Jau vēstīts, ka 17. decembrī Latvijas sporta sabiedrību satricināja ziņa par Timmas Maskavā veikto pašnāvību. “Jāni pazinu, zinu, kāds viņš ir. Jā, viņš varbūt nebija pieņēmis mūsu izpratnē pareizos lēmumus, bet mēs nevarējām iekāpt viņa kurpēs, viņa sajūtās, domāšanas virzienā, tajā, ko viņš domāja tajā brīdi.
Ko es varu pateikt – Jānim bija ļoti laba sirds. Un tad, kad viņš pieņēma šos lēmumus doties Krievijas virzienā, es viņu nevarēju nosodīt, jo zināju, kāds viņš ir kā cilvēks. Ja es viņu nepazītu, tad, iespējams, būtu kaut kādā mērā to visu nosodījis. Ar viņu komunicēju arī pēdējā laikā. Viņš bija mīlestības vadīts, tur nebija nekādas Krievijas ideoloģijas pieņemšanas. Nosodīt viņu, it sevišķi tagad…nākamais jautājums.
Tu vari palīdzēt cilvēkam, ja viņš to prasa, lūdz. Jāņa gadījumā man nekas pret to, ka viņš neprasīja palīdzību, viņš teica – nē, Kristap, man viss ir kārtībā, man galvenais ir ģimene un basketbols. Es atbildēju, ka basketbols ir un pēc kaut kāda laika nav. Jā, tas ir svarīgs, bet nevajag to prioritizēt vai nolikt tuvu ģimenei, vismaz tajā brīdī, kad es viņam rakstīju, man likās, ka tas ir pareizi. Vēl, ko es sapratu – viņš ir vientuļš. Tāpēc ir jāmēģina pieņemt viņa pēdējie soļi vai lēmumi,” teica Janičenoks.