Artūrs Irbe | Foto: Guntis Lazdāns/LHF
Latvijas hokeja izlases vārtsargu treneris Artūrs Irbe sarunā ar portālu “Sportazinas.com” dalījās iespaidos pirms gaidāmā pārbaudes turnīra Slovākijā, komentēja situāciju vārtsargu līnijā un pauda savu viedokli par Eiropā spēlējošajiem ripu ķērājiem.
Latvijas valstsvienība vakar “Daugavas” ledus hallē aizvadīja pirmo treniņu pirms nedēļas nogalē paredzētajiem mačiem pret Norvēģiju un Slovākiju. Ierindā būs gan pēdējo gadu izlases pamatvērtības, gan vairāki hokejisti, kuri tikai salīdzinoši nesen “izkāpuši” no junioru vecuma.
“Ir citādāk. Ir atkal kaut kas jauns, svaigas vēsmas. Forši, ka ir salasīti jaunie puiši, izlasē kopumā ir jaunāka. Protams, ir daudz pazīstamas sejas, bet ar dažiem arī tikai tagad iepazīstos. Priecē, ka spēlētāji šeit ierodas labprāt, nevis tā, ka viņiem būtu nogurums un negribētu. Arī tiek dota iespēja spēlētājiem, kuri varbūt ne tik daudz spēlē savos klubos,” stāstīja Irbe.
Vītoliņš: Vēlētos redzēt no hokejistiem, kā viņi spēlē līderu lomas
“Šī komanda ir gan mūsu tagadne, gan nākotne,” pauda Latvijas hokeja leģenda. “Tā ir vienreizēja iespēja mums iepazīt vairākus spēlētājus, kā arī spēlētājiem iepazīties ar procesu, sajust, kā ir trenēties ar izlases džekiem un uzspēlēt izlases kreklā. Tas nenotiek vienas dienas laikā, tas ir process, jo reti kuram ar pirmo piegājienu uzreiz izdodas ielekt izlasē, atstāt milzīgu iespaidu un labu rezultātu. Tāpēc arī visiem ļaujam pamazām ieiet, jo paaudžu maiņa vienmēr ir notikusi un vienmēr notiks. Nekas nav mūžīgs, tādēļ arī lēnām mēģinām iesaistīt jaunos spēlētājus.”
Kādēļ spēlētāji tagad vairāk “raujas” uz izlasi? “Grūti spriest, bet to esmu manījis tagad, kad ar izlasi esmu pēdējos divus gadus sadarbojies. Vienmēr ir bijusi forša atmosfēra un ir pareizā izpratne par lietu būtību. Svarīga un svētīga, protams, arī bija bronzas medaļu izcīnīšana, kas varbūt nolika komandai drusku augstāku latiņu. Līdz ar to paši no sevis arī vairāk gaidām un, šeit ierodoties, gribam sasniegt labus rezultātus. Galvenais, ka puiši ir izsalkuši pēc izlases, tās atmosfēras un treniņprocesa,” norādīja Irbe.
“Izlasei pēdējos gados arī ir sava bāze [“Daugavas” ledus hallē], kas uzlabo atmosfēru un arī noteikti palīdz [spēlētājiem ar lielu motivāciju pievienoties izlasei],” piebilda vārtsargu treneris. “Atceros, kā bija manos laikos – mums nebija pašiem savas bāzes, ģērbtuves, visu laiku mētājāmies no halles uz halli. Latvijas izlase pati par sevi ir mājas, bet tagad arī ir ļoti labi radīti apstākļi, ir sava ģērbtuve, kas vienmēr liek sajusties kā mājās. Tas nav maznozīmīgi, bet ir arī daudzi citi faktori.”
Koziols par apstākļiem izlasē: Pēc nodrošinājuma mēs esam NHL līmenī
Šajā Latvijas izlases sasaukumā iekļauti trīs vārtsargi – Ēriks Vītols, kurš šosezon spēlē Somijas augstākajā līgā, kā arī Slovākijā spēlējošie Mareks Mitens un Gustavs Grigals. “Vārtsargu līnijā mums noteikti ir pārbagātība. Kādreiz bija sajūta, ka nebūs viens vai otrs, tad ko mēs darīsim, viss taču pajuks… Šobrīd situācija ir mainījusies – Ziemeļamerikā mums ir Elvis [Merzļikins] un Artūrs [Šilovs], bet vēl Eiropā mums ir Gudis [Kristers Gudļevskis], Ivars Punnenovs]. Mums ir Ēriks, kurš ir ļoti progresējis, mums ir Gustavs, par kuru esmu pārliecināts, ka viņš sevi ļoti labi pierādīs izlasē. Tagad mēs vēl pieslēgsim klāt Mareku – visi varēs pārliecināties, ka viņš ir līmenī, lai pārstāvētu izlasi un arī būt viens no tiem, kurš ir gatavs doties uz pasaules čempionātu.”
“Septiņi džeki – tā ir liela greznība,” priecīgs par Latvijas vārtsargiem bija Irbe. “Līdz šim visi, kuriem ir dota iespēja, sevi ir parādījuši ļoti labi. Negribētu teikt, ka izdarīt izvēli ir galvassāpes – tas varbūt rada nelielu bezmiegu. Varbūt pat labi, ka reizēm kāds nav pieejams, tad citam paveras iespēja un varam ar vārtsargiem parotēt. Bet katrā gadījumā arī šajā turnīrā mums ļoti laba vārtsargu izvēle.”
