. “Krievijai tika ļauts sakārtot savu māju un pievienoties pasaules antidopinga sabiedrībai savu atlētu un sporta godīguma labā, taču tā izvēlējās turpināt maldināšanas un nolieguma nostāju.”

Arī bijušais RUSADA vadītājs Grigorijs Rodčenkovs, kurš aizbēga no Maskavas uz ASV un kļuva par ziņotāju, apsveica diskvalifikāciju: “Beidzot krāpšana, meli un falsifikācijas neizsakāmā daudzumā ir saņēmuši sodu pilnā apmērā”.

Nākamajās vasaras un ziemas spēlēs Krievijas atlēti nedrīkstēs piedalīties zem valsts karoga un drīkstēs to darīt tikai tad, ja būs pierādīts viņu nevainīgums dalībā Krievijas dopinga sistēmā.

Tādā veidā 2018.gada ziemas olimpiskajās spēlēs Pjončhanā ne zem sava karoga startēja 168 Krievijas sportisti. Savukārt pēc Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) lēmuma šāda kārtība Krievijas vieglatlētiem ir jau kopš 2015.gada.

Citās sacensībās Krievija varēs startēt, piemēram, 2022.gada Pasaules kausa kvalifikācijas sacensībās, jo tās rīko Eiropā par futbolu atbildošā organizācija UEFA. Savukārt finālturnīrā Krievijas kā nācijas dalība būs liegta, jo to rīkos pasaules futbola organizācija FIFA.

Tāpēc arī nākamā gada Eiropas čempionāta ieplānotās četras spēles futbolā drīkstēs notikt Sanktpēterburgā, arī Krievijas valstsvienība drīkstēs čempionātā piedalīties. Tāpat 2021.gadā šajā pilsētā ieplānotais Čempionu līgas fināls paliek spēkā.

Pagaidām nav skaidrības, kas notiks ar Krievijā rīkot paredzēto 2022.gada pasaules čempionātu volejbolā un pasaules meistarsacīkstēm peldēšanā īsajā baseinā, kā arī 2023.gada pasaules čempionātu hokejā, kaut gan Starptautiskās hokeja federācijas vadītājs Renē Fāzels jau izteicies, ka 2023.gada čempionātu atcelt nav iespējams, izpelnoties sajūsmas saucienus Krievijā.

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par