Kapteinis Daugaviņš, “Mūris” Irbe – atceramies latviešus Stenlija kausa finālā

Nacionālās hokeja līgas (NHL) Stenlija kausa finālā otro reizi sešos gados iekļuva Vegasas “Golden Knights”. Ja 2018. gadā šis gadījums nepiesaistīja īpašu uzmanību, tad šogad Vegasas komandai Latvijā sekos padziļināti, jo pēc daudziem gadiem izšķirošajā sērijā atkal ir kāds latviešu hokejists – Teodors Bļugers. Tikmēr “Sportazinas.com” piedāvā saviem lasītājiem atcerēties, kuri vēl latvieši spēlējuši Stenlija kausa finālā.

Kaspars Daugaviņš (Bostonas “Bruins”, 2012./2013. gada sezona)

Līdz šim pēdējais latvietis, kurš piedalījies izšķirošajā cīņā par pasaules prestižāko klubu hokeja trofeju, ir Latvijas izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš. 2013. gada marta izskaņā latvietis, kurš spēlēja Otavas “Senators” rindās, tika aizmainīts uz Bostonas “Bruins”. Aizvadot pa vienai spēlei sērijās pret Toronto “Maple Leafs” un Pitsburgas “Penguins”, uzbrucējs ar komandu iesoļoja finālā, kur pretī bija Čikāgas “Blackhawks”.

Daugaviņš piedalījās četros mačos no sešiem sērijā, kurā Bostonas klubs bija vadībā ar 2:1, taču turpinājumā zaudēja trīs spēles pēc kārtas un pie trofejas netika. Pats latvietis pie punktiem netika, atmiņa gan palicis viņa trāpījums pa vārtu stabu pirmās spēles trešajā papildlaikā. “Bruins” šo spēli zaudēja, savukārt Daugaviņš NHL pēc tās sezonas vairs nespēlēja.

Oskars Bārtulis (Filadelfijas “Flyers”, 2009./2010. gada sezona)

Daugaviņš gan nebija pirmais latvietis, kuru Čikāgas komanda atstāja bez kausa. “Blackhawks” finālā spēlēja arī 2010. gadā, kad tai pretī stājās Filadelfijas “Flyers”, šīs vienības rindas pārstāvot arī Oskaram Bārtulim. Aizsargam tā bija pirmā sezona NHL pēc diviem Amerikas hokeja līgā (AHL) pavadītajiem gadiem, un 2009./2010. gada sezonas pamatturnīrā hokejists aizvadīja 53 spēles, kļūstot par samērā stabilu vērtību Filadelfijā.

Bārtuļa kontā divas spēles pirmās kārtas sērijā pret Ņūdžerijas “Devils”, pēc tam viņš kādu laiku pie spēlēšanas netika. Uz finālu “Flyers” treneri atcerējās par latvieti, kurš ar ļoti limitētu laiku, tomēr tika laukumā veselos piecos mačos, sērijas otrajā cīņā laukumā pavadot visvairāk – desmit minūtes un 45 sekundes. Tikt pie sava vārda gravējuma uz kausa, gluži kā citiem Filadelfijas hokejistiem, Bārtulim tajā gadā neizdevās, sērijai pret Čikāgu noslēdzoties ar 2-4.

Artūrs Irbe (Karolīnas “Hurricanes”, 2001./2002. gada sezona)

Leģendārajam latviešu vārtsargam, kurš NHL debitēja 1991. gadā, līdz savam Stenlija kausa finālam bija jāgaida vairāk nekā desmit gadi, kā arī jānomaina vairākas komandas, pirms viņš nonāca Karolīnas “Hurricanes”. Šai komandai “Mūris” pievienojās 1999. gadā un savā ceturtajā sezonā Karolīnā viņš ar komandu iekļuva finālā, kur pretī stājās tā brīža jaudīgā vienība, leģendārā Skotija Boumena vadītā Detroitas “Red Wings”.

Sērijas pirmā spēle tika sākta ar uzvaru papildlaikā ar rezultātu 3:2, Latvijas izlases vārtsargu trenerim atvairot 23 no 25 metieniem. Turpinājums vairs nebija tik veiksmīgs – lai kā censtos Irbe, un arī pārējie viņa komandas biedri, turpinājumā sekoja četri zaudējumi pēc kārtas, tajā skaitā dramatiska neveiksme trīs papildlaiku drāmā, kurā latvietis 114 minūšu laikā atvairīja 50 no 53 metieniem, trešajā overtaimā vārtus gūstot Igoram Larionovam.

Sandis Ozoliņš (Kolorado “Avalanche”, 1995./1996. gada sezona; Anaheimas “Mighty Ducks”, 2002./2003. gada sezona)

Leģendārais latviešu aizsargs joprojām ir vienīgais Stenlija kausa ieguvējs no Latvijas, un kopš tā brīža jau pagājuši vairāk nekā 20 gadi. Ozoliņš 1995./1996. gada sezonu sāka Sanhose “Sharks”, bet tās laikā viņš tika aizmainīts uz Kolorado “Avalanche”. Pats latvietis sākumā nebija pārāk priecīgs par šo komandas lēmumu, jo padomju hokeja sistēmas cilvēki līdz galam nesaprata, kā tas ir – vienu dienu esi vienā klubā, un nākamajā dienā jau citā.

“Avalanche” rindās Ozoliņš iejutās diezgan labi, spēlēja rezultatīvu un tas ir viens no faktoriem, kuru rezultātā klubs no Kolorado nonāca līdz izšķirošajai sērijai pret Floridas “Panthers”, kura tika uzvarēta ar 4-0. “Avalanche” bija liels pārsvars, otrajam mačam noslēdzoties ar 8:1. Ceturtajā spēlē gan bija nepieciešami trīs papildlaiki, par varoni kļūstot Uve Krupam. Diemžēl Kolorado komanda neļāva Ozoliņam atvest Stenlija kausu uz Latviju.

Ozoliņš ir unikāls arī ar to, ka viņš ne tikai vienīgais Stenlija kausa ieguvējs Latvijā, bet arī vienīgais latvietis, kurš finālā spēlējis divas reizes. Jo 2002./2003. gada sezonā aizsargs līdz izšķirošajai sērijai nonāca ar Anaheimas “Mighty Ducks” komandu, pretī stājoties “Devils”. Šī sērija sanāca saspringtāka, tajā bija nepieciešamas septiņas spēles, savukārt pats Ozoliņš vienā no mačiem izcēlās ar 1+1. Tikt pie otrā kausa latvietim gan neizdevās.

Vai Bļugeram izdosies kļūt par otro Latvijas hokejistu ar Stenlija kausu kabatā? To uzzināsim jau jūnija vidū. Stenlija kausa fināla pirmā spēle starp “Golden Knights” un Floridas “Panthers” paredzēta naktī uz 4. jūniju plkst. 3:00 pēc Latvijas laika.

Bļugeram jāizpilda viens nosacījums, lai viņa vārds uzvaras gadījumā tiktu iegravēts Stenlija kausā