Kā vienu no negaidītākajiem pavērsieniem varētu minēt lielisko Mitena sniegumu Slovākijā. 26 gadus vecais vārtsargs pērn šajā pašā laikā nolēma atgriezties Eiropā un pievienoties Latvijas izlases treniņnometnei, pēc kuras viņš noslēdza līgumu ar Čehijas ekstralīgas klubu Kladno “Rytiri”. Savukārt aizvadītajā vasarā Mitens pārcēlās uz “Spisska Nova Ves”, kuras rindās viņš bijis viens no labākajiem vārtsargiem Slovākijas čempionātā. Mitens piedalījies 25 no 26 spēlēm, atvairot 91,5% metienu un ielaižot vidēji 2,52 vārtus, kas ir labākais rādītājs līgā.
“Tas nav nekāds pārsteigums,” par Mitena iespēto Slovākijā pauda Irbe. “Mareku jau ļoti sen pazīstu, atceros vēl viņu no junioru izlases laikiem. Mareks sevi ļoti labi pierādīja studentu hokejā, bet diemžēl profesionālais hokejs Ziemeļamerikā ir pārbagāts ar vārtsargiem, un karjera [tiem, kuri tur cenšas izlauzties] saliekas kā kuram. Arī Mareks tur ļoti labi sāka, bet viņam bija ilga atlabšana pēc traumas, kas viņam principā prasīja vairāk nekā gadu. Pērn viņš atgriezās bez darba, bez vietas – mēs zinājām, ko viņš var. Arī viņš pats ticēja, bet viņam bija kaut kur jāparādās un jāatrod darbs. Pieaicinājām viņu uz izlasi, kas vispār arī izlases uzdevums – reizēm saviem puišiem iedot iespēju un klubiem, kuri viņus varbūt ne tik daudz izmanto, parādīt, ka viņi ir vērtība. Tas puišiem dod pašapziņu, kā arī klubi redz, ka viņi ir izlases spēlētāji. Tā pērn bija ar Mareku, uzspēlēja Kladno komandā [Čehijā] un šogad dabūja jaunu līgumu Slovākijā, kur viņš ir spēlējis vareni.”
Slovākijā teicami spēlējošais Mitens atminas skarbo pieredzi Ziemeļamerikā
“Līdzīgi ir bijis Gustavam [Grigalam] – viņš atgriezās no Ziemeļamerikas. Tas nav vienkārši, jo daudzi to uztver kā soli atpakaļ. Kā jau teicu, tur ir vārtsargu pārbagātība un viņam neizdevās aizķerties, bet šeit Eiropā viņam ir daudz lielāka vērtība. Viņš ir apliecinājis savu kvalitāti. Nekad nevar zināt, kā viss tālāk izvērsīsies. Redzam, kādus brīnumus šeit pat Vācijā tagad taisa Gudis [kurš arī savulaik spēlēja Ziemeļamerikā],” izcēla Irbe.
“Gudis mani vispār ir ļoti iepriecinājis, viņš ar Edgaru Lūsiņu kopā dara fenomenālu darbu. Man ir prieks, kā viņu sadarbība ir izvērtusies. Tikmēr Ivars šogad ir atguvis savu līmeni un varbūt pat vēl pielicis klāt, tā kā arī viņš ar sevi liek rēķināties. Par to [vārtsargu sniegumu] man galva nesāp. Man galva sāp, kuru likt vārtos, nevis par to, vai mums ir ko likt vārtos. Mums ir par ko priecāties. Tagad sagaidām, ka arī izlases līmenī būs tāds pats sniegums.”
Bet kāds būs Latvijas izlases plāns vārtsargu līnijā gaidāmajā turnīrā Slovākijā? “Idejas ir vienmēr, bet praksē nākas kaut ko citu saorganizēt. Tāpēc treniņprocess nevar ieviest ļoti lielas korekcijas, ar tā palīdzību vienkārši pārbaudām, vai kādam nav sagurums, mikrotraumas, vai arī kādam vajag vairāk uzspēlēt un sevi parādīt. Ir ļoti daudz aspektu, bet principā tāpat visu izšķir galvenais treneris,” atklāja Irbe.
“Droši vien, ka visi trīs nespēlēs – tas varētu notikt, ja atgadītos kaut kas neparasts, jo dalīt spēli uz pusēm [kas varētu dot iespējas visiem trim vārtsargiem] šādā turnīrā nav vērts. Bet situācija parādīs, ko darīt – plāns ir, bet nekad nevar zināt, kā viss izvērsīsies. Piemēram, šodienas treniņu pabeidzām ar vienu vārtsargu, jo viens no vārtsargiem [treniņprocesā iesaistītais Kārlis Mežsargs] iedzīvojās nelielā traumā. Neviens nav pasargāts.”
Irbe arī pauda savu skatījumu par Elvja Merzļikina un Artūra Šilova sniegumu Nacionālajā hokeja līgā (NHL), ko var lasīt rakstos ŠEIT un ŠEIT.
“Redzu, ka viņa spēle ir mainījusies” – Irbe vērtē Merzļikina sniegumu
Irbe: Šilovs šosezon uzspēlēs AHL un parādīs, ka viņam tur nav ko darīt