Kalniņš par nākotnes plāniem, “play-off” nepatīkamo pārsteigumu, Rīgas “Dinamo” un PČ

2020./2021. gada sezona latviešu vārtsargam Jānim Kalniņam bija trešā, kuru viņš pavadīja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubā Helsinku “Jokerit”. 32 spēlēs vārtsargs atvairīja 91,3% metienu un vidēji ielaida 2,51 ripas, aizvadot arī trīs sausos mačus. Tomēr “play-off” turnīrā Kalniņš laukumā neparādījās ne uz vienu sekundi. Sarunā ar portālu “Sportazinas.com” hokejists atzīst – sezona bija ne pārāk veiksmīga, taču attaisnojumus meklēt negribētos.

Jāni, kā tu novērtētu šo sezonu – gan komandai, gan sev pašam?
Komandai sezona sanāca viduvēja, ja ņem vērā to, kā “Jokerit” parasti aizvadīja regulāro sezonu. Šī varētu būt viena no švakakajām kopš klubs spēlē KHL [Helsinku vienība ierindojās piektajā vietā Rietumos, otro reizi septiņu gadu laikā paliekot ārpus konferences TOP4]. Var jau meklēt iemeslus, teikt, ka kovids un tā tālāk, jo sezonas vidū praktiski visi komandas biedri saķēra koronavīrusu. Tomēr domāju, ka meklēt iemeslus būtu neprofesionāli, tas vairāk izskatīsies pēc attaisnojumiem. Visa sezona bija kā pa viļņiem, aizvadām vienu labu spēli un tad nākamā diezgan švaka. Interesanta sezona. Droši vien redzējāt “play-off” turnīru, tas beidzās visai ātri [“Jokerit” zaudēja Jaroslavļas “Lokomotiv” ar 0-4]. Man pašam sezona bija viduvēja. Gribēju spēlēt labāk un vairāk. Tā sakrita apstākļi, ka sezonas laikā kopā izlaidu 50 treniņprocesa dienas. Sanāca četras karantīnas un viena maza trauma. Kaut kādā ziņā čempionāts bija interesants, visa sezona pagāja bez sajūtas, ka tā īsti būtu sākusies. Kad iegājām ritmā, tad atkal kāds bija saslimis un komandai jāsēž karantīnā. Daudz ko varēju ņemt un mācīties šosezon.

Spēlēšana bez skatītājiem stipri ietekmēja komandas sniegumu?
Protams, ka spēlēt ar skatītājiem ir daudz foršāk. Tagad tas sajūtas ir dīvainas – neierastas – jo laukumā var dzirdēt visu, ko saka hokejisti. Izbraukumā spēlējām ar skatītājiem, tas bija ļoti patīkami, jo bija laba atmosfēra. Pretiniekiem jau arī Helsinkos bija jāspēlē bez līdzjutējiem. Varbūt pirmajās divās trīs spēlēs bija savādāk, pēc tam jau biju pieradis pie tukšām tribīnēm.

Sezonas laikā Krievijas presē bija daudz negatīva pret “Jokerit”. Vai tas bija jūtams?
Nē. Vienīga reize, kad saskaramies ar negatīvu, bija mačs pret Minskas “Dinamo” [3. septembra spēle, uz kuru “Jokerit” neaizbrauca]. Atsevišķiem hokejistiem cilvēki bija rakstījuši sociālajos tīklos, gandrīz vai draudējuši, ka viņi aizbrauks uz spēli. Par visu pārējo nekādu negatīvismu nejutām. Es pats vispār ziņas daudz nelasu, sezonas laikā īpaši neiedziļinos, kāda ir situācija krievu vai somu presē. Komandā par to neviens nerunāja.

Šosezon vietu vārtus dalīji ar Andersu Lindbeku. Vai varēja redzēt, ka tas ir vārtsargs ar NHL pieredzi?
Neteikšu, ka viņš ir īpaši savādāks vārtsargs salīdzinājumā ar citiem, kuri iepriekš spēlējuši “Jokerit”. Ir savi plusi un savi mīnusi, kā jau jebkuram spēlētājam, vienkārši labs vārtsargs. Nebija kaut kas īpašs, kā būtu ja, piemēram, atbrauktu Henriks Lundkvists.

Janvārī un februārī komandai bija sešas spēles ar pieciem ielaistiem vārtiem. Tas arī saistīts ar slikto fizisko formu karantīnu dēļ?
Kaut ko, protams, ietekmēja tas, ka čaļi slimoja ar kovidu. Komandas biedri teica, ka pēc pārslimošanas nepieciešamas divas nedēļas, lai atgūtu to spēles sajūtu. Es vairāk teiktu, ka tas kaut kādā mērā bija koncentrēšanas zudums komandas izpildījumā. Sezonas beigās tiešām bija daudz spēļu, kad ielaidām daudz vārtu no pašas vārtu priekšas. Pat nemācēšu pateikt, kādēļ tas viss notika.

Vai nespēlēšana “play-off” tev kļuva par pārsteigumu?
Pašam sezona bija ne pārāk veiksmīga un es apmērām nojautu, ka Gagarina kausā nebūšu komandas pamatvārtsargs. Taču tas, ka neaizvadīšu nevienu maču, tas bija tāds nedaudz nepatīkams pārsteigums. Pēc sezonas apspriedu to ar vārtsargu treneri, viņš teica, ka tāds lēmums tika pieņemts. Kas pagājis, tas pagājis, jāiet uz priekšu un jāizdara secinājumi nākotnei.

Visu sēriju pret “Lokomotiv” aizvadījāt Jaroslavļā. Cik komfortabli vai nekomfortabli tas bija?
Par visu komandu nemācēšu pateikt, neviens par to nerunāja. Teikšu godīgi – man patika. Jaroslavļā vienmēr ir laba atmosfēra, skatītāji ir skaļi un dzirdami, vienalga, kādu komandu viņi atbalsta. Tur bija “play-off” atmosfēra, man likās, ka tas bija labs lēmums. Ja mēs spēlētu Somijā, tad, pirmkārt, nebūtu skatītāju, kas izslēgšanas spēlēs ir liels mīnuss. Otrkārt, ja kāds no spēlētājiem saslimtu, tad visiem, kuri iepriekš nav slimojuši, būtu jādodas desmit dienu karantīnā. Līdz ar to dažiem hokejistiem “play-off” turnīrs varēja noslēgties par īsti nesācies. Krievijā tie noteikumi ir savādāki. Jaroslavļā bija ērti un komfortabli, nebija ceļošanas starp spēlēm, kas parasti atņem miegu.

Vai sezonas laikā bija kādi mači, kuri palika atmiņā?
Viens no šiem mačiem varētu būt izbraukumā pret Maskavas CSKA (23. janvārī), kad uzvarējām ar 3:1. Tā bija laba spēle komandas izpildījumā, nedevām pretiniekiem daudz iespēju – viens no mačiem, kuru aizvadījām labi un visi darīja savu darbu tik labi, cik varēja. Parādījām savu potenciālu. Otrais mačs, kuru labi atceros, bija pret Nursultanas “Barys” (21. oktobrī), kad mēs 15 minūtēs trešajā periodā atspēlējamies no 0:4 un papildlaikā iemetām uzvaras vārtus.

Ja runājam par turpmāko sezonu, kuru komandu tu nosauktu par Gagarina kausa favorīti?
Es gribētu teikt, ka CSKA un Kazaņas “Ak Bars” būs finālā. Atzīmēšu arī “Lokomotiv” – tas, kā viņi spēlēja aizsardzībā pret mums, bija vienkārši paraugstunda. Savā ziņā gribētos, lai tieši “Lokomotiv” tiek līdz finālam, viņi parādīja, kā jāspēlē “play-off” turnīrā, kā arī tieši dēļ tā, ka viņi apspēlēja mūs, gribētos, lai šī komanda ir finālā. Tomēr domāju, ka fināls būs CSKA pret “Ak Bars”.

Tavs līgums ar “Jokerit” noslēgsies pēc 30. aprīļa. Kādi ir nākotnes plāni? Vai skaties arī Ziemeļamerikas virzienā?
Plāns ir skatīties, kas notiek KHL tirgū un vadīties pēc situācijas. Ziemeļamerika noteikti nē, it īpaši pēc šīs sezonas, par to varēja runāt pēc 2019./2020. gada čempionāta. Ar aģentu skatīsimies variantus KHL. Kaut kādas sarunas jau bijušas arī ar “Jokerit”, bet grūti spriest, kas notiks tālāk.

Sezonas laikā “Dinamo” ar tevi nekontaktējās?
Nē, nē. Rīgā jau visi redzēja un zināja, ka man ir līgums ar “Jokerit” un par šo jautājumu ar mani nekomunicēja. Domāju, arī “Jokerit” mani nelaistu, ja kāda komanda gribētu mani pārvilināt. Helsinku klubs parasti nemaina vārtsargus sezonas laikā. Nekādas sarunas nebija, domāju, pat manam aģentam neviens nezvanīja. Vai atgrieztos “Dinamo”, ja mani aicinātu? Jāizskata visi piedāvājumi, nedrīkst jau teikt, ka nē, uz šo vietu es nekad nebraukšu. Vienkārši jāskatās, kāds variants būs labāks man, manai izaugsmei.

Un ja tevi par pamatvārtsargu aicinātu, piemēram, Habarovskas “Amur”?
Kāpēc nē? Tā būtu interesanta pieredze, varētu daudz ko iemācīties un uzzināt par atjaunošanos, ceļošanu.

Kāda ir nojausma, vai šogad tevi redzēsim arī Latvijas izlasē?
Pagaidām jā, viss uz to iet. Trīsreiz jānospļaujas, lai nav kādi nepatīkami pārsteigumi. Cerēsim, ka izlasē es būšu, arī pats uz to tiecos. Pašlaik valstsvienība ir mans nākamais mērķis.

Jānis Kalniņš | Foto: Raimonds Volonts/Rīgas Dinamo